Arī brīvā prese kādam pieder. Bet kam? (22)

Šie ievadam izmantotie vārdi patiesībā ir atrodami pirms divpadsmit gadiem triju autoru sacerētā referātā Latvija: no Dziesmotās revolūcijas līdz 1993. gada vēlēšanām, kas savulaik tika iekļauts plašākā Tartu izdotā rakstu krājumā Towards a Civic Society: The Baltic Media"s Long Road to Freedom (Ceļā uz pilsonisku sabiedrību: Baltijas mediju garais ceļš uz brīvību) un gūst arī plašāku starptautisku skanējumu, faktiski sniedzot īsu raksturojumu visai tābrīža Latvijas mediju situācijai. Kam ticēt — Brikšei vai Kehrei? Tiesa, tagad šā raksturojuma autorei, pašreizējai Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekānei Intai Brikšei šādi jautājumi vairs nerodas. No 2000. gada maija līdz 2003. gada maijam akadēmisko darbību savienojusi ar AS Preses nams valdes locekles pienākumu pildīšanu, bet pēc tam vēl nepilnu gadu pavadījusi SIA Mediju nams valdē, Inta Brikše par mediju īpašnieku situāciju ne no runām vien ir informēta tik labi, ka aptuveni pirms mēneša kategoriski atteicās piedalīties Latvijas radio diskusijā par mediju un to īpašnieku attiecību tēmu. Savukārt Latvijas mediju speciāliste Anita Kehre vēl 2003. gada beigu situāciju mediju īpašnieku jomā kādā plašākā pētījumā raksturo ar vārdiem: "Situācija mediju tirgū lielākoties paliek nemainīga, ja runa ir par mediju īpašnieku struktūrām. (..) Latvijā atsevišķos gadījumos ir ļoti grūti noteikt patiesos mediju kompānijas īpašniekus, lai gan medijos ir pietiekami daudz baumu un spekulāciju par to, kam kas pieder." I. Brikšes informētība nav skaidrojama tikai ar viņas profesionālo darbību "abpus barikādēm" — pretēji A. Kehres apgalvojumam gadījumi, kad mediju īpašnieki Latvijā paliek noslēpumā tīti, ir skaitāmi uz ļoti nedaudziem vienas rokas pirkstiem. "Latvijas Avīzes" mīkla Ja neskaita sarežģīto un ilgo Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) pārdošanas darījumu un TV5 īpašnieku struktūru, kam "Nedēļa" plašāk pievērsīsies kādā no nākamajiem šāgada numuriem, stāstot par elektronisko masu saziņas līdzekļu (gan radio, gan televīzijas, gan interneta portālu) īstajiem saimniekiem, šāgada sākumā no "lielajām neskaidrībām" palikusi tikai viena. Tā vismaz var šķist pirmajā acumirklī. Runa, protams, ir par auditorijas ziņā otra lielākā Latvijas dienas laikraksta "Latvijas Avīze" izdevējas — AS Lauku Avīze patiesajiem īpašniekiem. "Saskaņā ar informāciju, kura balstās uz pieejamiem avotiem un virkni laikrakstu publikāciju, izskatās, ka pārmaiņas AS Lauku Avīze īpašnieku struktūrā palielināja Ventspils politiski ekonomiskajai grupai piederošo kompāniju akciju daļu. Šķiet, ka AS Ventbunkers ir iegādājusies 100 procentus AS Lauku Avīze akciju, lai gan formālais akciju turētājs ir Viesturs Serdāns, bijušais AS Lauku Avīze publicētā laikraksta galvenais redaktors," — šādi situāciju apraksta A. Kehre. Ventbunkera vadība un pats V. Serdāns šādu skaidrojumu ne visai pārliecinoši noliedz, no plašākiem skaidrojumiem un atbildēm atsakoties. Līdz ar to neapstrīdami ir tikai divi fakti — kopš it kā notikušā darījuma par vienu no "Latvijas Avīzes" visregulārāk intervētajām