Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Runājot par galvassāpēm, atmiņā nāk kādas paziņas kunkstēšana: “Kaut man šobrīd sāpētu jebkas cits – roka, kāja vai vēders, tikai ne galva! Ne vairs pastrādāt, ne padomāt, sāp un sāp…” Savukārt pēc sarunas ar Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāju Dainu Jēgeri, prātā paliek viņas vārdi: “Kādēļ mocīties? Ir svarīgi izzināt sāpju veidu un cēloni - tad ar galvassāpēm var tikt galā!”
Fakti
Pētījumi par galvassāpju izplatību Latvijā liecina, ka ar šo problēmu saskaras lielākā daļa iedzīvotāju – aptaujas dati vēsta, ka galvassāpes kaut reizi mūžā piedzīvojuši 94% aptaujāto cilvēku, savukārt 70% vairākkārt saskārušies ar vairāk vai mazāk izteiktām galvassāpēm.
Galvassāpes biežāk moka sievietes nekā vīriešus. Īpaši izteikti šo iezīmi atklāj dati par migrēnas izplatību – vīriešu un sieviešu skaita attiecība šinī gadījumā ir 1:3. Dati liecina, ka ar migrēnu biežāk vai retāk slimo aptuveni 12% sabiedrības. Turklāt novērots, ka cilvēki, kas slimo ar šo kaiti, pēc dabas ir jūtīgāki, emocionāli labilāki.
“Sievietes biežāk dodas pie ārsta, lai noskaidrotu galvassāpju iemeslu un ārstētos, jo viņas vairāk rūpējas par savu veselību. Par vīriešiem gan jāsaka, ka daudzi par pareizāku uzskata galvassāpju slēpšanu un neizrādīšanu, jo vīrietis taču esot stipra, izturīga un grūtības panesoša būtne...” komentē D. Jēgere.
Kā skaidro ārste Daina Jēgere, galvassāpes kā gandrīz jebkuras sāpes ir brīdinājuma signāls, kas liecina par to, ka organismā kaut kas nav kārtībā. Šis kaut-kas-nav-kārtībā var izpausties dažādi – sākot no nelielām galvassāpēm saaukstēšanās gadījumā, līdz pat sāpēm, kuras liecina par kādu nopietnu kaiti – meningītu, smadzeņu satricinājumu vai ļaundabīgu audzēju. Jāpiebilst, ka galvassāpes ne vienmēr ir kādu slimību pavadones, pastāv arī atsevišķas galvassāpju slimības. Tās medicīnā dēvē par primārajām galvassāpēm, un pie tām pieskaita migrēnu, saspringuma tipa galvassāpes un vēl dažas retas galvassāpju formas. Savukārt sekundārās galvassāpes ir tās, kas saistītas ar citām slimībām. Rezumējot var teikt, ka ir dažāda veida galvassāpes un tās var izraisīt virkne atšķirīgu cēloņu. Tomēr kā galvassāpju dabu, tā šo sāpju ierosinātājus var noskaidrot un izzināt, tas paver iespējas sekmīgai problēmas risināšanai.
Atsevišķas galvassāpju kaites
Primāro galvassāpju grupā visbiežāk sastopamā slimība ir saspringuma galvassāpes – sāpes, kuru izcelsme saistīta ar stresu, pārpūli un neizgulēšanos. “Šīs sāpes droši vien kaut reizi dzīvē ir izjutis katrs – pēc eksāmena, sarežģīta darba uzdevuma veikšanas galva šķiet pilnīgi dulla, tā dun un neganti sāp. Saspringuma tipa galvassāpes ir saistītas ne vien ar emocionālu spriedzi un stresu, bet arī ar fizisku saspringumu – par to liecina savilktie un saspringtie spranda muskuļi.
Kā novērst? Izvairīties no garīgas un fiziskas pārslodzes, atbrīvoties no nomācošā stresa, stabilizēt psihoemocionālo stāvokli, censties uzlabot attiecības ar līdzcilvēkiem. Ievērojamu pozitīvo efektu spēj sniegt dažādas fiziskās aktivitātes – vingrošana, aerobika, skriešana, peldēšana, kas palīdz atbrīvoties ne vien no fiziskā saspringuma, bet arī no emocionālajiem galvassāpju līdzgaitniekiem – nervozitātes un stresa.
