Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Klepus kā saaukstēšanās simptoms ziemā piemeklē vai katru no mums. Taču izrādās ka tas var būt visai viltīgs un slēpt ar saaukstēšanos nesaistītu cēloni. Kā klepu ārstēt un kad par to jāsāk patiesi raizēties, stāsta pulmonologs, alergologs Egils Mauliņš.
Klepus – akūts vai hronisks?
Klepošana ir simptoms, kas liecina, ka elpošanas ceļu gļotāda nav īsti vesela. Novēro divu veidu klepu: ar krēpām un sausu. Sauss klepus parasti norit ar kņudošu un spiedošu sajūtu kaklā. Tam raksturīgas dažas minūtes ilgas lēkmes, kas pamazām pāriet. Sauss klepus parasti ir bez krēpām vai arī ar ļoti nelielu blīvu krēpu daudzumu.
Klepu, kas ilgst trīs četras nedēļas, mediķi klasificē kā akūtu. Savukārt, ja nepatīkamais simptoms moka vairāk nekā sešas, astoņas nedēļas un tā intensitāte nemazinās, to uzskata par hronisku. Šādā gadījumā noteikti jāmeklē speciālista palīdzība, lai noskaidrotu klepus cēloni.
Biežākais iemesls – saaukstēšanās Rudenī un ziemā, kad apkārtējā vidē klejo dažādas vīrusu infekcijas, akūts klepus cilvēkus piemeklē itin bieži. Parasti tās ir akūtas elpošanas ceļu infekcijas – saaukstēšanās simptoms, ko izraisa augšējo elpošanas ceļu vai deguna blakus dobumu iekaisums.
Saaukstēšanās gadījumā visbiežāk novēro klepu ar krēpām, taču mēdz būt arī tā, ka sākumā ir sauss klepus un pēc vairākām dienām pievienojas krēpas. Saaukstēšanās gadījumā visbiežāk ir arī iesnas un paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ja klepu izraisījusi vīrusa infekcija, tas ir lipīgs, un, staigājot apkārt, šķaudot un klepojot, jūs varat viegli aplipināt apkārtējos, tādēļ šīs dienas vēlams pavadīt mājās ārstējoties.
Organismam var palīdzēt cīnīties ar vīrusa infekciju, lietojot tautas līdzekļus – dzerot māllēpju un gaiļpiešu tējas, kas veicina atkrēpošanos, lietojot A, C un E vitamīnus un ierobežojot fiziskās aktivitātes. Saaukstēšanās un klepus gadījumā var arī karsēt kājas un skalot kaklu.
Nedrīkst izturēties nevērīgi
Ja saaukstēšanās netiek laikus ārstēta un klepus pastiprinās, var rasties komplikācijas: bronhu gļotādas iekaisums – bronhīts. Iekaisuma dēļ tam pievienojas bronhu gļotādas tūska, kā rezultātā bieži ir apgrūtināta elpošana – dažkārt slimnieks pat izjūt trokšņus elpošanas laikā. Var arī paaugstināties ķermeņa temperatūra.
Saaukstēšanās kaitei var pievienoties arī bakteriāla infekcija – tūskas dēļ iekaist un sabiezinās bronhu gļotāda, kas var izpausties kā elpas trūkums. Tādēļ, ja klepus nemazinās astoņu, desmit dienu laikā un ir augsta ķermeņa temperatūra, noteikti nepieciešama ārsta palīdzība. Tomēr visbiežāk, ja organismam ir pietiekamas aizsardzības spējas un vīrusa infekcijai nepievienojas bakteriāla infekcija, klepus kā simptoms pilnībā pāriet divu, trīs nedēļu laikā.