personām ir kļuvis Ventspils mērs Aivars Lembergs, savukārt Ventbunkera koncerna darbības pārskatā pie meitasuzņēmumiem atrodama arī kāda anonīma "izdevējsabiedrība", kuras darbības rezultāti sakrīt ar AS Lauku Avīze finansiālajiem datiem. Ar visu pārējo lielo un arī ne tik lielo preses izdevumu saimniekiem viss šķiet skaidrs (sk. Kam pieder lielie preses izdevumi un izdevniecības). Gandrīz vai vienīgo acīmredzamo mīklu rada AS Diena nevēlēšanās nodot atklātībai savu akcionāru sarakstu, līdz ar to atklāts paliek jautājums — vai zviedru Tidnings AB Marieberg joprojām šajā mediju koncernā pieder "tikai" 83,52% akciju vai arī vēl lielāks daudzums. Otro iespēju neļauj izslēgt fakts, ka uzņēmuma akcionāru pēdējā pilnsapulcē, kuras norise fiksēta Uzņēmumu reģistram iesniegtos dokumentos, vairs nav piedalījusies iepriekš 7,67% AS Diena akciju īpašniece, uzņēmuma valdes locekle un laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. AS Diena vadībai tuvi avoti žurnālam "Nedēļa" pieļāva divas iespējas: vai nu akcionāru sapulces neapmeklēšanai bijis kāds sīks praktisks iemesls, vai arī S. Ēlerte sekojusi kolēģiem no laikraksta "Diena" privatizācijas laikiem Paulam Raudsepam un Zigurdam Drafenam — viņi savus nepilnos astoņus procentus akciju katrs jau pārdevuši zviedriem. Kurš no šiem variantiem atbilst patiesībai, pagaidām nav zināms. Neraugoties uz rakstisku aicinājumu, AS Diena vadība tā arī nenodeva "Nedēļas" rīcībā savu akcionāru sarakstu, tā apstiprinot Latvijas akciju sabiedrību raksturojumu — pateicoties likumdošanas īpatnībām, tās faktiski ir sava veida "ofšori", kuru reālajiem īpašniekiem ir iespēja palikt sabiedrībai nezināmiem. AS Diena nevēlēšanās runāt par paša koncerna iekšējām finanšu lietām ir jau tradicionāla. Lai gan "Dienas" gada pārskatā kā vienas no galvenajām vērtībām minētas "sabiedrības tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas tai šķiet interesanti un svarīgi", jau 1999. gadā, kad zviedru līdzīpašnieki uzņēmuma mazajiem akcionāriem izsaka ļoti vilinošu akciju atpirkšanas piedāvājumu (par akciju, kas laikraksta "Diena" privatizācijas un AS Diena dibināšanas laikā tika iegādāta par 2000 Latvijas rubļiem, tiek piedāvāti Ls 700 vai Ls 750), kompānijas valdes priekšsēdētājs un viens no lielajiem akcionāriem Arvils Ašeradens paziņo, ka no jebkādiem komentāriem un informācijas sniegšanas pilnībā atsakoties. Divos laikrakstos — formāla īpašnieku maiņa "Diena" gan nav vienīgais masu saziņas līdzeklis, kam paša īpašnieku maiņa nešķiet tēma, kas varētu interesēt sabiedrību. Tikpat nemanāmi vismaz formālos īpašniekus pēdējos mēnešos ir nomainījuši vēl divi ievērojami Latvijas preses izdevumi. Pirmām kārtām jau saskaņā ar oficiālo pirkuma līgumu, kas noslēgts pagājušā gada 20. decembrī, AS Masu mediju centrs Bizness & Baltija ASV reģistrētai kompānijai Baltic Market Research GmbH ir pārdevis visas SIA B&B Redakcija — laikraksta "Biznes & Baltija" izdevēja — kapitāldaļas. Vai tas nozīmē, ka laikraksts patiešām maina īpašnieku? Lai gan līdzšinējais reālais īpašnieks — finanšu grupa Baltikums — nekādu informāciju tradicionāli nesniedz, virkne