Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ir gana daudz delikātu lietu, kuras parasti nemēdzam apspriest plašā lokā. Bet ko darīt, ja delikātais sarunu temats ir sāpīgs vārda tiešajā nozīmē? Te nu vietā ir brīdinājums: vilcināšanās mediķim stāstīt par nepatīkamajām sajūtām anālajā apvidū, kas varētu norādīt uz gaužām nepatīkamo hemoroīdu klātbūtni, reizēm var nodarīt krietni lielāku skādi, nekā kautrības pārvarēšana.
Sākas ar mazajiem mezgliņiem
Hemoroīdi (no grieķu valodas haimorrhois – asiņošana) tiek uzskatīti par mūsu civilizācijas kaiti, ko lielā mērā ietekmē mazkustīgais dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana pie televizora ekrāna vai datora, nepareizi ēšanas paradumi un vēdera izejas traucējumi.
Hemoroīdi ir mezglveidīgi taisnās zarnas apakšējās daļas vēnu paplašinājumi. Tie mēdz būt kā iekšējie un kā ārējie hemoroidālie mezgli jeb arteriovenozo kapilāru pinumi. Tieši šajos mezgliņos asinis pāriet no artērijām uz venozo sistēmu un, ja vien ir kādi asinsrites traucējumi vēdera lejasdaļā un mazajā iegurnī, kā arī iedzimts vēnu sienu vājums, var rasties problēmas. Hemoroīdi par slimību tiek uzskatīti tad, ja ar asinīm pildīti asinsvadi, kas veidojot biezu, elastīgu pamatu taisnās zarnas apakšējās daļas gļotādas apvalkā, izveido sastrēgumu un traucē tur ieplūstošajām asinīm atkal normāli aizplūst.
Latvijā ar šo problēmu sastopas 10 – 15% iedzīvotāju, parasti vecumā no 21 līdz 50 gadiem. Visbiežāk šī kaite ir šoferiem, cilvēkiem, kuriem ir sēdošs darbs, fiziskā darba strādniekiem, svarcēlājiem, kā arī grūtniecēm.
Simptomi sagādā izbīli
Hemoroīdu pirmās pazīmes bieži vien sagādā izbīli:
par hemoroīdu parādīšanos parasti liecina kāds līdz šim nebijis veidojums tūpļa apvidū; uz izkārnījumiem var parādīties gaiši sarkanas asinis; asins pēdas var manīt uz tualetes papīra vai apakšveļas; nereti ir sajūta, ka zarnu trakts iztukšojies nepilnīgi.
Pirmajā brīdī galvā var iešauties doma par ļaundabīgu veidojumu. Taču, kā apgalvo klīniskās slimnīcas Gaiļezers ķirurgs proktologs Ivars Kaļķis, šajā ziņā uztraukumam nav pamata – hemoroīdi nekad nav ļaundabīgi, un tiem nav nekā kopīga ar vēzi.
Hemoroidāliem mezgliem ir četri veidi:
Pirmās pakāpes hemoroīdiem var nebūt izteiktu pazīmju – problēmu var konstatēt tikai ārsti. Tomēr reizēm cilvēks pats var just palielinātus hemoroīdos mezgliņus, kas nedaudz atgādina tādas kā austiņas. Var būt arī nieze (šīs kaites piemeklētajam sāk rasties aizdomas: vai tikai tie nav spalīši?), diskomforta sajūta tūpļa rajonā, dažreiz arī asiņu izdalīšanās. Otrajā pakāpē defekācijas laikā, īpaši, ja notiek sasprindzināšanās, hemoroidālais mezgls var īslaicīgi izslīdēt, bet pēc tam atkal ieslīdēt atpakaļ. Trešās stadijas hemoroīdiem ir tendence izslīdēt ne tikai tad, kad zarnu trakts ir atvērts, bet arī fiziskas piepūles rezultātā. Tie var radīt diezgan lielas sāpes un diskomfortu. Ceturtajā stadijā hemoroīdi ilgstoši paliek ārpus anālās atveres, turklāt parādās arī tādi simptomi kā nieze, sāpes un mitrums, var būt arī zarnu satura nesaturēšana. Hemoroīdi var rīvēties gar apģērbu, asiņot un radīt citas problēmas.
Speciālisti – gan vīrieši, gan sievietes
Āda ap anālo atveri ir ļoti jutīga un viegli sakairināma, ievainojama, tā var arī viegli iekaist. Tāpēc jāņem vērā, ka asiņu parādīšanās ne vienmēr var liecināt par hemoroīdiem. Asinis var parādīties arī no plaisas anālajā apvidū, ļaundabīga resnās zarnas audzēja, taisnās zarnas polipiem, iekaisīga rakstura izmaiņām zarnu gļotādā, aknu bojājumiem u.c.
Pareizo diagnozi var noteikt tikai ārsts proktologs, veicot dažāda veida izmeklēšanu un nodrošinot atbrīvošanos no nepatīkamajiem simptomiem. Turklāt proktologi ir gan sievietes, gan vīrieši – pacientam nav jāuztraucas par to, ka nokļūs pie pretējā dzimuma speciālista un tādējādi delikāto izmeklēšanu apgrūtinās paša kautrēšanās.
