Kas saimnieko Latvijas bankās? (15)

Atbilde uz šo jautājumu daudzus var pārsteigt — Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā tas ne vienmēr ir precīzi zināms, un joprojām ir ne mazums banku īpašnieku, kuri par labāku uzskata maskēties aiz ofšoriem vai arī vienkārši — slēpties vispār. Tikmēr skaidrs ir viens — nacionālais kapitāls Latvijas banku sektorā palicis mazākumā. "Nacionālais kapitāls" — mazākumā Nedēļas veiktais Latvijas banku īpašnieku pētījums faktiski neatstāj vietu šaubām. Komercbanku saraksta (rēķinot pēc aktīvu apjoma) augšdaļā vairākumā — sešas no pirmajām desmit — gan vēl ir bankas, kurās pārsvarā ir Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju, kā arī tiem piederošu kompāniju finanšu līdzekļi, parasti saukti par "nacionālo kapitālu", taču kopumā no 23 Latvijā pastāvīgi strādājošajām bankām 11 bankas jau faktiski simtprocentīgi atrodas ārvalstu fizisko un juridisko personu rokās. No tām "nacionālais kapitāls" pārsvarā ir tikai astoņās, pie kurām daļēji var pieskaitīt vēl četras kredītiestādes, kur vietējie un ārvalstu akcionāri ir līdzsvarā vai par kuru īpašnieku patieso mītnes zemi var tikai izdarīt minējumus. Pie šīm pēdējām pieskaitāmas: miniatūrā Baltic International Bank, kas samērā līdzīgās daļās pieder Belokoņu ģimenei no pašu mājām un ukraiņu izcelsmes Kramnoju klanam (akcionāru vidū ir vismaz četri šīs ģimenes pārstāvji); Trasta komercbanka, kur lielāko akcionāru vidū blakus tās vadītājam Igoram Buimisteram un viņa kompanjona, negaidīti mirušā Sergeja Tarasenoka, mantiniekiem ir arī četras ārzonas kompānijas, kā arī Latvijas Krājbanka, kuras akcionāru reģistrā piecus ofšorus papildina trīs tāpat nezināmiem īpašniekiem piederoši Ventspils tranzītuzņēmumi un arī leģendārais Latgales zemnieks Stefans Rāzna, kuru parasti uzskata par kādas nezināmas personas akciju paketes formālo turētāju. Visnoslēpumainākā Latvijas banka tomēr ir un paliek Ogres komercbanka, kuras akcionāru struktūra formāli gan izskatās visnotaļ pārskatāma — papildus nu jau bijušajai apdrošināšanas sabiedrībai (tagad vienkārši akciju sabiedrībai) Salamandra Baltik redzamas vēl piecas kompānijas — visas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības. Taču tas ir tikai šķitums: izejot cauri veselai kompāniju ķēdītei, izrādās, ka īstie lielākie akcionāri ir no "ārzonu paradīzes" — ASV Delaveras štatā reģistrētie Lort Finance LLC un Visarine Investments LLC, kā arī Oregonas štatā reģistrētie Lort Finance LLC un Melton Trading LLC. Kas slēpjas aiz visām šīm ārzonas firmām, atklāts netiek, lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apgalvo, ka atšķirībā no Latvijas Krājbankas akcionāriem šie komisijai tomēr esot zināmi. Tieši tāpat pa ofšoram "sēž" arī bankās, kuru lielākie īpašnieki ir labi zināmi Latvijas iedzīvotāji. Tā ne mazums nepazīstamu nosaukumu atrodams Parex bankas paplašinātajā akcionāru sarakstā, lai gan nevienai no šīm kompānijām nepieder pat procents bankas akciju. Jau prāvākas akciju paketes divām ārzonas kompānijām pieder Rietumu bankā — kompānijas Betley Holdings Inc. un Riverdale International kopā ir apmēram 12% bankas akciju īpašnieces (tiesa, tas ir liels solis uz priekšu — vēl pirms dažiem gadiem banka bija gandrīz pilnīgi "ofšorizēta"). Arī Lateko bankā atrodamas pāris ārzonas kompāniju, par kurām gan labi zināms, ka tās ir investīciju holdinga New Century Holdings meitasfirmas. Šo