Migrēna – kad kaitina…viss!!! Migrēna izpaužas kā spēcīgas, stipras, pulsējošas, bieži vienpusējas galvassāpes un pastiprināta nepatika pret kairinājumiem, piemēram smaržām, skaņām vai spilgtu gaismu. Par sevi liek manīt arī emocionālā noskaņojuma maiņa – šķiet, ka apkārt viss traucē un kaitina.
Aptuveni trešdaļa migrēnas slimnieku, tuvojoties galvassāpēm, izjūt tā dēvēto migrēnas auru – sāpju priekšvēstnesi, kas izpaužas kā ņirbēšana, zibšņošana acu priekšā, retāk arī kā vienas ķermeņa puses notirpums. Šīs priekšsajūtas var ilgt no piecām minūtēm līdz stundai. Kā skaidro ārste, migrēnu ģimenē biežāk manto sievietes, viņām tā nereti ir saistīta ar hormonālajām svārstībām. Bieži vien novērots, ka migrēnas lēkmes sākas pusaudža vecumā, tās mazinās vai izzūd grūtniecības laikā un izbeidzas līdz ar menopauzes tuvošanos.
Kā skaidro ārste, primārā tipa galvassāpes, ja neņem vērā to spēju sagādāt īstas mocības, sabojāt iecerētos plānus un sagandēt dzīvotprieku, pēc savas būtības veselībai lielu ļaunumu nodarīt nevar. Tomēr, runājot par migrēnu, mediķe uzsver kādu būtisku niansi: sievietēm, kuras cieš no migrēnas ar auru + lieto hormonālo kontracepciju + daudz smēķē, ir paaugstināts insulta risks. “Šajā gadījumā no kāda ķēdes posma noteikti jāatsakās. Tā kā galvassāpes var iemācīties kontrolēt, bet kontracepcija ir nepieciešama, atliek vienīgi atmest smēķēšanu. Šis solis nāktu par labu ne tikai šajā ziņā vien, bet būtu ieguvums arī vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanā.”
Kā novērst? Sāpes iespējams kontrolēt un atvairīt, laikus atpazīstot tās provocētājus (piemēram, neizgulēšanās, uztraukums, alkohols), kā arī lietojot ārsta nozīmētus medikamentus. Ja migrēnas lēkmes nav biežas – tās piemeklē retāk par 2 – 3 reizēm mēnesī, lēkmes novēršanai var lietot parastos pretsāpju līdzekļus, (piemēram, aspirīnu, paracetamolu, kombinētos pretsāpju līdzekļus). Jāievēro, ka medikamentu nepieciešams lietot pašā lēkmes sākumā.
Ja lēkmes ir biežas, nepieciešams uzsākt kursa terapiju, kas palīdz lēkmju skaitu ievērojami samazināt. Medikamentu spēkos nav atbrīvot cilvēku no migrēnas uz visiem laikiem, taču, izmantojot priekšnojautas spēku un ārstniecības līdzekļu palīdzību, var iemācīties veiksmīgi sadzīvot ar šo kaiti – maksimāli samazināt galvassāpju rašanās iespēju.
Galvassāpes kā simptoms
Sekundārā tipa galvassāpes var būt ļoti dažādu slimību simptoms. Daina Jēgere min veselu virkni gadījumu, kad galvassāpes ir gandrīz neizbēgamas līdzgaitnieces: saaukstēšanās, vīrusu un baktēriju izraisītas infekcijas, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, atsevišķiem cilvēkiem – uzturēšanās aukstumā vai arī pretēji – karstumā, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, dažādu galvas orgānu saslimšanas, piemēram, acu slimības, ausu, deguna blakusdobumu iekaisumi vai zobu sāpes. Galvassāpes var būt saistītas arī ar stājas defektu – ja cilvēks staigā sagumis un viņam ir izveidojies nepareizs mugurkaula izliekums, tas var izsaukt saspringuma tipa galvassāpes. Iespaidu atstāj arī osteohondroze, kas mūsdienās tiek saukta par spondilozi – ar gadiem notiek izmaiņas dažādās mugurkaula struktūrās un radušies traucējumi tiešā veidā saistāmi ar galvassāpju rašanos.
