Patēriņa kredīts — vai vilinošs?

Nelielu, bet steidzamu izdevumu segšanai daudzas Latvijas komercbankas piedāvā iespēju saņemt īstermiņa jeb tautā tā saucamos patēriņa kredītus, kur par nodrošinājumu kalpo tikai klienta stabili ienākumi. Vairāku banku pārstāvji norāda, ka interese par patēriņa kredītiem pēdējos gados būtiski augusi. «Klienti arvien vairāk sāk interesēties par šo produktu. Iespējams, viņu interesi pastiprina arī īpašas akcijas, kuru laikā klientu skaits ievērojami palielinās. Tomēr kopējā tendence rāda, ka pēdējos gados ir audzis cilvēku skaits ar stabiliem ienākumiem. Cilvēki vēlas dzīvot jau šodien un tagad izbaudīt sava darba augļus. Tā kā šie kredīti tiek ņemti uz neilgu periodu un ne pārāk lielu naudas summu, klients var justies drošāk par savu spēju tikt galā ar maksājumiem, un tas sniedz stabilitātes sajūtu,» skaidro Krājbankas preses sekretāre Liene Vanaga, piebilstot: «Turklāt, lai saņemtu kredītu, nav nepieciešama ķīla, to var noformēt dažās dienās. Par vienīgo nodrošinājumu kalpo stabili ienākumi, kā arī jākļūst par bankas klientu, proti, jāatver konts un katru mēnesi uz to jāpārskaita savi ienākumi vai alga.» Parasti īstermiņa kredīti tiek piešķirti uz laiku līdz diviem gadiem, taču klients var pagarināt līgumu. Protams, kā par jebkuru kredītu, arī par šo ir jāmaksā procenti bankai. Tikai atšķirībā no citiem, par patēriņa kredītu procenti jāmaksā no iztērētās summas. Tas nozīmē, ja jūs paņēmāt kredītu 200 latu apmērā un iztērējāt tikai piecdesmit, procenti jāatmaksā no piecdesmit latiem. Bankas katram klientam individuāli ļauj izvēlēties atmaksas grafiku. Jāmin, ja laikus netiek atmaksāts kredīts vai procenti, tiek aprēķināta soda nauda. Banku pārstāvji norāda, ka pārsvarā cilvēki ir apzinīgi un kredītus vai procentus cenšas atmaksāt līgumā norādītajā termiņā. Taču gadās, kad klienti izvairās no kredīta vai procentu atmaksas, piemēram, vairs nepārskaita algu uz kontu. Tādā gadījumā nauda tiek piedzīta piespiedu kārtā, bet cilvēks iekļūst «melnajā» jeb nedrošu parādnieku sarakstā. «Gadījumā, ja klientam ir kādas finansiālas problēmas, viņš vienmēr var nākt uz banku, un mēs centīsimies atrast kompromisu. Galvenais, nevajag izvairīties no atbildības,» atzīmē «Nordea» bankas sabiedrisko attiecību vadītājs. Tuvojoties Ziemassvētkiem, vairākas bankas saviem klientiem piedāvās īpašus piedāvājumus. Tā, piemēram, Krājbanka tiem klientiem, kas precīzi veica ikmēneša maksājumus pusgada laikā, piedāvās atgriezties kredīta sākumpozīcijās, nemainot procentu likmi vai ikmēneša maksājuma apjomu. Trasta komercbankas serviss paredz atlaižu piešķiršanu individuālā kārtībā, piemēram, samazināt komisijas naudu par aizdevuma pieprasījuma izskatīšanu. Bet «Parex bankā», piesakoties «Parex bankas» jaunajai kredītkartei ar kredītlimitu līdz trim algām, klients varēs to saņemt bez gada maksas par pirmo lietošanas gadu (parasti gada maksa ir 25 lati). Reklāmas kampaņas stimulē ņemt kredītus Bieži vien pa televizoru vai radio var dzirdēt reklāmas, kur bankas piedāvā pieteikties patēriņa kredītam ar apmēram tādu tekstu: «Vai šomēnes vēlies saņemt algu divkāršā/trīskāršā apmērā?…» Jautāju psiholoģei Liānai Upeniecei, vai šādas reklāmas psiholoģiski ietekmē cilvēkus? Iespējams, tajā brīdī viņam nemaz nav vajadzīga nauda, taču cilvēks atradīs iemeslu, kāpēc jāpaņem kredīts. «Cilvēka dzīvi nepārtraukti virza viņa vajadzību apmierināšana. Kad kāda vajadzība ir apmierināta, klāt ir nākamā, kas atkal virza cilvēka dzīvi uz kādu konkrētu mērķi, uzdevumu. Psiholoģijā jēdziens «vajadzība» cieši saistīts ar jēdzieniem «motivācija», «dziņas», «tieksmes». Manuprāt, šī vilinošā bankas reklāma ir tiešs stimuls uz to, lai cilvēks iedomātos: jā, man patiešām ir vajadzība iegādāties jaunu mobilo telefonu, jā, es jau sen gribēju nopirkt to veļasmašīnu! Reklāma ļoti ietekmē cilvēka psiholoģisko būtību. Viņš pats nepamana, ka jau ir ceļā uz banku pēc kredīta. Protams, pirms ņemam kredītu, ir jāizsver visi par un pret. Katrs cilvēks personīgi atbild par to, vai patēriņa kredīta atdošana būs viegla vai grūta. Mērķi, uz ko cilvēki tiecas savā dzīvē, ir ļoti atšķirīgi, bet šajā dinamiskajā laika ritumā dzīve piedāvā tik daudz jaunu iespēju un kā gan lai cilvēks uzzina, uz ko ir spējīgs, ja neko jaunu nepamēģina, neko jaunu neizdara!» uzskata L. Upeniece. Kredītiestāžu sniegtā informācija liecina, ka gandrīz vai katrā bankās no 20 līdz 50% klientu ir pieteikušies patēriņa kredītiem. Lielākā daļa šo cilvēku ir no pilsētām. Vai tas nozīmē, ka lauku iedzīvotājiem nav vajadzīga nauda vai arī šie cilvēki ir vairāk piesardzīgi? «Pilsētniekiem ir lielāka drošība par savu garantēto algu, turpretī laukos biežāk vērojams, ka nav regulāru ienākumu. Taču, ja domājam par laiku, kurā mēs pašlaik dzīvojam, tad, manuprāt, izvēli ņemt kredītu varētu noteikt tas, ka pilsētas iedzīvotāji vairāk dzīvo ar monohrono laika uztveri. Viņu dzīve ir ļoti steidzīga, nav laika domāt un izprast katru dzīves piedāvāto problēmu, ir jārīkojas ātri. Laukos cilvēki vairāk dzīvo ar polihrono laika uztveri, viņi varētu būt apdomīgāki, mazāk riskēt, iespējams, pat nepievērš tik lielu vērību materiālajām vērtībām.»