Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dažam varētu šķist: tā, zemes pleķi esmu nopircis, nu tik būvēšu augšā savu namu! Bet nekā – nepietiek, ka gruntsgabalu pārmērījis un aprakstījis ģeodēzijas speciālists, absolūti nepieciešams ir arī ģeologa slēdziens.
Svarīga lieta
Protams, mazākas būvītes, piemēram, dārza mājiņu, likums ļauj būvēt arī bez ģeoloģijas ekspertu atļaujas, bet, piemēram, kārtīgu privātmāju celt uz dullo nedrīkst nu nekādā gadījumā. Inženieru un konsultantu uzņēmuma L4 projektu menedžeris Mārtiņš Grava, lūgts pastāstīt par to, kas īsti ir ģeodēzija un ģeoloģija un kāpēc tā vispār vajadzīga, sacīja: "Ģeodēzija ir saistīta ar zemes gabala virsmas izpēti, uzmērīšanu, dalīšanu un tamlīdzīgām lietām. Savukārt ģeoloģiskā izpēte attiecas uz to, kas "lācītim vēderā" – vai grunts ir smilšaina, mālaina, akmeņaina un tamlīdzīgi. No ģeoloģiskās izpētes datiem ir atkarīga topošās ēkas projektēšana – piemēram, kādi pamati ēkai jāplāno."
Faktiski tādas grunts, uz kuras neko nevar uzbūvēt, nav; mūsdienu būvniecības tehnoloģijas un materiāli ļauj kaut vai debesskrāpi purva akacim pa virsu uzcelt, atšķiras tikai izmaksas. "Jo precīzāk veikti ģeoloģiskie mērījumi, jo smalkāk iespējams plānot topošās ēkas izmaksas, līdz ar to ieekonomējot finanses," pauda M. Grava, piebilstot, ka ģeoloģiskajai izpētei izdotā nauda pilnīgi droši atmaksājas.
Un tam ir pierādījumi, kā mēdz teikt, iz dzīves: kāds jauns puisis vēlējās iegādāties māju Cēsu rajonā. Un pilnīgi negaidīti pamanīja sludinājumu, ka tiek pārdots tieši tāds miteklis, ar kādu viņš sapņojis. Turklāt – par neticami zemu cenu. Ilgi nedomājot, puisis ķēra roku ķešā, vilka laukā latus un pirka to māju nost. Un... prieki nebija ilgi, jo izrādījās, ka lepnais nams nostāvēs labi ja pāris gadus – zem mājas, kas bija būvēta bez pienācīgas grunts izpētes, tecēja avots un skaloja pamatus. Neiedziļināšos sīkumos, bet fakts bija un palika: atsauktie speciālisti vien grozīja galvas un plātīja rokas, spītīgā straumīte nebija ne apturama, ne pagriežama citā virzienā. Vārdu sakot, nauda vējā...
Metodes ir dažādas
Runājot par to, kā reāli notiek ģeoloģiskās izpētes process, M. Grava stāstīja: "Parasti ģeoloģisko izpēti cilvēki pasūta pirms zemes gabala pirkšanas. Ja mājas projekts vēl nav izstrādāts, darbības shēma ir šāda: speciālisti aizbrauc uz vietu, izdara pāris urbumus un secina, vai grunts ir piemērota iecerētajiem būvdarbiem. Protams, būvēt var jebkur un jebko, tikai atšķiras izmaksas, un tas bieži vien nav mazsvarīgi, jo mājas cena atkarībā no grunts stāvokļa var mainīties visai iespaidīgi." Pēc tam, kad veikta pirmā izpēte un tapis mājas projekts, tiek veikta nopietnāka ģeoloģiskā izpēte, respektīvi, ģeologi izdara vairākus urbumus paredzētajā ēkas celtniecības vietā – ēkas potenciālajos stūros un centrā. Šeit jāuzsver – jo smalkāka ir šī izpēte, jo precīzāki būs rezultāti, un būvinženieris, kurš saņems datus, varēs labāk plānot darbus. Un tas, kā jau minēts, labvēlīgi ietekmēs celtniecības budžeta rādītājus.
Jāpiebilst, ka ģeoloģiskie urbumi nebūt nav vienīgā metode, ar ko tiek pētīts grunts stāvoklis un atbilstība iecerētajiem būvdarbiem. Visai izplatīta ir arī statiskā zondēšana – pētāmajā gruntsgabalā tiek ievadīta zonde, ar kuru izmēra grunts pretestību, sānu berzi un daudzus citus parametrus, kas uzreiz no zondes tiek vizualizēti datora monitorā. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka netiek ņemti grunts paraugi, kas pēc tam jāved uz laboratoriju (urbšanas metodes vājais punkts), kur tos izpēta. Bet, kā apgalvo Mārtiņš Grava, nekas nav universāls, arī katrai ģeoloģiskās izpētes metodei ir sava specifika, un katrai no tām ir savs lietojums.
Katra metode ir virzīta uz specifisku datu iegūšanu, tāpēc ir gadījumi, kad zondēšana nespēj sniegt informāciju, ko piedāvā urbšanas metode. Dažādas metodes tapušas izstrādātas arī, piemērojoties dažādai būvju specifikai, jo metode, kas ir lietojama, teiksim, privātmājas būvēšanai, nez vai noderēs hidroelektrostacijas aizsprosta plānošanai.
Pētīšanas metožu klāsts ir ļoti plašs: samērā izplatīta ir arī tā dēvētā dinamiskā zondēšana, kad zonde tiek triekta zemē, vērojot, kā tā pārvar grunts pretestību. Tāpat ir arī vairākas ģeofiziskās pētīšanas metodes, bet to apraksts būtu vairāk piemērots specifiskas rokasgrāmatas lappusēm, nevis ievietošanai šajā pielikumā. Jāteic arī, ka ģeofizika ir samērā dārgs prieks, tāpēc nav sevišķi izplatīta.
Domā un dari
Parastajam cilvēkam ir svarīgi apzināties, ka ģeologa konsultācija pirms būvēšanas darbu sākuma ir absolūti nepieciešama: vajag piezvanīt speciālistam, izklāstīt savu vajadzību, bet tālāko atstāt viņa ziņā. Nereti, veicot pētījumus, tiek apvienotas vairākas metodes, īpaši, ja projektētā ēka ir ar sarežģītu plānojumu vai arī tās izmēri ir iespaidīgi. Vēl gribētos piebilst, ka pašlaik visizplatītākās metodes ir urbšana, kā arī statiskā un dinamiskā zondēšana. Pārējās metodes, kā apgalvo Grava, tiek pasūtītas patiešām lieliem un sarežģītiem objektiem. Vēl būtu svarīgi pateikt – lai gan likumā nav noteikts, ka ģeoloģiskā izpēte jāveic jebkurā būvniecības darbu gadījumā, tomēr tas ir ļoti ieteicams, jo ēka tomēr ir pamatīgs un paliekošs objekts, kam vajadzētu stāvēt ne vienu vien gadu desmitu.