Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Lai sniegtu ieskatu par pēdu slimību izplatību Eiropā un noskaidrotu šo slimību noteicošos faktorus, tika veikts liela mēroga pētījums “Lielā pēdu slimību izplatība Eiropā: Ahileja projekts”, kurā atklāts, ka pēdu slimības ir daudz izplatītākas, nekā pētījuma veicēji domāja iepriekš. Turklāt daudzi cilvēki, kas cieš no pēdu slimībām, neapmeklē ārstu un plašāka sabiedrība nav pietiekami informēta par pēdu slimību izplatību un noteicošajiem riska faktoriem, secināts pētījumā.
Ahileja projekts ir pirmais pētījums par pēdu slimību izplatību, kas veikts tik plašā mērogā – projektā piedalījās terapeiti un dermatologi no 16 Eiropas valstīm. Projekta ietvaros tika veikta rūpīga klīniskā un mikoloģiskā izmeklēšana vairāk nekā 90 000 pacientu un tika iegūta līdz šim visaptverošākā informācija par pēdu slimībām. Secināts, ka pēdu slimību izplatība ir ievērojami lielāka, nekā iepriekšējos pētījumos aprēķināts, slimības lielākajā daļā gadījumu jau sasniegušas vidēji smagu vai smagu stadiju. Tāpēc pētījumu autori norādījuši, ka lielāka uzmanība jāpievērš pacientu pēdu regulārām klīniskajām izmeklēšanām, ko veic dermatologi vai terapeiti, lai konstatētu slimību tās sākotnējā stadijā un novērstu ilgtermiņa strukturālas vai infekcijas tipa komplikācijas, kā arī ar tām saistīto saslimstību un izmaksas.
Projekta norise
Ahileja projekts norisinājās 16 Eiropas valstīs: Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Polijā, Krievijā, Slovēnijā, Spānijā, Zviedrijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Visi pacienti tika informēti, un tika iegūta viņu piekrišana, kā arī Ētikas komitejas atļauja saskaņā ar vietējiem noteikumiem.
Projekts sastāvēja no diviem posmiem (Pētījums I un Pētījums II), kuros tika aicināti piedalīties visi pacienti, kas noteiktā periodā pieteicās vizītē pie dermatologa vai terapeita.
Pētījumā I tika iesaistīti 70 497 pacienti, kas bija pieteikušies vizītē pie dermatologa vai terapeita, savukārt Pētījumā II – 19 588 pacienti, kas bija pieteikušies vizītē pie dermatologa.
Visu pacientu pēdas tika izmeklētas, lai konstatētu, vai ir kādas pēdu slimības pazīmes. Eksperti arī atzīmēja tādu informāciju kā pacientu vecums un dzimums. Tāpat arī tika pievērsta uzmanība noteicošajiem faktoriem, kas varētu veicināt saslimšanu ar kādām pēdu slimībām. Vēl papildus – pacientiem Pētījumā II tika piedāvāta iespēja veikt kāju nagu un pēdu ādas mikoloģisko izmeklēšanu par brīvu.
Tika veikta divējāda datu analīze: viena tika balstīta uz klīniskās, bet otra – uz mikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem. Visos modeļos tika ņemti vērā arī šādi faktori: vecums, dzimums, valsts un citu noteicošo faktoru ietekme.
Pēdu slimību izplatības noteicošie faktori
Četri visbiežāk minētie noteicošie faktori abās projekta daļās bija: (1) asinsvadu slimības, (2) aptaukošanās, (3) osteoartikulārā patoloģija un (4) iesaistīšanās sportā, traumas. Kopumā noteicošo faktoru biežums bija līdzīgs Pētījumā I un Pētījumā II, taču tika novērotas arī dažas atšķirības.