Ārstēšanas metodes
Daudziem pacientiem šķiet, ka hemoroīdus viņi spēs uzveikt paši. Šim nolūkam tiek pielietotas visdažādākās metodes. Vispopulārākā ir karsēšanās vannā, pirtī vai pat sēdēšana virs verdoša ūdens spaiņa... Taču šādas procedūras ne tikai neatrisinās, bet, tieši otrādi, padziļinās problēmu – no karsēšanas mezgli piebriedīs vēl vairāk. Hemoroīdiem mezgliem drīzāk vajadzīga remdena duša vai vēss kumelīšu tējas novārījums.
Ārsti cīņai ar hemoroīdiem izmanto dažādas ārstēšanas metodes:
Ja problēma nav pārāk nopietna, slimniekam var tikt izrakstītas pretiekaisuma zāles, svecītes vai lokāli lietojamas smēres. Turklāt hemoroīdi ir slimība, kas, laikus apturēta un ārstēta, ilgu laiku var būt remisijas fāzē – šai gadījumā svarīgākais ievērot pareizu ēšanas režīmu un higiēnu. Ja nepieciešams, ārsts uz hemoroīda var uzlikt lateksa riņķīti (to iespējams izdarīt arī poliklīnikas apstākļos) – nedēļas laikā tas izslīdēs ārā, savukārt mezgls pa šo laiku būs sklerotizējies un vairs neparādīsies tūpļa ārpusē. Mediķi pielieto arī tā saucamo infrasarkano staru fotokoagulāciju – ar gaismu piededzina iekšējo hemoroīdo mezglu, ja vien tas nav pārāk liels. Tiek pielietota arī operatīvā metode – ārējo un iekšējo mezglu izgriešana. Bet viena no jaunākajām ir Longa metode, ar kuras palīdzību tiek pārtraukta asinspieplūde hemoroidālajiem mezgliem. Ķirurģiskā iejaukšanās tiek veikta vispārējā anestēzijā.
Izvērtē ēšanas paradumus! Kādam varbūt liksies savādi, ka pastāv cieša saistība starp pārtiku un hemoroīdiem, bet tas nu tā ir – pilnvērtīgs, šķiedrvielām bagāts uzturs, turklāt, ja tas ir ar zemu tauku saturu un nav pārlieku pikants, palīdz nodrošināt regulāru zarnu trakta iztukšošanos un samazina kairinājumu anālajā atverē.
Daži ieteikumi: izvairīties no asiem ēdieniem; ēst šķiedrvielām bagātus produktus; vismaz reizi dienā notiesāt svaigu dārzeņu salātus; ēdienkartē iekļaut tādus visnotaļ ieteicamus piena produktus kā paniņas, biezpiens, jogurts, siers; ēst daudz svaigu augļu (par īpaši labu tiek uzskatīts tukšā dūšā noēsts kivi); izvairīties no konfektēm, konditorejas izstrādājumiem un citiem saldumiem; dienā izdzert vismaz 1,5 – 2 litrus ūdens (vēlams izvēlēties negāzēto minerālūdeni); ierobežot alkohola un kafijas patēriņu (kafiju var aizvietot ar bezkofeīna variantu!); izvairīties no aizcietējumus izraisošiem ēdieniem un dzērieniem, tādiem kā sarkanais vīns, šokolāde, kola, kakao; baltmaizes un smalkmaizīšu vietā labāk izvēlēties maizi no rupja maluma miltiem, pilngraudu maizi; uzturā ierobežot meteorismu veicinošus produktus (pupas un citus pākšaugus, sīpolus, kāpostus).
Būtiska nozīme higiēnai Lai nerastos hemoroīdi, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem – noregulēt vēdera izeju, lai tā vienmēr būtu vienā un tajā pašā laikā, respektīvi, izveidotos nosacījuma reflekss. Pēc vēdera izejas vienmēr jāapmazgā anālo rajonu ar vēsu ūdeni. Ja to nav iespējams izdarīt, var izmantot vienreizējās lietošanas mitrās salvetes.
Un vēl jāatceras, ka higiēna sākas arī ar apakšveļas izvēli – šai intīmajai zonai nepieciešama tikai 100% kokvilna. Kokvilnas apakšbiksītes atšķirībā no sintētiskās šķiedras nekairina ādu, ļauj tai elpot un absorbēt sviedrus.
Hemoroīdu rašanos var veicināt:
– Neveselīgi ēšanas paradumi, nepietiekams šķiedrvielu daudzums uzturā; – Ikdienā pārāk maz lietots šķidruma daudzums; – Sēdošs dzīvesveids, fizisko aktivitāšu trūkums; – Neregulāra vēdera izeja, aizcietējumi; – Iedzimts asinsvadu vājums; – Palielināts ķermeņa svars; – Grūtniecība; – Smagu bērnu nēsāšana uz rokām.
Vingrinājumi profilaksei
Hemoroīdiem labpatīk mazkustīgs dzīvesveids, tāpēc, lai šī problēma neattīstītos un nesaasinātos, kā arī ķermeņa labsajūtai neieciešamas aktīvas nodarbes – pastaigas, pārgājieni, vingrošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu.
Sēžot ikviens var pats vingrināties: vispirms saspiediet savus sfinktera muskuļus kopā tā, it kā jūs katrā ziņā vēlētos izvairīties no vēdera izejas – skaitiet līdz 10 un tad atbrīvojiet muskuļus. Atkārtojiet šo vingrinājumu 30 – 40 reizes, ja iespējams – vairākas reizes dienā. Šo treniņu varat nemanāmi veikt, sēžot pie rakstāmgalda, automašīnas stūres vai skatoties televizoru.