Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems atkāpjas no amata (1)

Pēc tikšanās Gobzems Tieslietu ministrijas kancelejā iesniedzis iesniegumu, kurā viņš lūdzis izbeigt darba tiesiskās attiecības no 15.maija. Maksātnespējas administrācijas direktors apņēmies palikt amatā līdz brīdim, kamēr valdībā tiks iesniegts jaunais Maksātnespējas likumprojekts. Gobzems atzina, ka viens no iemesliem, kādēļ viņš izlēmis atkāpties no amata, ir sadarbība ar tieslietu ministri, kas "nav sekmējusies tā kā cerēts". Tieslietu ministre tikmēr uzskata, ka Gobzems atkāpties no amata izlēmis saistībā ar problēmām jaunā maksātnespējas likumprojekta sagatavošanā. Viņa jau pieņēmusi Gobzema atlūgumu. Tikšanās laikā ar Āboltiņu Gobzems paziņojis, ka viņš nevarot uzņemties atbildību par jaunā Maksātnespējas likumprojekta kvalitatīvu sagatavošanu, ja netiekot pagarināts iepriekš noteiktais tā sagatavošanas un iesniegšanas valdībā termiņš. Ministre jau reiz pēc Gobzema lūguma likumprojekta sagatavošanai atvēlēto termiņu pagarinājusi no februāra sākuma līdz aprīļa vidum. Gobzems likumprojekta veidošanā piedalījies no sākuma - 2002.gada beigām. 2004.gada janvārī, kļūstot par MNA direktoru, viņam "jāuzņemas pilna atbildība par viņa vadītās nozares būtiskākā likumprojekta izstrādi", uzsver Āboltiņa. Šodien tikšanās laikā viņa no Gobzema neesot dzirdējusi pārliecinošus argumentus likumprojekta sagatavošanas termiņa pagarināšanai, informēja Sabajevs. Turklāt jaunais Maksātnespējas likumprojekts tiekot izstrādāts jau divus gadus un ministre uzskata, ka tā sagatavošana esot "ļoti iekavējusies". Pēc šīs diskusijas tikšanās laikā Gobzems ministrei paziņojis par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Par pārējiem iemesliem Gobzems informēs šodien preses konferencē. Kā informēja MNA direktora palīdze sabiedrisko attiecību un preses jautājumos Dace Avena, Gobzems preses konferencē informēs gan par šā rīta tikšanās rezultātiem, gan atkāpšanās iemesliem. Preses konference notiks plkst.13 Maksātnespējas administrācija telpās, Rīgā, Mārstaļu ielā 19. Gobzems par Maksātnespējas administrācijas direktoru kļuva pērnā gada februārī. Viņa darbības laikā tika uzsākta stingrāka maksātnespējas procesa administratoru uzraudzība. Kā ziņots, Āboltiņa un Gobzems šodien bija plānojuši pārrunāt sadarbību jaunā Maksātnespējas likuma izstrādē un uzlabojumus, ieviešot nejaušības principu administratoru izvēlē. Āboltiņa februārī uzdevusi Maksātnespējas administrācijā ieviest nejaušības principu administratoru izvēlē maksātnespējas procesam un līdz 15.martam sagatavot jaunā Maksātnespējas likuma projektu. Ministres preses sekretārs Sandris Sabajevs iepriekš sacīja, ka tikšanās laikā Āboltiņa vēlas arī uzklausīt Gobzema skaidrojumus par situāciju, kad atkārtoti sertificēts patlaban par kukuļa izspiešanu apsūdzēts maksātnespējas administrators. Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija, pārbaudot Maksātnespējas administrāciju, konstatēja vairākus pārkāpumus, par kuriem Gobzems no ministres izpelnījās disciplinārsodu - rājienu. Pārbaudē Maksātnespējas administrācijā tika atzīts, ka administrācija nav laicīgi aktualizējusi jautājumu par to, ka 2004.gada 31.decembrī spēku zaudēs norma, kas noteica, ka maksātnespējīga uzņēmuma vienam darbiniekam maksimālā prasījuma summa, ko var izmaksāt administrācija, ir 1000 latu. MNA arī vajadzēja pienācīgi izvērtēt riskus saistībā arī darbinieku prasījumu limita atcelšanu un rīkoties, nepieciešamības gadījumā sniedzot attiecīgus priekšlikumus TM grozījumiem normatīvajos aktos. Turklāt MNA kā darbinieku prasījumu fonda līdzekļu turētājai, vajadzējis savlaicīgi informēt ministriju par iespējamo nespēju nodrošināt savu uzdevumu izpildi darbinieku prasījumu apmierināšanā. MNA arī 2004.gadā nav iesniegusi ministrijai attiecīgu normatīvā akta projektu, lai saņemtu papildu finanšu līdzekļus maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai. Gobzems par tieslietu ministres viņam janvārī izteikto rājienu iesniedzis sūdzību Administratīvajā rajona tiesā. Gobzems uzskatīja, ka situāciju, par kuru viņam izteikts rājiens, var atrisināt vienošanās ceļā un "abām pusēm strādājot", taču ministres lēmums par rājiena izteikšanu bijis "pārpratums" un kā nepamatots apstrīdēts tiesā.