Asociācija: Nebanku sektora pievienošana Latvijas Bankas kredītreģistram pasliktinās patērētāju maksātspējas vērtēšanu

Latvijas Bankas iniciatīva pievienot nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumus Latvijas Bankas kredītu reģistram būtiski pasliktinās kredītņēmēju maksātspējas vērtēšanas kvalitāti, pauda Kalniņš.

"No tirgus pazudīs pilnīga un gadiem ilgi uzkrāta iedzīvotāju kredītinformācija, kuru pašlaik no dažādiem finanšu aprites avotiem, tostarp no nekreditēšanas nozarēm ievāc, apkopo un uzkrāj tikai kredītinformācijas biroji. Līdz ar to kredītdevēji nevarēs pieņemt objektīvu, uz daudzpusīgas kredītinformācijas un maksājumu disciplīnas balstīto lēmumu par labu kredīta piešķiršanai, un iedzīvotājiem tiks piedāvāti viņu patiesai klienta vērtībai neadekvāti kreditēšanas nosacījumi, vai kreditēšanas pakalpojumi nebūs pieejami vispār," skaidroja Kalniņš.

Pēc asociācijas pārstāvja teiktā, datu papildu nodošana Latvijas Bankai būtu ievērojams apgrūtinājums uzņēmumiem programmēšanas, sistēmas uzturēšanas, administrēšanas un ar to saistīto izmaksu dēļ.

Visticamāk, resursu optimizācijas labad liela daļa no nebanku kreditētājiem izvēlēsies izmantot tikai Latvijas Bankas kredītreģistru, tāpat arī daļa citu kredītu reģistra dalībnieku, iespējams, nesaskatītu pietiekamu iemeslu, lai turpinātu izmantot kredītinformācijas biroju starpniecību.

"Tādējādi apstātos citu sektoru datu parādīšanās tirgū un pazeminātos tirgū pieejamo datu kvalitāte. To, cik nozīmīgi dati atrodas citos sektoros - ne tikai nebanku kreditēšanas sektorā, atspoguļo Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par ārpustiesas parādu atgūšanas sektoru 2017.gadā, kur 51,47% no kopējā parādu portfeļa veido tās nozares, par kurām pilnu informāciju cenšas apkopot tikai kredītinformācijas biroji," pauda Kalniņš.

Viņš piebilda, ka tieši nebanku kreditētāji netiešā veidā ir finansējuši visas Latvijas informācijas apmaiņas infrastruktūras attīstību, maksājot par savu klientu kredītinformācijas pārbaudēm. "Ja Latvijas Banka panāks to, ka nebanku kreditēšanas sektora uzņēmumi tiks piespiedu kārtā pievienoti Latvijas Bankas kredītu reģistram, tiks neatgriezeniski izjaukta esošā informācijas apmaiņas tirgus infrastruktūra, samazinātos informācijas apjoms un kvalitāte, kā arī radīti priekšnoteikumi kāda no kredītbirojiem aiziešanai no tirgus un tādējādi Latvijas informācijas apmaiņas jomā izveidotos mākslīgs monopols ar visu no tā izrietošajām sekām," uzsvēra Kalniņš.

Rezultātā kredītdevējiem vairs nebūs pieejama pilnīga un ilgākā laika periodā no visdažādākajiem avotiem uzkrāta klientu kredītinformācija, pamatojoties uz kuras var izdarīt objektīvu lēmumu par kreditēšanas iespējām un līguma nosacījumiem.

Jau ziņots, ka šodien stājas spējā Latvijas Bankas padomes veiktie grozījumi Kredītu reģistra noteikumos, paplašinot Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Latvijas Bankā informēja, ka ar grozījumiem pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv. Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiks nodrošināta nepārtraukti, proti, arī brīvdienās un svētku dienās.

Kredītu reģistrs darbību sāka 2008.gada 1.janvārī. Kredītu reģistrā 2018.gada vidū bija iekļautas ziņas par 4,72 miljoniem saistību, tostarp 1,16 miljoni jeb 24,5% bija spēkā esošas saistības, bet 3,56 miljoni jeb 75,5% bija izbeigušās saistības. Tāpat Kredītu reģistrā bija iekļautas ziņas par 1,19 miljoniem personu, tostarp 0,714 miljoniem personu bija spēkā esošas saistības.