Augu žāvēšana

Ko darīt ar lakstiem?

Lakstiem jānogriež resnākās stumbra daļas, sakņu paliekas, nodzeltējušās lapas vai jāatsijā stumbru palie­kas. Sagatavojot lapas, lakstus un ziedus, jāraugās, lai uz tiem nebūtu kaitēkļu un rūsas sēņu bojājumu. Sak­nes, sakneņus, gumus un sīpolus rūpīgi jāattīra no zemēm, jāizlasa un jāizgriež bojātās daļas, jānogriež stum­bra un lapu paliekas un dažreiz arī sīkās saknītes (kal­mju sakneņiem). Resnos sakneņus un saknes pēc mazgā­šanas var sagriezt mazākos gabalos. Dažas saknes un sakneņus pēc mazgāšanas vēl svilina un mizo.

Lai novērstu savākto ārstniecības augu vai to daļu bojāšanos un pilnīgāk saglabātu fizioloģiski aktīvo vielu kompleksu, augi jāžāvē dažādā temperatūrā atkarībā no tajos esošo iedarbīgo vielu ķīmiskā sastāva un īpašībām.

Kādā temperatūrā jāžāvē?

Augi, kuri satur ēteriskās eļļas, jāžāvē 30-35 (40) °C temperatūrā, lai neiztvaikotu aktīvās vielas.

Augi, kuri satur glikozīdus, it sevišķi sirds glikozīdus, jāžāvē 55-60°C temperatūrā vai vismaz šādā temperatūrā jātur vienu stundu, lai inaktivētu fermentu iedar­bību. Pēc tam tos var žāvēt arī zemākā temperatūrā.

Augi, kuros ir C vitamīns (askorbīnskābe), jāžāvē ātri, 80-90°C temperatūrā un pat līdz 100°C, lai no­vērstu šā vitamīna šķelšanos.

Augus, kuros ir alkaloīdi, parasti žāvē 40-50°C temperatūrā. Temperatūras novirzes atkarīgas no alkaloīdu ķīmiskā sastāva.

Vairumu ārstniecības augu var žāvēt normālā tempe­ratūrā. Šim nolūkam var izmantot bēniņus ar skārda jumtu, šķūņus un nojumes vai arī augus var žāvēt tieši saulē. Tikai nelabvēlīgos laika apstākļos vai arī speciālu drogu sagatavošanai var izmantot dažādu tipu kaltes, krāsnis un citus siltuma avotus ar noteiktu temperatūras režīmu. Telpām, kurās žāvē augus, jābūt labi vēdināmām un tīrām. Lai telpas racionāli izmantotu, augus žāvējot ieteicams izvietot uz speciāliem sastatņiem, sietiem vai rāmjiem. Sastatņu pagatavošanai var izmantot kāpnes, kuras novieto paralēli 1-1,5 m attālumā un sastiprina ar dēļiem vai līstītēm. Uz dēļiem vai līstītēm izklāj au­deklu, stiepļu vai kaprona sietus, bet uz tiem novieto au­gus. Augus var žāvēt arī uz dēļu grīdas, kura pārklāta ar audeklu vai tīru, izturīgu papīru. Nedrīkst izmantot ap­drukātu avīžu papīru. Žāvējot augus parasti izber plānā slānī (1-3 cm) un žāvēšanas laikā maisa vai pārcilā. Sīpolus un gumus var žāvēt, savērtus uz horizon­tāli piestiprinātām aukliņām. Tāpat var žāvēt arī nelie­los saišķos sasietus lakstus.

Jāžāvē līdz noteiktai mitruma pakāpei

Izžuvu­šas ir tās drogas, kuras, saspiestas saujā, nesalīp pikās, bet paberžot viegli sabirst pulverī. Izžāvētas saknes un sakneņi liecot lūst ar troksni, bet neliecas. Kā žāvēšanas laikā, tā arī pēc žāvēšanas drogas ir jāsargā no lieka mitruma un putekļiem, it sevišķi higroskopiskās drogas, pie­mēram, parastā deviņvīruspēka, parastā zirgkastaņa un gaiļbiksītes ziedi, zilās kāpnītes saknes, kuras ļoti ātri uzsūc apkārtējo mitrumu un pēc tam ātri bojājas.

Indīgie augi jāžāvē un jāapstrādā atsevišķi. Pēc darba rūpīgi jānomazgā rokas. Tos nedrīkst sagatavot un žā­vēt bērni.

Drogas iesaiņo un uzglabā sausās, labi vēdināmās, no tiešās saules gaismas aizsargātās telpās. Drogu iesaiņo­šanai var izmantot tīrus audekla, papīra maisus, koka vai metāla kastes un stikla traukus. Aptiekās un mājās dro­gas uzglabā ar vāku noslēdzamās kastēs un stikla vai metāla traukos. Trauki, kuros uzglabā higroskopiskas dro­gas, hermētiski jānoslēdz.

Drogu iesaiņošanai mājas apstākļos var izmantot arī polietilēna izstrādājumus. Tajos nevar uzglabāt ēteriskās eļļas saturošas drogas. Ēteriskās eļļas saturošas, smaržī­gās drogas, kā ari stipri iedarbīgās drogas uzglabā atsevišķi no citām drogām.