uzskaitījumu var vēl turpināt. Virkne akcionāru — joprojām nezināmi Taču tas nepavisam nenozīmē, ka tieši ofšori ir Latvijas komercbanku galvenais noslēpums. Izrādās, ka ne mazums banku ar tā saukto nacionālo kapitālu uzskata, ka to esošajiem un potenciālajiem klientiem nevajadzētu zināt, kas ir šo kredītiestāžu pašmāju akcionāri. Ogres komercbanka paziņo, ka "bankas lielākie akcionāri ir AAS Salamandra Baltik, SIA Grata Carpets un Grata Auto", ij neieminoties par šo kompāniju ārzonu saknēm. Un šī banka savā noslēpumainībā nav vienīgā. Pēc VEF bankas ieskata, klientiem būtu jāzina tikai divi tās lielākie akcionāri, par pārējiem saņemot tikai informāciju, ka tie ir "privātuzņēmumi, bankas valdes locekļi un privātpersonas". Arī bijusī Skonto grupas kredītiestāde — Multibanka — informē tikai par to, ka tās akcionāri esot "privātpersonas un privātuzņēmumi". Ar šo banku noslēpumainību vēl ir daļēji iespējams cīnīties, dažādos veidos iepazīstoties ar akcionāru sapulču protokoliem, taču pilnībā "īpašnieku jautājumu" tas neatrisina. Latvijas likumdošanas īpatnība ir tā, ka akciju sabiedrībām (kādas ir visas bankas) akcionāru saraksti Uzņēmumu reģistram nav obligāti jāiesniedz, — pietiek, ka tie glabājas pašā uzņēmumā. Un, tā kā uzņēmums, kurš tādā veidā ir padarīts par sava veida vietējo ofšoru, nemaz nealkst ar šiem sarakstiem iepazīstināt sabiedrību, bet akcionāru sapulcēs regulāri nepiedalās viens vai otrs lielais akcionārs, rezultāts ir tāds, ka pašlaik, piemēram, nav droši zināms ne tas, kam pieder vairāk nekā 17% Multibankas akciju, ne tas, kurš īsti ir gandrīz trīs ceturtdaļu akciju īpašnieks nelielajā Reģionālajā investīciju bankā, — par to var izteikt tikai minējumus. Tāpat gadiem ilgi nezināmi paliek arī dažu citu banku akcionāri. Salīdzinājumā ar šo situāciju, jāatzīst, ka ārvalstu (turklāt ne tikai Rietumu, bet arī Austrumu) kapitālam piederošās Latvijas bankas ir daudz caurspīdīgākas. Pašlaik no Eiropā reģistrētām starpniekfirmām ir atteikušies gandrīz visi Latvijas komercbanku Krievijas un Ukrainas izcelsmes akcionāri. Var teikt, ka vienīgais izņēmums ir Latvijas Tirdzniecības banka, kurā papildus Krievijas MDM–Bank otrs lielakcionārs ir nedaudz mīklainais, krievu uzņēmēju iemīļotajā Kiprā reģistrētais uzņēmums — Montini Investments Ltd. Savukārt visas pārējās šīs grupas bankas bez jebkādas stomīšanās uzrāda savu pārsvarā vienīgo īpašnieku. Kā saskaitīt Latvijas labumu? Varbūt tas nemaz nav tik svarīgi — kam kura Latvijā reģistrēta komercbanka pieder, ja vien tā nes labumu mūsu valstij? Savukārt šis labums var būt triju veidu: ikviena banka maksā nodokļus Latvijas valstij, tā nodarbina Latvijas iedzīvotājus un maksā tiem algas, un visbeidzot — savu iegūto peļņu tā var tālāk ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā vai izmaksāt dividendēs saviem akcionāriem — Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Turklāt vismaz pēdējā nauda ir tiešām ievērojama. Latvijas komercbanku peļņa 2004. gadā (pat nerēķinot Baltikumu, kura dati vēl nav zināmi, un Nordea bankas Latvijas filiāli) pārsniedz 116 miljonus latu, no kuriem prāva daļa turklāt ir iegūta ārpus mūsu valsts robežām — ja lielās universālās bankas pārsvarā pelna uz pašmāju tirgus apgūšanu, pārējās aktīvi strādā ārvalstīs un faktiski tur nopelnīto naudu ved uz Latviju. Arī pārējās summas, kas saistītas ar bankām, neizklausās mazas. