Beidzot arī Latvijas tiesu sistēmā radīts precedents, kad tiek izskatīts noziegums, kas noticis virtuālajā telpā. Firma Aquatex Baltija pēc garām un nogurdinošām cīņām uzvarējusi tiesas prāvā par domēna vārda aquatex.lv aizsardzību un aizliegusi to izmantot negodīgam konkurentam.
Zādzība virtuālajā telpā (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sanktpēterburgas firma Aquatex, kas nodarbojas ar augsti profesionāla daivinga aprīkojuma tirdzniecību un apkalpošanu, ienāca Latvijas tirgū 2001. gadā, debitējot sporta un aktīvās atpūtas izstādē. Šajā laikā filiāles Aquatex Baltija reģistrācija vēl nebija pilnībā pabeigta un konkurējošais uzņēmums Jūras vējš izmantoja situāciju un piereģistrēja domēna vārdu aquatex.lv, izvietojot šajā adresē automātisku norādi uz savu mājas lapu — tajā tika piedāvāti identiski produkti tiem, ko pārstāv Aquatex Baltija. Šo rīcību varētu klasificēt kā klaji negodīgu konkurenci un patērētāju maldināšanu, taču strīda risināšanu ļoti sarežģīja fakts, ka pagaidām Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu tiesības uz domēna vārdu. Tā kā civillikuma izpratnē īpašumtiesībām uz preču zīmi ir prioritāte pār tiesībām izmantot domēna vārdu, tad nosaukums aquatex.lv beidzot ir atgriezies pie likumīgā lietotāja. Šādā veidā atveras pavisam jauna lappuse Latvijas tiesvedības vēsturē — interneta vide tiek atzīta par kaut ko reālu. Cik reāla īsti ir šī vide un — pats galvenais — kam tā pieder? Kas ir domēna vārds... ...un kāpēc tāds vajadzīgs? Īsi — tādēļ, lai atvieglotu mums dzīvi. Internetā iesaistītie datori savā starpā sazinās ar IP adrešu palīdzību. IP adrese sastāv no četrām trīsciparu grupām, kas atdalītas ar punktu. Domēna vārds darbojas kā IP adreses aizstājējs, lai mums nebūtu jāmācās no galvas šīs ciparu kombinācijas. Daudz vieglāk taču ir ierakstīt pārlūka adreses lodziņā www.google.com, nevis http://16.239.36.10. Cilvēkiem saprotamo interneta adrešu pārtulkošanu datoriem pieņemamajā ciparu valodā veic domēnu serveri (angliski: Domain Name Sistem — DNS). Tos uztur vairākas firmas, bet šo firmu darbību savukārt regulē privāta bezpeļņas organizācija ICANN. Formāli ICANN ir interneta tīkla īpašnieks, taču tikai formāli. Organizācija kontrolē, lai virtuālajā telpā viss notiktu likuma robežās un lai visi būtu apmierināti. Tas ir pagrūti, ja ņem vērā to, ka internetu lieto katrs desmitais planētas iedzīvotājs. ICANN nenodarbojas ar domēna vārdu reģistrāciju, taču piešķir akreditāciju citām firmām, kuras tiek atzītas par pietiekami uzticamām, lai nodarbotos ar reģistrēšanas biznesu. Katras piecas sekundes pasaulē tiek piereģistrēts jauns domēna vārds. Kopš jūs iesākāt lasīt šo rakstu, klāt nākuši vismaz 15 domēna vārdi. Kopējā domēna vārdu datubāze, kas izvietota uz jau minētajiem DNS serveriem, ir lielākā jebkad pasaulē eksistējusī datubāze — šajā pašā brīdī vairāki desmiti tūkstoši cilvēku dažādās pasaules valstīs apkalpo DNS serverus, pievieno datubāzēm no jauna reģistrētos domēna vārdus un rūpējas, lai šis milzīgais datortīkls — internets — darbotos. Vai iespējams, ka virtuālā pasaule varētu pāriet kādas organizācijas valdījumā? Nodoklis par ieelpu "Ieviests jauns nodoklis — par ieelpu viens rublis, par izelpu trīs rubļi." Tāds ir teksts no kāda sena krievu komiķa Mihaila Zadornova feļetona. To, cik reižu dienā mēs elpojam un vai elpojam vispār, neviens nevar pierādīt, toties mūsu gaitas internetā var precīzi izsekot un uzskaitīt. Vai tas nozīmētu, ka var parādīties interneta nodoklis? Lai cik tas smieklīgi izklausītos, bet tādi plāni bija. 1999. