Labi tulki — speciālisti uz izķeršanu

Arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt svešvalodas, lai nākotnē varētu strādāt par tulku vai tulkotāju. Taču daudzi maldīgi uzskata, ka, iestājoties augstskolu svešvalodu fakultātēs, viņi kļūs par pieprasītiem tulkiem un varēs labi nopelnīt. Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas izpilddirektore Jana Paegle uzsver, ka jāatšķir divas dažādas lietas — tulks un tulkotājs. Tulks ir tas, kurš tulko mutiski, bet tulkotājs veic rakstiskus tulkojumus. Šobrīd vairākās augstskolās var apgūt tulka un tulkotāja profesiju. Attiecīgas nodaļas vai fakultātes ir Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Ventspils augstskolā, Starptautiskajā praktiskās psiholoģijas augstskolā, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Sociālo tehnoloģiju augstskolā un no nākama gada — arī Daugavpils universitātē. Angļu valoda — tikai sākums «Tas, cik šobrīd ir nepieciešams tulku, vairāk atkarīgs no valodu kombinācijām. Ja ņemam visbiežāk izmantoto kombināciju angļu–latviešu–angļu, tulkam un tulkotājam jābūt ārkārtīgi zinošam, lai iegūtu darbu. Kas attiecas uz pārējām valodu kombinācijām, pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, īpaši vācu, franču, skandināvu un itāliešu valodā. Es ieteiktu specializēties tieši šajās valodās, jo nākotnē pēc tām būs pieprasījums,» skaidro J. Paegle. Studentiem būtu ieteicams izvēlēties angļu valodu kā pamatu, taču papildus jāpievēršas kādai no minētajām valodām. Eiropas Savienībā šobrīd pieprasītākās ir jauno dalībvalstu valodas dažādās kombinācijās. Turpretim veco dalībvalstu valodās ir liela konkurence. Jāatceras, ka tulka vai tulkotāja uzdevums var būt saistīts ar jebkuru nozari, tāpēc tas ir darbs, kurā jāizglītojas visu mūžu. Ventspils augstskolas Tulkošanas fakultātes dekāns un Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Sīlis paskaidroja, ka valsts augstskolās tulkus un tulkotājus gatavo daudz profesionālāk, jo ir iespēja piesaistīt augsta līmeņa docētājus, kas ne vienmēr izdodas privātajām augstskolām. Pēc augstskolas beigšanas tulki var strādāt gan birojos, gan valsts institūcijās. Piemēram, Ventspils augstskolā viss septītais semestris — četri mēneši, ir prakses laiks. Studenti paši meklē vietu, kur strādāt, un līdz šim nav bijis problēmu tādu atrast. Runāt un tulkot — dažādas lietas Runājot par darba tirgu, ar angļu valodas tulkiem tas ir piesātināts, savukārt citās valodās tas sāk attīstīties. Daudz darba iespēju būs tiem, kuri zinās vairākas pieprasītās valodas, piemēram, somu, franču, vācu. No darba iespējām šobrīd, protams, vispievilcīgākā šķiet Eiropas Komisija (EK), bet, lai tur iekļūtu, jāiztur sarežģīti eksāmeni. Katrā ziņā EK daudz labprātāk vēlas ierēdņus, tāpēc, lai kļūtu par štata tulku, jākārto arī ierēdņa eksāmens, kur jāparāda vispusīgas zināšanas par Eiropas Savienības institūcijām. Daudzi tulki un tulkotāji Latvijā strādā valsts institūcijās — Saeimā, Valsts kancelejā, pašvaldībās. Darba netrūkst arī lielās kompānijās — tulki nepieciešami sarunās starp uzņēmējiem, televīzijā, konferencēs un semināros. Savukārt tulkotāji strādā ar dokumentiem, īpaši ar notariāli apstiprinātajiem, viņi darbojas arī reklāmas tirgū. Taču jebkurā gadījumā pats galvenais ir darba pieredze. Viņiem jāspēj tikt galā ar jebkuras sarežģītības dokumentu. SIA «Gerakina» Tulkojumu centra biroja valdītāja Valija Kārkle pastāstīja, ka jaunieši, kuri nāk pieteikties darbā, nav tik kvalificēti, kā to