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, Latvijas komercbankas savu padomju un valžu atalgojumam kopumā pērn iztērējušas vairāk nekā 4,7 miljonus latu (gandrīz par pusmiljonu vairāk nekā gadu iepriekš), savukārt kopā algās saviem darbiniekiem izmaksājušas gandrīz 67 miljonus latu — par 13 miljoniem vairāk nekā 2003. gadā. Par banku nodokļu maksājumiem jau ir zināms, ka pērn ienākumu nodoklī tās samaksājušas 16 miljonus latu, taču visinteresantākais, protams, ir jautājums — kā šogad tiks sadalīti kopā nopelnītie 116 miljoni latu. Šī dalīšana vēl priekšā, taču Nedēļai ir izdevies iegūt datus par lielākās daļas (izņemot dažas, kuras šīs ziņas uzskata par publiski neizpaužamām) Latvijas banku 2003. gada peļņas sadali. Secinājumi, aplūkojot šos skaitļus, atkal var likties pārsteidzoši: dividendes nav pieprasījis neviens no Krievijas uzņēmējiem — Latvijas banku akcionāriem —, un visa viņu peļņa ir palikusi mūsu valstī, šo banku attīstīšanai. Arī pašmāju akcionāri sevis apveltīšanā ar dividendēm ir bijuši visai pieticīgi — "nacionālā kapitāla" bankas dividendēs pārsvarā izmaksājušas tikai nelielu daļu gūtās peļņas, pārējo ieguldot bankas attīstībā vai novirzot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai, vai pat vispār atturējušās no dividenžu izmaksas. Līdz ar to Latvijā reģistrēto banku lielākā šeit gūtā peļņa, kas aizceļojusi pie to īpašniekiem ārpus valsts, ir devusies tieši uz Rietumeiropu: 1,3 miljoni latu tikuši HVB Bank Latvia akcionārei, kas tagad saucas Bayerische Hypo– und Vereinsbank AG, bet 1,2 miljonus latu saņēmusi Nord/LB Latvija akcionāre — Norddeutsche Landesbank Girozentrale. ***** Latvijas baņķieri — miljonāri Latvijas miljonāru vidū pašlaik ir 20 uzņēmēji, kuriem šo statusu nodrošina pirmām kārtām tieši lielākas vai mazākas akciju paketes bankās. Valērijs Belokoņs — nelielās Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs tiek uzskatīts par vienu no ekscentriskākajiem Latvijas baņķieriem, savukārt par viņa personisko nepatiku pret Parex bankas vadītāju Valēriju Karginu stāsta pat leģendas. Līdzās lielākajai Baltic International Bank akciju paketei Valērijam Belokoņaam pieder arī zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis, alus darītava Kimmels Rīga un laikraksts Telegraf. Vilorijs Belokoņs — Baltic International Bank bosa jaunākais brālis, kurš piedalās gandrīz visos Belokoņa seniora biznesa pasākumos, taču paliek "aiz kulisēm", kategoriski atsakoties no jebkādiem kontaktiem ar presi. Tikmēr tiek runāts, ka no abiem brāļiem tieši viņš esot kopējo biznesa projektu kaldinātājs un "smadzenes" (starp citu, gadiem ilgi līdzīgi tiek runāts par Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, kā arī citiem ilggadējiem uzņēmēju duetiem). Ernests Bernis — Aizkraukles bankas valdes priekšsēdētājs un 45,81% (kopā ar Niku Berni) bankas akciju īpašnieks, kurš kopš tolaik neveiksmīgās kredītiestādes pārpirkšanas deviņdesmito gadu vidū kopā ar savu biznesa partneri Oļegu Fiļu to ir pārveidojis par vienu no retajām nacionālajam kapitālam piederošajām komercbankām Latvijā. Igors Buimisters — sākumkapitālu Krievijā nopelnījušais Trasta komercbankas vadītājs un 22% tās akciju īpašnieks, kurš to no iepriekšējiem īpašniekiem iegādājās kopā ar savu kompanjonu Sergeju Tarasenoku. Pēc partnera negaidītās nāves oficiālais mantinieks otriem 22% bankas akciju — un tātad vēl viens pilntiesīgs miljonāru