Piemēram, novērotas atšķirības noteicošo faktoru biežumā starp dzimumiem – abos pētījumos aptaukošanās un osteoartikulārā patoloģija biežāk tika konstatēta sievietēm nekā vīriešiem: Pētījumā I 19,5% sievietēm, bet 14,2% vīriešiem; Pētījumā II rādītāji bija attiecīgi 15,2% un 11, 3%. Savukārt traumas un iesaistīšanās sportā bija vairāk raksturīgas vīriešiem nekā sievietēm – Pētījumā I vīriešu un sieviešu proporcija bija attiecīgi 16,4% un 7,5%, bet Pētījumā II – 23,4% un 14,0%.
Noteicošo faktoru biežums atšķīrās arī dažādās valstīs, piemēram, Krievijā lielai daļai pacientu bija asinsvadu slimības – vairāk nekā 40% pacientu abos projekta posmos. Starp citām noteicošo faktoru atšķirībām valstīs pētījumā tiek atzīmēti šādi: Pētījumā I liels skaits ar diabētu slimu pacientu Ungārijā (19,0%) un Slovēnijā (16,1%); Pētījumā I atklāts, ka Slovēnijā ir arī liels daudzums ar aptaukošanos sirgstošu pacientu (39,8%); Nīderlandē nelielam skaitam pacientu konstatēta aptaukošanās (0,7%) un asinsvadu slimības (2,0%); Nīderlandē liels skaits sportā iesaistītu pacientu (78,3%); Ungārijā liels skaits pacientu sirgst ar osteoartikulāro patoloģiju – apmēram 20% abos pētījuma posmos.
Klīniskās izmeklēšanas rezultāti
Pētījumā I 57% pacientu (t.i. 40 160), bet Pētījumā II 61,3% (t.i. 12 003) pacientu konstatēta vismaz viena pēdu slimība, izplatītākā bijusi sēnīšu infekcija. Pēdu sēnīšu slimības un pēdu slimības kopumā bija izplatītākas vīriešiem nekā sievietēm – Pētījumā I 58,1% vīriešu un 56,2% sieviešu, bet Pētījumā II 64,0% vīriešu un 60,1% sieviešu. Visizplatītākā pēdu sēnīšu infekcija bija onihomikoze abos projekta posmos. Taču citas izcelsmes pēdu slimības bija daudz izplatītākas sieviešu nekā vīriešu vidū, kas pierādījās abos projekta posmos.
Abos projekta posmos pēdu slimību izplatība pieauga līdz ar vecuma palielināšanos. Pēdu sēnīšu slimības visbiežāk tika konstatētas vecumposmā no 70 līdz 75 gadiem.
Lielākā daļa augstākminēto noteicošo faktoru ievērojami palielināja izredzes saslimt ar pēdu slimībām, taču pētījumā konstatēti arī tādi noteicošie faktori, kas ievērojami neietekmē pēdu slimību izplatību, piemēram, sistemātiska antibiotiku lietošana, sistemātiska kortikosteroīdu lietošana un novājināta imunitāte.
Mikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti
Mikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti atklāj, ka vecumam ir ietekme uz pēdu sēnīšu infekciju izplatību – tika konstatēta pēdu sēnīšu infekciju izplatības palielināšanās līdz ar vecuma palielināšanos, taču saskaņā ar klīniskās izmeklēšanas rezultātiem pēdu sēnīšu infekciju izplatības palielināšanās nebija raksturīga pacientiem, kas vecāki par 75 gadiem. Arī mikoloģiskajā izmeklēšanā tika fiksēts fakts, ka lielākā daļa noteicošo faktoru ievērojami palielināja iespējamību saslimt ar pēdu infekcijas slimībām.
Kāju nagu infekcijas bija visbiežāk konstatētās pēdu sēnīšu infekcijas: 3220 (78,3%) pacientu bija kāju nagu infekcijas, 1766 (43,0%) pacientu bija ādas infekcijas un 876 (21,3%) pacientu bija gan kāju nagu, gan ādas infekcijas. Vairumu pēdu sēnīšu infekciju izraisīja Trichophyton sēnīte (75,1%), Candida sēnīte (11,8%) un Aspergillus sēnīte (5,9%).