Ja organisma aizsargspējas ir novājinātas, saaukstēšanās simptomiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība un slimniekam ir fiziska pārslodze, infekcija pa elpvadu var noslīdēt līdz plaušām un attīstīties plaušu karsonis. Tas bieži sākas ar paaugstinātu temperatūru un klepu. Tiesa, šāda komplikācija rodas samērā reti. Plaušu karsoņa gadījumā ir nepieciešama ārstēšanās ar antibiotikām.
Ārsts Egils Mauliņš gan brīdina, ka pēc izārstētas elpošanas ceļu infekcijas nākamā mēneša laikā īpaši jāuzmanās, lai atkal nesaslimtu. Pēc slimošanas augšējo elpošanas ceļu gļotāda vēl nav nostiprinājusies, tādēļ var viegli noķert jaunu infekciju. Turklāt šādā gadījumā organisma aizsargspējas ir novājinātas, tādēļ ārstēšanās jau būs sarežģītāka un ilgstošāka.
Bērniem dažkārt diagnosticē akūtu infekcijas slimību – garo klepu. Tas ilgst aptuveni trīs, piecas nedēļas un ir jāārstē ar antibiotikām. Kontaktējoties ar slimu bērnu, šī infekcija var piemeklēt arī pieaugušu cilvēku. Arī pēc slimošanas ar garo klepu augšējo elpošanas ceļu gļotāda atjaunojas trīs, četru nedēļu laikā, tādēļ šajā periodā ir jāuzmanās, jo var viegli sasirgt ar citu elpošanas ceļu infekcijas slimību. Ja bērnībā ir pārslimots garais klepus, cilvēkam pret to izstrādājas imunitāte.
Klepus var arī iedzimt
Gadījumos, kad cilvēks bieži slimo ar elpošanas ceļu infekcijām, kurām pievienojas bronhīti un ilgstošs klepus, nepieciešams veikt papildu rentgenoloģiskos izmeklējumus. Dažkārt diagnosticē sīko bronhu deformāciju vai paplašinājumus – bronhektāzes. Šādu slimību visbiežāk konstatē bērniem, taču dažkārt pēc pārslimotiem plaušu iekaisumiem to diagnosticē arī pieaugušajiem, īpaši smēķētājiem. Ja bronhektāzes ir norobežotā plaušu apvidū, mediķi var izšķirties par operāciju, lai izņemtu deformēto plaušu segmentu. Taču ne vienmēr šāda operācija ir nepieciešama.
Biežas elpošanas ceļu infekcijas ar klepu novēro arī gadījumos, kad cilvēkam ir iedzimta nepilnīga imūnglobulīnu izdalīšanās bronhu gļotādā vai ir iedzimtas elpošanas ceļu anomālijas.
Klepus alerģija vai astmas sākums?
Klepus var būt ne tikai saaukstēšanās simptoms. Cilvēki visbiežāk meklē ārsta palīdzību, kad ar hronisku klepu mokās jau ilgāku laiku. Atkarībā no pacienta slimības vēstures mediķis var nozīmēt specifiskāku papildu izmeklēšanu.
Sauss klepus var būt arī alerģiska reakcija pret ziedputekšņiem vai mājdzīvniekiem. Klepus lēkmes naktīs var izraisīt alerģija pret mājas putekļu ērcīti. Lai noteiktu šāda klepus cēloni, veic alergoproves ar kaķa vai suņa spalvu alergēniem vai ar bērza, lazdas, alkšņa vai cita auga ziedputekšņiem. Mokošas sausa klepus lēkmes, līdzīgas kā alerģijas gadījumā, var liecināt par astmu sākuma stadijā. To biežāk novēro pusaudžiem un gados jauniem cilvēkiem. Klepus lēkmes var izraisīt straujas temperatūras maiņas, fiziska slodze – skriešana, braukšana ar riteni, kā arī kontakts ar mājdzīvniekiem, netīrs gaiss, putekļi un paaugstināta ziedputekšņu koncentrācija gaisā vasaras mēnešos. Turklāt sausu klepu var izsaukt arī atsevišķu medikamentu (piemēram, pret augstu asinsspiedienu) lietošana.