saraksta dalībnieks — vēl nav zināms. Oļegs Čepuļskis — 25% akciju īpašnieks AS Baltikums bankas grupa un līdz ar to arī viens no četriem lielajiem akcionāriem komercbankā Baltikums un ar to saistītajos mediju, apdrošināšanas un tranzīta uzņēmumos. Arī bankas padomes loceklis. Leonīds Esterkins — Rietumu bankas 36% akciju īpašnieks un padomes priekšsēdētājs, kura piecdesmitās jubilejas svinības tiek uzskatītas par vienu no pagājušā gada grandiozākajiem privātpasākumiem Latvijā. Oļegs Fiļs — otrs Aizkraukles bankas vadītājs un lielais akcionārs, kuram tāpat pieder 45,81% bankas akciju. Arturs Jeresjko — formāli "tikai" Ogres komercbankas padomes priekšsēdētājs un viens no Latvijas lielākajiem zemes īpašniekiem, taču faktiski nav šaubu, ka tieši viņš ir viens no ļaudīm, kuri slēpjas aiz ofšoriem — bankas akcionāriem. Valērijs Kargins — viens no diviem Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, Parex bankas valdes priekšsēdētājs un vairāk nekā 40% akciju īpašnieks. Andrejs Kočetkovs — otrs bankas Baltikums un visas Baltikuma grupas akcionārs, arī bankas padomes loceklis. Viktors Krasovickis — Valērija Kargina ilggadējais biznesa partneris, kura amats bankā līdz ar Komerclikuma normu stāšanos dzīvē tagad saucas nevis "direktoru padomes priekšsēdētājs", bet "prokūrists". Arnolds Laksa — bijušais Latvijas Krājbankas prezidents, kura īpašumā, kaut ne gluži par viņa naudu pirkti, joprojām ir vairāk nekā 12% bankas akciju. Aleksandrs Peškovs — trešais komercbankas Baltikums akcionārs (tāpat ar gandrīz 25% akciju caur AS Baltikums bankas grupa, kurā viņš ir arī valdes loceklis) un tās padomes priekšsēdētāja vietnieks. Sergejs Peškovs — pēdējais no Baltikuma akcionāru četrotnes un arī bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks. Stefans Rāzna — tā arī nav skaidrs, vai šim mistiskajam "Latgales zemniekam" oficiāli piederošie gandrīz 11 procenti Latvijas Krājbankas akciju tiešām ir viņa īpašums vai arī viņš ir vienkārši kādas citas personas pārstāvis. Ticamāks gan šķiet pēdējais variants. Jurijs Simoņenkovs — nekad par "īstu baņķieri" nav uzskatīts, tomēr tieši šim "sadalītās" Skonto grupas pārstāvim kopā ar Irinu Simoņenkovu pieder vairāk nekā 45% Multibankas akciju. Viņš ieņem arī bankas valdes priekšsēdētāja vietnieka posteni. Arkādijs Suharenko — trešais lielākais Rietumu bankas akcionārs (gandrīz 19% akciju), tās valdes priekšsēdētājs un arī sabiedrisks darbinieks — Latvijas Ebreju kopienas priekšsēdētājs. Andrejs Svirčenkovs — gandrīz vai "cilvēks no nekurienes" (katrā ziņā — bez ilgstošas Uzņēmumu reģistra "biogrāfijas"), kurš nu kļuvis par vienu no lielākajiem Lateko bankas akcionāriem un arī bankas padomes priekšsēdētāju. Nelielas akciju paketes bankā un AS Lateko līzings pieder arī citiem Svirčenkovu klana pārstāvjiem. Jurijs Šapurovs — sava kompanjona Lateko bankā Andreja Svirčenkova līdzinieks gan akciju paketes lieluma, gan vecuma, gan iepriekšējās "redzamās" biznesa biogrāfijas ziņā. Arī par bankas viceprezidentiem viņi kļuvuši vienā laikā — 2001. gada martā. ****** Latvijas banku īpašnieki Nesaprotamas vai jauktas izcelsmes kapitāla bankas Baltic International Bank Valērijs Belokoņs — 37,20% Vilorijs Belokoņs — 12,16% Vjačeslavs Kramnojs — 27,97% Antons Kramnojs — 3,93% Tatjana Kramnaja — 7,63% Leonīds Kramnojs — 1,92% Ventspils Dome — 0,10% AS Ventspils nafta — 0,67% Latvijas Krājbanka Arnolds Laksa — 