gribētos, tāpēc bieži vien tiek atteikts. «Parasti iesakām iet strādāt kādā firmā, lai iegūtu pieredzi darbam ar dokumentiem,» stāsta V. Kārkle. Viņa arī atzīst, ka lielākoties darbā piesakās jaunieši, kuri beiguši filoloģijas fakultāti, bet īstu tulku ir ļoti maz. Jā, jaunieši runā labi, bet ar dokumentiem strādāt nemāk. Dažreiz gan arī viņiem tiek dots darbs, ja jāiztulko kāds vienkāršāks dokuments. Jaunieši tiek turēti rezervē, bet citi sāk darbu birojā kā vienkārši korektori. Valija Kārkle atzīst, ka šobrīd visdārgākie ir tulkojumi uz/no skandināvu, spāņu, itāliešu un kataloniešu valodas. Savukārt visvairāk cilvēki prasa veikt tulkojumus uz/no angļu, vācu, krievu, itāliešu, spāņu, zviedru valodas. No retajām valodām aizvien pieprasītākas kļūst grieķu un ķīniešu. Liela daļa tulkojumu saistīti ar izbraukšanas dokumentiem vai mantojuma lietām. Spriedze, koncentrēšanās un zinātkāre Uzsākot mācības, jārēķinās, ka tas ir atbildīgs darbs, kur jāspēj koncentrēties un nepieciešama pašdisciplīna. «Ir bijuši gadījumi, kad klients prasa iztulkot 15 lapas. To nav iespējams izdarīt, jo maksimums, ko dienā var iztulkot, ir 8 līdz 10 lapas, taču apsolītais darbs jāpadara,» skaidro J. Paegle. Tulkam jābūt komunikablam, gatavam jebkurai situācijai, kāda vien var rasties ar visdažādāko līmeņu un profesiju cilvēkiem (no politiķiem līdz mehāniķiem). Turpretim tulkotājs ir laimīgs, sēžot kaktā ar savu datoru un meditējot par īsto terminu. Taču pati nepieciešamākā īpašība šajā profesijā ir zinātkāre. Pastāv uzskats, ka labam tulkam, kas tulko mutiski, ir jābūt kā ēnai — ar neuzkrītošu ārieni un ne pārāk skanošu un dominējošu balsi. Pārāk spilgts tēls traucē uztvert runātāju. Kāda augsta līmeņa tulce pat savus blondos un spilgtos matus karjeras vārdā pārkrāsoja mazāk pamanāmā tonī. Tulkiem un tulkotājiem darbs saistīts ar nepārtrauktu stresu, tāpēc no tā jāmāk atbrīvoties. Janai Paeglei ir sava recepte: «Ieteicams nodarboties ar sportu. Arī daba un alkohols izlīdzina spriedzi. Taču, protams, sports ir labākais.» Lappusi var tulkot veselu dienu Kamēr pastāvēs Eiropas Savienība, tulkiem darbs atradīsies, ja viņi būs augsti kvalificēti. Šobrīd manāms tieši kvalificētu tulku trūkums, īpaši, ja viņš ir vajadzīgs ātri. «Tulkam jābūt brīvam, lai viņš varētu strādāt, kad pēc viņa ir pieprasījums. Tas ir milzīgs risks un atbildība izšķirties par individuālu darbību. Lai sevi pieteiktu, nepieciešami trīs līdz četri gadi. Pirmie gadi ir ļoti smagi,» uzskata Jana Paegle. Maldīgs ir jauno tulku priekšstats, ka pēc studiju beigām viņi izsūtīs savu CV uz tulkotāju firmām vai birojiem un uzreiz saņems darba piedāvājumu. Lielākoties būs atteikumi, jo jaunieši bez pieredzes birojos nav vajadzīgi. Ir ļoti daudz biroju, kuri strādā ar dempinga (pazeminātām) cenām un piedāvā tulkot teksta lapu par 80 santīmiem. Par šādu naudu strādāt nav vērts, jo pie vienas lapas var nostrādāt veselu dienu, vārdnīcās un internetā, specifiskā literatūrā meklējot attiecīgus terminus. Vidējā cena šobrīd Latvijā svārstās no 5 līdz 12 latiem par lapu, atkarībā no teksta sarežģītības. Taču cerēt uz ļoti labu atalgojumu uzreiz pēc studijām nav vērts. Jana Paegle uzsver, ka jaunie tulki ir aicināti pievienoties Latvijas Tulku un tulkotāju asociācijai, jo tā rīko izglītojošus seminārus, kā arī palīdz iepazīties ar jaunajām tulkošanas programmām, dod iespēju tulkiem satikties, lai viņi varētu apmainīties ar informāciju, pieredzi un dibināt kontaktus. Studiju iespējas Augstskola