Klepus cēlonis var arī nebūt vīruss un saaukstēšanās
Vainīga kuņģa kaite Sauss klepus ir arī viens no kuņģa kaites – barības vada atviļņa slimības – simptomiem. Šādā gadījumā klepus parasti ir pēc ēšanas vai strauji mainot ķermeņa stāvokli, piemēram, noliecoties. Atviļņa slimības gadījumā klepus bieži ir arī naktīs, novēro arī dedzināšanu kuņģa apvidū vai skābas atraugas. Ja, izmeklējot klepus cēloņus, rodas aizdomas, ka to varētu izraisīt atviļņa slimība, mediķis nozīmēs specifiskāku izmeklējumus.
Tiem, kas neatsakās...
Hroniskas klepus lēkmes ar krēpām (parasti no rītiem) bieži ir smēķētājiem. Atkarībā no bronhu gļotādas aizsardzības spējām viens cilvēks var smēķēt ilgstoši, un viņam nav smēķētāja klepus, bet citu tas sāk mocīt jau neilgi pēc smēķēšanas sākšanas.
Savukārt, ja cilvēkam ir hronisks klepus ar asins piejaukumu, ir pamats aizdomām par nopietnāku bronhu iekaisumu. Šādā veidā parasti sākas arī tuberkuloze un plaušu audzēji – slimības, ko biežāk novēro smēķētājiem.
Pamatā – psiholoģiskas problēmas
Bērniem, retāk arī pieaugušajiem, dažkārt novēro psihogēno klepu, ko izraisa psiholoģiskas dabas problēmas – stress ģimenē, skolā, sarežģījumi attiecībās ar vienaudžiem. Šādā gadījumā veic izmeklēšanu, lai izslēgtu visus pārējos klepus cēloņus, un problēmu risina ar psihoterapeita palīdzību.
Mājas aptieciņai
Iesaka ģimenes ārste Līga Lagzdiņa
Ja klepu izraisa saaukstēšanās saslimšanas, varat sev palīdzēt, izvairoties no kairinošu vielu lietošanas un rīkles mugurējās sienas smērējot ar propolisu vai smiltsērkšķu eļļu, kā arī lietojot sūkājamās tabletes un aerosolus. Tiem piemīt nomierinoša, antiseptiska, sāpes mazinoša un anestezējoša iedarbība. Efekts ir ātrāk jūtams, jo šo medikamentu iedarbība ir lokāla – zāles lielā koncentrācijā nokļūst un iedarbojas tieši iekaisušajā vietā. It sevišķi šādi preparāti ieteicami saslimšanas sākumposmā. Aptiekās nopērkamas dažādas sūkājamas tabletes un dražejas. Piemēram, viens no efektīvākajiem šāda veida medikamentiem ir Hexalyse, kam ir arī pretmikrobu, pretiekaisuma iedarbība. Medikamenta sastāvā esošais dabīgais ferments lizocīms, kas šķīdina mikroorganismu sieniņas, ir iedarbīgs ne vien pret dažādiem mikrobiem, bet arī pret rinovīrusiem, gripas, paragripas un adenovīrusiem, kas bieži ir klepus ierosinātāji. Dabiskā veidā lizocīms atrodas, piemēram, asarās un siekalās un veido dabisko organisma aizsargbarjeru pret vīrusiem un mikrobiem.
Savukārt aptiekās pieejamie inhalējamie medikamenti, tādi kā Hexapray, Bioparox un citi, spēj iekļūt dziļāk rīklē, balsenē un pat trahejā. Piemēram, Hexaspray sastāvā ir viela, kas mazina sāpes, iekaisumu, un tai ir antibakteriāla iedarbība. Šis aerosols emulsijas veidā efektīvāk pielīp pie gļotādas sieniņas, tādēļ darbojas ilgstošāk un jālieto retāk.