Kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP)?

Tās ir ļoti toksiskas un negatīvi iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku veselību – rada iedzimtus defektus, izraisa vēzi, alerģiju, negatīvi ietekmē nervu sistēmu, iedragā imunitāti.

NOP ir atrodami augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskos produktos. Tie arī rodas kā blakusprodukti dedzināšanas un rūpnieciskas ražošanas procesos.

NOP vidē saglabājas vairākus gadus, pat gadu desmitus, turklāt bioakumulācijas procesa rezultātā tie uzkrājas un koncentrējas dzīvo organismu taukaudos. Tāpēc zivis, plēsīgie putni, zīdītāji un cilvēki, kas atrodas barības ķēdes augšgalā, akumulē NOP ievērojamos apjomos. Tiešs kontakts ar NOP var izraisīt akūtus veselības traucējumus. Ir bijuši gadījumi, kad lauksaimniecībā nodarbinātie strādnieki, strādājot ar pesticīdiem, ir nomiruši vai smagi saslimuši.

Vienas no aktuālākajām NOP vielām Latvijā šobrīd ir dioksīni un furāni. 2003. gadā Latvijas Vides aģentūra secināja, ka Latvijā ap 70% dioksīnu rodas nekontrolētas degšanas procesos, to skaitā sadzīves atkritumu un kūlas dedzināšanā.

Noturīgie organiskie piesārņotāji

Savukārt veselības traucējumus, ko ir izraisījusi saskarsme ar NOP nelielos daudzumos, ir grūti pierādīt, jo cilvēku veselību ietekmē vairāki citi faktori arī bez NOP.

Tomēr NOP var izraisīt vēzi, radīt iedzimtus defektus, auglības problēmas, paaugstinātu jūtību pret slimībām, kā arī ietekmēt nervu sistēmu un radīt garīgās attīstības traucējumus. Īpaši neaizsargāti ir embriji un bērni, kas attīstības pirmajos gados NOP ietekmei pakļauti, saņemot barības vielas caur placentu, mātes pienu vai uzturā lietojot produktus, kuros ir salīdzinoši augsta NOP koncentrācija. Nekontrolēti degšanas procesi, t.sk. atkritumu dedzināšana, ir galvenie dioksīnu un furānu avoti Latvijā. Cementa ražošanas laikā rodas daudzreiz mazāk dioksīnu izmešu nekā nekontrolētas dedzināšanas procesā.

Daži bīstamākie Latvijā izmantotie NOP:

- DDT – to plaši izmantoja II pasaules kara laikā, lai pasargātu karavīrus un vietējos iedzīvotājus no malārijas, tīfa un citām insektu izplatītām slimībām. Latvijā DDT aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1967.gada;

- Dioksīni un furāni – vielas, kas rodas nepilnīgas sadedzināšanas, atsevišķu ķimikāliju ražošanas, metāla pārstrādes, pārkausēšanas un papīra balināšanas procesos. Tāpat dioksīni ir atrodami automašīnu izplūdes gāzēs, tabakas dūmos, tie rodas arī koksnes un ogļu dedzināšanas laikā;

- Heptahlors – tiek izmantots, lai nogalinātu kokvilnā mītošos kukaiņus, siseņus un citu kultūru parazītus, tāpat arī malāriju pārnēsājošos moskītus un augsnē dzīvojošos kukaiņus, termītus. Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un lietot no 1986.gada;

- Polihlorētie bifenili (PHB) – rūpniecībā tiek izmantoti kā siltumu izolējoša viela. Tāpat tiek izmantoti elektrības transformatoros, kondensatoros un kā piedeva krāsās, oglekli nesaturošos kopējamos papīros un plastmasas priekšmetos. Latvijā vēl joprojām tiek izmantoti dažādās ar energoapgādi saistītās iekārtās – galvenokārt transformatoros un kondensatoros;

- Toksafēns – līdzeklis cīņai pret kukaiņiem, kas parazitē kokvilnā, labībā, augļos, riekstos un dārzeņos. Tāpat to izmanto cīņā pret mājlopu ērcēm un citiem parazītiem. Toksofēns Latvijā izmantots no 1966.gada līdz pat 1993.gadam (kopā 161 tonna). Latvijā aizliegts ievest, izplatīt un izmantot no 2000.gada.