12,49% Macasyng Holding B.V. — 9,89% Doxa Fund Limited — 9,65% AS Ventbunkers — 9,38% AS Kālija parks — 8,37% AS Ventamonjaks — 8,30% Alkahn Power Company Sdn Bhd. — 8,25% Carbery Services Limited — 7,15% Hafra Limited — 6,91% Valts Vīgants — 5,20% Aivars Lembergs — 2,97% Ansis Sormulis — 1,18% Krists Skuja — 1,18% Stefans Rāzna — 10,91% Un mazie akcionāri Ogres komercbanka AS Salamandra Baltik — 57,45% SIA Grata Finance — 9,90% SIA Grata Carpets — 7,12% SIA Grata Auto — 8,96% SIA Deala — 8,96% SIA Amazis — 7,06% Trasta komercbanka Sergeja Tarasenoka mantinieki — 22,45% Igors Buimisters — 22,41% PowerPlus LLC — 8,85% GCK Holdings Netherlands B.V. — 8,53% Rikam S.A.H. — 8,24% C.E.G. Treheme — 8,24% Ārvalstu kapitāla bankas Baltic Trust Bank Finstar Baltic Investments — 49,7% Edgars Dubra — 7,4% Andrejs Ņilovs — 7,5% Dāvids Tauriņš — 7,4% VAS Latvijas dzelzceļš — 2,1% Oļegs Boiko — 2,3% Korowo Invest — 22,6% Hansabanka Hansapank — 99,96% HVB Bank Latvia Bayerische Hypo– und Vereinsbank AG — 100% Latvijas Biznesa banka Maskavas banka — 100% Latvijas Tirdzniecības banka MDM–Bank — 63,31% Montini Investments Ltd. — 36,69% Latvijas Unibanka Skandinaviska Enskilda Banken AB — 98,8% Māras banka Sampo Bank Plc — 100% Nord/LB Latvija Norddeutsche Landesbank Girozentrale — 99,46% Nordea Bank Finland Latvijas filiāle Nordea Bank Finland Plc. — 100% Banka Paritāte PrivatBank — 95% Mihails Esterovs — 4,9% Reģionālā investīciju banka Marks Bekkers — 13,34% Jurijs Rodins — 2,89% Tamāra Rodina — 6,01% Alla Vanecjanca — 1,03% Levons Vanecjancs — 4,48% Dmitrijs Bekkers — 72,25%? ? — Nav drošu datu Dati: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs, banku avoti Nacionālā vai nosacīti nacionālā kapitāla bankas Aizkraukles banka Oļegs Fiļs — 45,81% Ernests Bernis — 44,84% Nika Berne — 1,03% Aleksandrs Bergmanis — 3,86% Komercbanka Baltikums AS Baltikums bankas grupa (Aleksandrs Peškovs, Sergejs Peškovs, Andrejs Kočetkovs, Oļegs Čepuļskis) — 100% Lateko banka AS Lateko Invest — 47,7% SIA Mono — 9,99% Andrejs Svirčenkovs — 14,14% Jurijs Šapurovs — 14,06% Development Capital Corporation — 8,38% Latvijas Hipotēku un zemes banka Latvijas valsts — 100% Multibanka Svetlana Dzene — 9,54% Vladimirs Solomatins — 19,98% Gvido Senkāns — 1,92% Jurijs Simoņenkovs — 18,42% Irina Simoņenkova — 26,90% Eduards Čuhļebovs — 1,47% Igors Kudrjaškins — 1,47% ? — 17,39% Parex Banka Valērijs Kargins — 44,03% Viktors Krasovickis — 44,03% Amber Trust SCA — 1,96% East Capital Baltic Fund — 1,76% AS Bastions ZS — 0,94% Union Bancorp. Inc. — 0,91% Grigorijs Rabinovičs — 0,63% Firebird Republics Fund Ltd. — 0,57% Ivars Muzikants — 0,47% East Capital Russian Fund — 0,47% Rietumu banka Leonīds Esterkins — 36,15% Tonijs Levins — 26,41% Arkādijs Suharenko — 18,92% Betley Holdings Inc. — 9,81% Riverdale International — 2,18% Maikls Borks — 3,06% VEF banka Aleksejs Durandins — 30,08% Juris Savickis — 19,26% Valērijs Losevs — 7,42% Valērijs Durandins — 6,42% Mihails Teļežko — 6,28% Dmitrijs Smoļakovs — 6,14% Igors Kirjušins — 4,85% Sergejs Krivošeja — 4,85% Sergejs Riss — 4,85% Māris Ločmelis — 1,28% Pēteris Ločmelis — 1,14% Svetlana Durandina — 0,85% Jeļena Durandina — 6,42% ***** "Pārdevēji" un pārējie Ne mazums — vismaz desmit — Latvijā ir arī miljonāru saraksta dalībnieku, kuri gadiem ilgi ir darbojušies banku jomā, taču nu savas akcijas pārdevuši (vai atdevuši), lai dzīvi