apstākļu šādu iespēju liek apšaubīt. Pirmkārt, laikraksta licence vismaz pagaidām joprojām paliek AS Masu mediju centrs Bizness & Baltija īpašumā; otrkārt, Baltikums jau iepriekš, pārņemot laikrakstu no tā bankrotējušā izdevēja Vladimira Gurova, ir izmantojis ārzonas kompānijas (arī jaunā īpašniece reģistrēta ASV, Vaiomingas štatā); treškārt, papildus uzrādītajai nenopietnajai darījuma summai — 2000 latiem — jāņem vērā arī fakts, ka ASV kompānijas pārstāvis Vladimirs Kačanovs plašāk pazīstams kā Baltikuma grupas kompānijas Baltikums Trust Management valdes priekšsēdētājs. Vēl nenozīmīgākas ir reālās pārmaiņas saistībā ar laikrakstu "Telegraf". Šā gada 19. janvārī gan tiek slēgts oficiāls izdošanas tiesību nodošanas līgums, ar kuru laikraksta "Telegraf" un tā pielikumu izdevēja tiesības tiek atņemtas kompānijai Belokoņs un partneri un nodotas jaundibinātai SIA Telegraf. Taču abām kompānijām ir tā pati valdes priekšsēdētāja, un arī lielākais īpašnieks nemainās — tas ir Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs Valērijs Belokoņs. Atšķirība tikai tā, ka SIA Belokoņs un partneri piederēja pašam V. Belokoņam un SIA Mūsu investīciju fonds (kurā daļu īpašnieki bija arī eksčekisti Juris Šabašovs un Vladimirs Komogorcevs), savukārt SIA Telegraf vienīgais īpašnieks ir jaundibināta SIA Belokon News, kurā kapitāldaļu īpašnieki jau atkal ir V. Belokoņs (90%) un vēl — Izraēlas pilsonis Mihaels Šeitelmans (10%). Klusās un lielās pārmaiņas Kāpēc notiek šādas pārmaiņas? Vai tikai tāpēc, ka iepriekšējām izdevējkompānijām biznesa aizsākums pēc laikraksta dibināšanas vai pārņemšanas ir bijis pietiekami smags? Tiešām, SIA Belokoņs un partneri 2002. gadā zaudējumi bija Ls 541 000 (ar apgrozījumu Ls 285 000), bet 2003. gadā — Ls 505 000 (ar apgrozījumu Ls 474 000). Toties iepriekšējā "Biznes & Baltija" izdevēja — SIA Medija un Baltija — 2003. gadu beidza visnotaļ veiksmīgi, sasniedzot 582 tūkstošu latu apgrozījumu un gandrīz 20 000 latu peļņu, šim rezultātam krasi kontrastējot ar 163 000 latu zaudējumiem 2002. gadā. Atbilde ir viena — lai gan pēdējos gados nekādas krasas redzamas pārmaiņas preses tirgū nav notikušas un arī "bojāgājušo" izdevumu nav bijis īpaši daudz (sk. Slīkoņu skaitīšana), ārkārtīgi piesātinātajā Latvijas preses tirgū ar tā ļoti augsto konkurences līmeni faktiski neviens izdevējs nevar atļauties palikt uz vietas. Pat tāda finansiāli neapšaubāmi veiksmīga preses tirgus dalībnieka kā AS Diena 2003. gada darbības pārskatā uzņēmuma valde ne tikai priecājas par 275 tūkstošu latu peļņu, bet arī atklāti izklāsta iemeslus, kāpēc tā ir divreiz mazāka nekā gadu iepriekš: "Dramatisks 2003. gads izvērtās Abonēšanas centram "Diena". Lai gan gada sākumā uzņēmuma apgrozījums strauji pieauga, eskalējās 2002. gada otrajā pusē aizsācies izmaksu pieaugums, kas kļuva nekontrolējams. Šajā situācijā AS Diena valde pieņēma lēmumu par pilnīgu ACD restrukturizāciju un fundamentālu attīstības stratēģijas maiņu. Tika pārtraukta preses vairumtirdzniecība, un uzņēmums tika strukturēts trīs galvenajos darbības virzienos: preses abonementu pārdošana un klientu serviss, loģistika un tiešā pasta