/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Ikreiz, kad restorānā apsēžamies pie galda, mēs, paši to neapzinoties, atklājam savu būtību. Sabiedriskās ēdināšanas vietās visai viegli ir iespējams noteikt cilvēka sociālo tipu, temperamentu un pat profesiju. Viss slēpjas nevis tajā, kas tiek ēsts, bet gan - kā tas tiek darīts.
Deviņi gastropsiholoģiskie tipi (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Itālijā ir iznākusi grāmata "Personību virtuve". Tās autori – Moncas restorāna īpašnieks Marko Milo un psihologs Roberto Provana – vairāk nekā 10 gadus pētīja saikni starp cilvēka gastronomiskajām kaislībām un viņa psiholoģisko tipu. Kā apgalvo grāmatas autori, atliek tikai paskatīties uz to, kā cilvēks iekārtojas pie galda, pirms vēl ir atnestas uzkodas, lai iegūtu par viņu noteiktu priekšstatu. Piemēram, pastāv psiholoģiskais tips, ko dēvē par "nogurušo antilopi". Šādam ēdājam barības uzņemšana ir īstas mocības. Jau pats cienasta izskats izraisa viņam depresiju. Izņēmums ir daži saldie ēdieni. Vienmēr šaubīgie "skudrulāči" sākumā visu akurāti aplaiza un tikai pēc tam sāk (vai nesāk) ēst. "Žirafes" pie galda sēž tā it kā būtu zemē ieraktas. Kustas tikai viņu kakls. Viņas ir primitīvas rīmas. Kopumā var izdalīt deviņus gastropsiholoģiskos tipus: reformators, zaķpastala, izlecējs, artists, domātājs, uzticamais, pētnieks, boss un lēnītis. Piemēram, "bosam" ir pilnīgi vienalga, ko viņam pasniedz, galvenais, lai pabarotu un viņam nav jāpielāgojas citiem. "Uzticamais" cenšas pasūtīt tos ēdienus, kurus jau pazīst, kurus viņam ir gatavojusi mamma. Bet "artists" dod priekšroku pirmajiem ēdieniem. Interesējas ne tik daudz par cienastu, bet gan par tā pagatavotāju, turklāt dievina saldo ēdienu.