turpinātu ierastajā finanšu jomā vai arī pavisam citā jomā. Nikolajs Sigurds Bulmanis — nu jau bijušais Māras bankas vadītājs, kuram kopā ar Lauru Bulmani piederēja 26% bankas akciju. Vilis Vītols — bijušais Māras bankas lielākais akcionārs, kuram kopā ar kundzi Martu Vītolu pirms kredītiestādes pārdošanas somiem piederēja 74% bankas akciju pakete. Ņina Kondratjeva — viena no trim leģendārajiem Pareksa dibinātājiem, arī Viktora Krasovicka dzīvesbiedre, kura pēdējos gados ir oficiāli šķīrusies no kapitāldaļām faktiski visos finanšu grupas uzņēmumos un, cik zināms, lielu daļu laika pavada ārpus Latvijas. Aleksandrs Lavents — bijušais Bankas Baltija boss, kuram formāli Latvijā nepieder nekas, bet kuru zinoši ļaudis vienalga nedēvē citādi kā par miljonāru. Jurijs Ščetiņins — bijušais Saules bankas boss, kurš pēc tās pārdošanas neveiksmīgi mēģināja saņemt no Latvijas Bankas jaunas bankas licenci. Vilnis Vītoliņš — bijušais Trasta komercbankas lielākais īpašnieks, kurš pēdējos gados galvenokārt nodarbojas ar dzīves baudīšanu un fotomākslu. Tiesa, ne tikai. Ivars Muzikants — kādreizējais Depozītu bankas līdzīpašnieks, kura miljonu īpašumi gan tiešāk saistāmi nevis ar šo izputējušo kredītiestādi, bet investīciju kompāniju Bastions ZS, kas aizvadītajos gados izdevīgi pārdevusi gan apdrošināšanas grupu Balta, gan Reģionālo investīciju banku. Ģirts Rungainis — bijušais Vācijas–Latvijas bankas vadītājs un līdzīpašnieks (tolaik vēl pazīstams ar uzvārdu Melnalksnis), tagad — investīciju baņķieris bez savas bankas. ****** Cik bankas pelna — un kur šī peļņa paliek Banka 2003. gada peļņa Dividendēm Palika bankai 2004. gada peļņa Aizkraukles banka 6,152 miljoni latu 1,799 miljoni latu 4,353 miljoni latu 7,697 miljoni latu Baltic International Bank 536 tūkstoši latu 0 536 tūkstoši latu 345 tūkstoši latu Baltic Trust Bank 1,83 miljoni latu ? ? 2,84 miljoni latu Baltikums 306 tūkstoši latu 300 tūkstoši latu 6 tūkstoši latu ? Hansabanka 14,641 miljons latu 0 14,641 miljons latu 28,96 miljoni latu HVB Bank Latvia 1,669 miljoni latu 1,348 miljoni latu 321 tūkstotis latu 2,302 miljoni latu Lateko banka 2,319 miljoni latu 0 2,319 miljoni latu 5,498 miljoni latu Latvijas Biznesa banka 411 tūkstoši latu 0 411 tūkstoši latu 265 tūkstoši latu Latvijas Hipotēku un zemes banka 1,574 miljoni latu ? ? 1,683 miljoni latu Latvijas Krājbanka 862 tūkstoši latu 0 862 tūkstoši latu 1,257 miljoni latu Latvijas Tirdzniecības banka 843 tūkstoši latu 0 843 tūkstoši latu 2,138 miljoni latu Latvijas Unibanka 13,309 miljoni latu 0 13,309 miljoni latu 19,66 miljoni latu Māras banka 601 tūkstotis latu 227 tūkstoši latu 374 tūkstoši latu 253 tūkstoši latu Multibanka 1,243 miljoni latu ? ? 2,3 miljoni latu Nord/LB Latvija 1,3 miljoni latu 1,2 miljoni latu 0,1 miljons latu 3,459 miljoni latu Ogres komercbanka 729 tūkstoši latu 729 tūkstoši latu 0 1,032 miljoni latu Parex banka 13,423 miljoni latu 3 miljoni latu 10,423 miljoni latu 15,036 miljoni latu Banka Paritāte 216 tūkstoši latu 0 216 tūkstoši latu 515 tūkstoši latu Reģionālā investīciju banka 95 tūkstoši latu ? ? 239 tūkstoši latu Rietumu banka 9,952 miljoni latu 1,952 miljoni latu 8 miljoni latu 14,241 miljons latu Trasta komercbanka 844 tūkstoši latu 422 tūkstoši latu 422 tūkstoši latu 1,142 miljoni latu VEF banka 410 tūkstoši latu 0 410 tūkstoši latu 641 tūkstotis latu Dati: bankas, Uzņēmumu reģistrs, Lursoft ? — nav datu.