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija piedāvāja projektu, kas paredzēja iekasēt nodokli viena centa apmērā par katrām 100 nosūtītajām e-pasta vēstulēm. ANO, kuras vadība pēdējos gados visādos dīvainos veidos mēģina nostiprināt savu jau sen pabalējušo pasaules valdnieku statusu, centās "pievākt" savā kontrolē arī internetu, taču šī virtuālā vide, tāpat kā jebkura vide, kas ir ap mums, pieder reizē visiem un nevienam. Kamēr ICANN vadībā atrodas Vints Serfs — viens no interneta krusttēviem un TCP/IP protokola (sistēma, kas nodrošina datortīklu darbības iespējamību) radītājs —, varam būt droši, ka internets paliks visas pasaules iedzīvotāju kopīpašums. Tomēr šāda lietu būtība sarežģī interneta traktēšanu no juridiskā viedokļa — virtuālajā vidē nevar piemērot daudzus no tiem tiesiskajiem principiem, kas mums tik ierasti šķiet reālajā pasaulē. Diezgan grūti definēt arī domēna vārda likumīgo spēku. Domēna juridiskais statuss Diemžēl domēna vārds nav īpašums — tam nevar pielāgot tos īpašuma vai mantiskos atribūtus, kādi piemīt taustāmiem priekšmetiem. Piereģistrējot domēna vārdu, tā turētājs iegūst tiesības lietot šo vārdu uz zināmu laiku. Tomēr pastāv iespēja klasificēt domēna vārdu kā firmas zīmi gadījumā, ja domēna vārds sakrīt ar firmas nosaukumu un ja firma ar savas interneta lapas palīdzību sniedz kaut kādus pakalpojumus. Un firmas zīmi jau pilnīgi oficiāli aizsargā likums. Pagājušā gada novembrī ASV tika pieņemts antiskvotinga federālais likums (par skvoteriem sauc personas, kas pašrocīgi piereģistrē domēna vārdus, kuros ietilpst kādas firmas nosaukums, lai pēc tam par augstu cenu pārdotu domēnu konkrētajai firmai). ICANN kā jau amerikāņu organizācija pilnībā akceptē šo likumu un tagad var izskatīt radušos strīdus, balstoties uz to. Cilvēkiem, kuri nosaka toni virtuālajā pasaulē, ir jāmāk lavierēt starp katra indivīda tiesībām brīvi reģistrēt neierobežotu skaitu domēna vārdu un starp uzņēmumu tiesībām lietot savam brendam atbilstošu domēna vārdu. Patiesībā, tas ir ļoti grūti — centīgākie uzņēmēju aizstāvji bieži vien pārspīlē. Dīvaina situācija ir izveidojusies Ukrainā — tur nacionālajā "ua" zonā adresi var reģistrēt tikai juridiska persona, kura uzņēmumu reģistrā ir piereģistrējusi firmu ar attiecīgu nosaukumu. Tādā veidā Ukrainas valdība ierobežo neskaitāmus godīgus cilvēkus, kuri nu ir spiesti visādi izgrozīties, lai tiktu pie sava domēna vārda. Tāpēc, ja paklejosim pa Ukrainas interneta plašajām ārēm, ļoti bieži atradīsim tādas adreses kā www.vards.kiev.ua un www.vards.odessa.ua, kamēr normāla izskata adreses www.vards.ua mēs gandrīz nesastapsim. Bet šajā gadījumā nevar visu vainu uzvelt valdībai — Ukrainas internetjucekļa radīšanā ir vainīgs viens cilvēks — kāds ārzemēs dzīvojošs ukrainis, kurš laikā, kad Ukrainai tika iedalīta .ua adrešu zona, ņēma un piereģistrēja gandrīz vai visus iespējamos domēna vārdus. Dīvains gadījums nesen norisinājies ASV. Slavenās lelles Bārbija ražotājkompānija Mattel iesniedza tiesā prasību pret erotikas portālu www.barbiesplaypen.com par