Nopietns, taču kā atzīst ārste, bieži pacientiem nezināms galvassāpju iemesls ir kakla trauma. “Nereti gadās tā – notiek viegla avārija, mašīna sadauzīta, bet liekas, ka pašam, par laimi, nekas traks nav noticis. Taču, iespējams, auto sadursmes brīdī notikusi tā dēvētā pātagas cirtiena trauma – straujš kakla sastiepums, kas par savu esamību var atgādināt vairākas dienas pēc negadījuma – kakla muskuļi kļūst sāpīgi, ir grūti kustināt galvu un parādās arī galvassāpes. Dažkārt tās drīz vien atkāpjas un aizmirstas, taču var gadīties, ka sāpes par sevi atgādina arī pēc vairākiem gadiem.
Galvassāpes var izraisīt arī ar vairogdziedzera darbības traucējumi, mazasinība, atsevišķu medikamentu, piemēram, nitroglicerīna vai sievietei nepiemērotu hormonālo līdzekļu lietošana, kā arī ar alkohola uzņemšana pārmērīgās devās. Galvassāpes ir arī viena no depresijas izpausmēm. Kā novērst? Ja galvassāpes saistītas ar kādu slimību vai traumu, pirmkārt, svarīgi apzināt šo cēloni un, otrkārt, pievērsties ārstēšanai. Zinot savas veselības problēmas, jādodas pie attiecīgās nozares ārsta, taču, ja galvassāpju cēlonis ir neskaidrs un terapija mazefektīva, pareizo ceļu ārstēšanā spēj norādīt galvassāpju ārsts.
Veicot rūpīgu izmeklēšanu, kas ietver gan sarunas par iespējamajiem sāpju cēloņiem, gan dažādas izmeklēšanas procedūras, tiek rasta skaidrība, kas paver ceļu tālākai problēmas risināšanai. Iespējams, būs nepieciešams lietot noteiktus medikamentus, iespējams, situāciju krietni varēs uzlabot dažādu sadzīvisku ieradumu maiņa, priekšroku dodot veselīgam uzturam un piemērotām fiziskām aktivitātēm.
Ievēro!
Galvassāpju novēršanai mēdz lietot sāpes mazinošus medikamentus – citramonu, askofēnu, aspirīnu, paracetamolu; var arī iedzert krūzi kafijas. Normas robežās lietoti, šie līdzekļi palīdz atbrīvoties no sāpēm. Taču, ja tos lieto pārāk bieži un pārāk lielos daudzumos, šie līdzekļi var radīt pretēju efektu – no jauna izraisīt galvassāpes. Tā rodas gluži vai apburtais loks – it kā vēlies sev palīdzēt, bet reizē nodari vēl vairāk ļauna…
Galvassāpju ilgstoša ignorēšana, kad šķietami vienīgais risinājums ir ātrās iedarbības pretsāpju līdzekļi, var radīt tā dēvēto medikamentu atkarību. “Ātrās iedarbības pretsāpju medikamenti paredzēti krīzes situācijām, kad nepieciešama tūlītēja palīdzība. Taču to lietošanai nevajadzētu kļūt par pastāvīgu ieradumu, jo organisms pierod pie zāļu iedarbības un, atkal sākoties galvassāpēm, gluži vai pieprasa kārtējo tableti.
Cilvēka organismā ir dabiski regulējošie mehānismi, ķermenis ir iekārtots tā, lai pats spētu risināt veselības problēmas. Savukārt nepareiza medikamentu lietošana var radīt nopietnu sajukumu šajā dabiskajā līdzsvarā,” brīdina speciāliste.