Rezultātā – no 5413 pacientiem, kam vienā no divām mikoloģiskajām izmeklēšanām bija pozitīvs rezultāts, 4110 pacientiem bija pozitīvs šūnu paraugs.
Pētījuma secinājumi
Pētījumā secināts, ka pēdu sēnīšu slimības vairāk izplatītas vīriešu vidū, tomēr dzimumu atšķirības nebija tik izteiktas. Lielāku pēdu sēnīšu infekciju vīriešu vidū varētu izskaidrot ar to, ka vīrieši biežāk izmanto kopējās dušas pēc sporta nodarbībām vai darba rūpniecībā. Izplatītākā infekcija bija onihomikoze. Savukārt sievietēm vairāk nekā vīriešiem tika konstatētas citas izcelsmes pēdu slimības. Augstpapēžu kurpju valkāšana ar nostieptiem purngaliem tiek bieži minēta kā pēdu deformācijas iemesls (piemēram, hallux valgus).
Medicine (nov./dec. numurā) jau atzīmēja, ka onihomikozes izplatība ir pieaugusi gan pasaulē, gan Latvijā. Pasaulē ar nagu sēnīti inficēti vidēji 2 – 8% cilvēku, piemēram, Lielbritānijā apmēram 3%, Somijā un ASV 7 – 10%. Latvijā nav veikti pētījumi par šīs infekcijas izplatību, bet nozares speciālistu vērtējumā izplatība varētu sasniegt pat 15%, un infekcijas izplatībai ir tendence palielināties.
“Cilvēki ar onihomikozi salīdzinājumā ar veseliem cilvēkiem daudz zemāk novērtē savu vispārējo veselības stāvokli (..), ievērojami zemāk viņi vērtē savu ārējo izskatu, psihisko veselību, labsajūtu, atrodoties sabiedrībā, kā arī ikdienišķos ierobežojumus, ko rada sēnīšu infekcija, piemēram, ierobežota apavu izvēle,” secināts ASV veiktajā pētījumā “Ar onihomikozi sirgstošu cilvēku dzīves kvalitāte”.
Pašreiz iekšķīga pretsēnīšu terapija ir visefektīvākais veids vidēji smagas un smagas onihomikozes ārstēšanai, savukārt ārīga terapija reti sniedz pilnīgu izārstēšanos, un slimība bieži atkārtojas, secināts ASV pētījumā, kas balstīts uz ārstu novērojumiem onihomikozes ārstēšanā.
Pētot Latvijā pieejamos efektīvākos medikamentus tieši šīs slimības ārstēšanai, jāsecina, ka pašlaik aktīvi tiek izmantots ārstēšanas kurss, kurā roku nagu sēnītes gadījumā 6 nedēļas, bet kāju nagu sēnītes gadījumā – 12 nedēļas medikamenti tiek lietoti iekšķīgi, kas dienā pacientam izmaksā apmēram 1,20 Ls, bet mēnesī – 36 Ls. Šī kursa iedarbības rezultātā tiek nomākta nagu sēnītes infekcijas darbība un tā tiek iznīcināta. Pēc tam 10-12 mēnešu laikā izaug jauns nags. Kā liecina veiktie pētījumi, šim kursam ir 80% efektivitāte.
Ir vairākas ārstēšanas metodes, bet ļoti svarīgi vispirms ir diagnosticēt infekcijas ierosinātāju. Ja nagu sēne ir laboratoriski apstiprināta, var noteikt piemērotākās zāles tieši konkrētajam ierosinātājam. Svarīgi ir izskaidrot pacientam šo zāļu nepieciešamību. “Starp citu, ir valstis, kurās šie medikamenti ir valsts kompensējamo zāļu sarakstā, piemēram, Igaunijā apmaksā nagu sēnes ārstēšanu,” norādīja asoc. prof. Ilona Hartmane, Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra direktore.