pārdošana. Diemžēl ar līdzšinējo uzņēmuma vadību netika panākta vienošanās par stratēģijas maiņu, kas noveda pie tās atkāpšanās. Uzņēmuma pārstrukturēšana, vadības maiņa un bieži vien nesekmīgā cīņa par izmaksu kontroli sagādāja uzņēmumam iespaidīgus zaudējumus — 250 tūkst. latu." Cīņa par reklāmas "pīrāga" pārdali un auditorijām, izdevēju grupu un to "spoguļattēlu" veidošanās, pirmo īsto "astoņkāju" parādīšanās, "savu" finansiālo atbalstītāju meklējumi, visdažādākie biznesa koncepti, — tas viss atrodams mūsdienu Latvijas preses izdevēju ikdienā. Un par to visu — nākamajā "Nedēļas" numurā, šā pētījuma noslēguma daļā. Slīkoņu skaitīšana Pēdējos gados dažādu iemeslu dēļ slēgtie pazīstamākie preses izdevumi: 1998. gads — "Santa" (krievu val.). 1999. gads — "Novij Deņ", "Spogulis", "Melnā Pantera", "Laterna", "Fokuss". 2003. gads — "Kas notiek?", "Panorama Latvii", "Aija", "S". 2004. gads — "X piedzīvojumi", "Septiņi", "Večerņaja Riga", "Sievietes pasaule". ***** Kam pieder lielie preses izdevumi un izdevniecības Izdevniecības, to lielākie izdevumi un īpašnieki AS Diena, SIA Mediju Grupa Tops, SIA Dadzis ("Diena", reģionālā prese, "Una", "Mūsmājas") — Tidnings AB Marieberg, Arvils Ašeradens, Sarmīte Ēlerte (? — aut.) AS Lauku Avīze ("Latvijas Avīze") — formāli Viesturs Serdāns, pēc presē bieži izskanējušas informācijas — AS Ventbunkers SIA Izdevniecības nams "Petits" ("Čas", "Subbota", "Reklama") — Aleksejs Šeiņins SIA Žurnāls Santa ("Ieva", "Santa", "Privātā Dzīve", "Deko") — Ivars Zariņš, Santa Anča SIA Fenster ("Vesti", "Vesti Segodņa", "Kommersant Baltic Daily") — Andrejs Kozlovs, Valentīna Kozlova SIA Mediju nams ("Neatkarīgā", "Rīgas Balss", "Vakara Avīze Vakara Ziņas") — AS Ventspils nafta (tieši un caur AS Preses nams) SIA Dienas bizness ("Dienas Bizness", "Saldo", "Impulss") — Dagens Industri Holding AB SIA Lietišķās informācijas dienests ("Kapitāls"*, "Bilance") — Juris Birznieks, Andris Vīksna SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi ("Rīgas Viļņi", "Pastaiga", "Marta", "Nedēļa") — SIA Alīna (Pēteris Šmidre, Juris Mazarēvičs) SIA Izdevniecība Lilita ("FHM", "Copes lietas", "Lilita") — Inna Kaņevska, Alla Petropavlovska, Alla Šulakova, Aivars Rudzinskis SIA I&L Publishing ("Cosmopolitan") — augstāk minētie četri un vēl UAB Ieva (Lietuva) SIA Putņiks (krustvārdu mīklu izdevumi) — Andrejs Jefremovs, Zoja Petrova, Mihails Opikovs SIA SK Latvia ("MG", "Next", "Hi–End Tehnika") — Jūdžins Adlerovs, SIA Pelikāns marketings (Edgars Kvālis, Arkādijs Šteimans) SIA Kuma (krustvārdu mīklu izdevumi) — Ervins Runnels, Marts Lohmuss (Igaunija) SIA MK Baltija ("MK Latvija") — Georgijs Petrovs SIA Mamuts ("Grāmatvedība un ekonomika") — Jevgēņijs Oguroks SIA DT Media Group ("Grafika un poligrāfija") — Alvis Rudens, Māra Jākobsone SIA B&B redakcija ("Biznes&Baltija") — Baltic Market Research GmbH (ASV) SIA Telegraf ("Telegraf") — SIA Belokon News (Valērijs Belokoņs, Mihaels Šeitelmans) SIA ŽZL ("Žizņ zamečateļnih ļudei") — Jānis Banders, Svetlana Nikuļenkova * Kapitāla izdošanā tagad iesaistījusies arī nacionālā ziņu aģentūra LETA un SIA Biznesa augstskola Turība.