nelikumīgu Barbie nosaukuma izmantošanu. Ticēsiet vai ne, bet Mattel šajā procesā uzvarēja, un portāla īpašniekiem vajadzēja adresi atdot. No tiesību viedokļa šāds spriedums ir nekorekts — portālā nekad netika izmantota pat ne mazākā atsauce uz lelli Bārbiju. Turklāt Amerikā sievietes personvārds Bārbara (no kura deminutīvs ir Bārbija) ir ļoti populārs, un pēc būtības tiesnesis nemaz nevarēja pierādīt, kura Bārbara šajā gadījumā ir devusi vārdu portālam. Vēl neskaidrāks ir jautājums par to, ko Mattel darīs ar jauniegūto seksuāli divdomīgo domēna vārdu. Vai tiešām portālu, kuru bija iecienījuši tētuki (pa kluso, tā, lai neviens nepamana), tagad apmeklēs viņu atvasītes? Skaidrs, ka šis tiesas process ir kārtējais lielas korporācijas ambīciju auglis un kaut kas tāds varēja notikt viena vienīga iemesla dēļ — interneta tiesības vēl atrodas aizmetņa stadijā. Un varbūt ideja par to, ka virtuālās pasaules groži nedrīkstētu atrasties privātas kompānijas rokās (akmentiņš ICANN dārzā), nemaz nav tik peļama. Vai saiberskvotings ir ienesīgs? Tiesību sistēmai sakārtojoties, saiberskvotings kļūst arvien neienesīgāks. Latvijā skvoterus nemīl nemaz. Retais iet šo negodīgo darboņu pavadā. Skvoteriem tāpat kā teroristiem nedrīkst piekāpties un nedrīkst dot lieku publicitāti viņu nedarbiem. Pirms neilga laika dīleru firma Aura Auto atguva no skvotera domēna vārdu www.mazda.lv. Firmas vadība komentārus sniegt atsakās, taču neapstiprināta informācija liecina, ka darījuma summa bijusi aptuveni Ls 300. Sākotnēji skvotera prasītā summa bijusi 10 000 USD. Pēc neoficiāliem datiem, augstākā summa, ko saņēmis kāds Latvijas skvoters, ir bijuši Ls 500. Pirms laika aizdomas par skvoteru darbību radās viesnīcas Metropole vadībai. Kāds bija paguvis piesavināties domēna vārdu metropole.lv. Šķiet, ka tiesas process šoreiz izpaliks, jo firmai, kas lieto domēna vārdu, no likumīgās puses ir tiesības to darīt. Tikmēr amerikāņu skvoteriem klājas daudz labāk. Savulaik par nieka 30 USD piereģistrējuši dažādus raksturīgus un populārus vārdus, viņi tagad tos pārdod vai izsola un nereti nopelna lielu naudu. Tā, piemēram, 1997. gadā kāds gudrinieks piereģistrēja domēnu UnitedStatesAmerica.com — šobrīd adrese tiek piedāvāta kādā on-line tirdzniecības vietā par 1 000 000 USD. Erotika, šķiet vairs nav tik aktuāla — domēni globalerotica.com un tamlīdzīgi nosaukumi maksā tikai 500–1000 USD. Taču ļoti apšaubāmi, ka šīm adresēm jebkad atradīsies pircējs. Pasaulē visdārgākais domēna vārds pagaidām ir www.business.com — 1999. gadā kāds Marks Ostrovskis to pārdeva par 7,5 milj. USD. Trīs gadus pirms tam viņš bija ieguvis šo domēnu par 150 000 USD. Tas nav tipisks skvotinga paraugs, jo misters Ostrovskis nevienam ar savu domēnu neuzbāzās — darījums notika, tā teikt, risinot kulturālas biznesa sarunas ar potenciālo pircēju. Tāds domēns kā business.com atrastu savu īpašnieku agri vai vēlu, jo tas ir vienkāršs, labskanīgs un izraisa asociācijas. Lai gan dažbrīd šķiet dīvaini, ka lieli un nopietni biznesmeņi ir gatavi maksāt zvērīgas summas par it kā nevērtīgu lietiņu, kas pat nekļūst par viņu īpašumu. Tas pierāda, cik nopietna biznesa vide ir internets un ka tā kļūs vēl nopietnāka. Attīstoties elektroniskajiem maksājumiem un samazinoties interneta lietošanas izmaksām, varam sagaidīt, ka jau šīs dekādes laikā aktīvā tirdzniecība pārvietosies no veikalu telpām uz mūsu monitoriem. Kas aizsargās mūs? Tomēr visai šai ažiotāžai ap domēna vārdu reģistrāciju ir arī otra — grūtāk izvērtējama — puse. Vai, radot precedentu reģistrēta domēna vārda pārņemšanā, nenotiks tā, ka savus domēna vārdus zaudēs arī tie, kuri nemaz neplāno nodarboties ar skvotingu vai negodīgu konkurenci. Vai necietīs privātpersonas, kurām ir visai maz kopīga ar lielā biznesa haizivīm? Iedomāsimies šādu situāciju — jūs esat mākslinieks, kurš vēlas internetā izstādīt un tirgot savus mākslas darbus. Jūs piereģistrējat domēnu www.glezna.lv — tas ir vispārīgs vārds, kas neatgādina nevienu populāru preču zīmi, taču pēc gada uzrodas firma, kas piereģistrē nosaukumu SIA Glezna Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Vai tagad šī firma var pretendēt uz jūsu reģistrēto domēna vārdu? Teorētiski jā, bet praktiski Latvijā tas nav iespējams. Pasaules juridiskajā praksē ir pieredzēti šādi strīdīgi gadījumi, taču parasti domēna sākotnējais īpašnieks vienmēr uzvar. Firmas nosaukuma izvēle ir atbildīgs solis, un, izvērtējot šādus strīdus, tiesnesis vienmēr pieņem, ka firmas īpašnieks, pirms reģistrēt savu uzņēmumu, ir pārbaudījis, vai kaut kur pasaulē jau neeksistē kaut kas līdzīgs. Arī LATNET — domēna vārdu reģistrators .lv zonā — ir izskatījis vairākus gadījumus, kad firma acīm redzami reģistrēta ar nolūku atņemt kādam citam jau agrāk reģistrētu domēna vārdu. Šādu mahināciju izdarīt nevarēs! Tagad daži pavisam praktiski padomi. Pirms reģistrēt savu domēna vārdu, apmeklējiet adresi www.whois.org — šeit var pārbaudīt jūsu vēlamā domēna vārda pieejamību un noskaidrot, vai neeksistē domēna vārds, kas līdzīgs jūsu iecerētajam. Piemēram, ņemsim to pašu mums jau pazīstamo www.glezna.lv. Un ja nu izrādās, ka cits jau paspējis piereģistrēt adresi www.glezna.org vai www.glezna.com, — turpmāk jums var iznākt konflikts ar šādu adrešu īpašniekiem, turklāt pats taču negribēsiet reģistrēt līdzīgu adresi, pakļaujot savu biznesu riskam, ka jūs varētu sajaukt ar kādu citu. Ja iecerētā adrese jums šķiet ideāla un no tās negribas atteikties, pat neņemot vērā to, ka adresi kāds jau paspējis piereģistrēt, www.whois.org datubāzē atradīsiet katra domēna vārda īpašnieka kontaktinformāciju — varbūt izdodas kaut ko sarunāt. Bez tam, ja nu sadomājat reģistrēt domēna vārdu .com, .org vai citā "nelatvijas" zonā (diemžēl LATNET reģistrē domēnus tikai .lv zonā), iegriezieties www.icann.org un sadaļā Registrars izvēlieties firmu no apjomīgā akreditēto domēna vārdu reģistrētāju saraksta — tā būs drošāk un arī lētāk. Tiesībām lietot domēna vārdus šajās starptautiskajās zonās nevajadzētu maksāt vairāk par 10 USD gadā. Reģistrēt domēnus .com un .org zonās gan piedāvā arī daži pašmāju darboņi, taču ICANN nav akreditējis nevienu Latvijas reģistrētāju — tas nozīmē, ka šie cilvēki piedāvā pakalpojumu, kuru nav tiesīgi sniegt. Izvērtējiet paši — Latvijas virtuālajā telpā ir vēl daudz nesakārtotu jautājumu. Labi, ka rodas pirmie precedenti tiesību aizsardzībā interneta vidē. Lai arī Aquatex pārstāvjiem šis tiesas process prasījis summu ar četrām nullēm un pabojātus nervus, iznākums ir vairāk nekā pozitīvs. Internetļaundarība, kas nepieskatītajā Latvijas interneta lauciņā ir aktīvi plaukusi un zēlusi, tagad, cerams, ies mazumā!