Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11354844t1h0646.jpg)
Jautājums: «Darbavietā sāku strādāt aprīlī.
Tagad eju prom no darba. Vai man pienākas kāda samaksa par atvaļinājumu, ja esmu nostrādājusi piecus mēnešus?»
Atbilde: Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, ikvienam darbiniekam neatkarīgi no nostrādātā laika uzņēmumā ir tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
Jautājums: «Man par pagājušo gadu nav izmantotas divas atvaļinājuma nedēļas. Vai varu šogad izmantot šīs divas nedēļas, un tad man paliks pāri šā gada atvaļinājums, vai man jārīkojas kā citādi? Strādāju firmā, kur ir liela darba slodze un atvaļinājumu ņemt man vienkārši pašlaik nav vaļas.»
Atbilde: Jūs varat šogad izmantot divas pagājušā gada atvaļinājuma nedēļas, savukārt šā gada divas nedēļas pārcelt uz nākamo gadu.
Jautājums: «Vērsos pie darba devēja ar lūgumu piešķirt man braukšanas karti, jo ikdienā man jādodas uz otru objektu un turp jābrauc ar sabiedrisko transportu. Darba devējs saka: braukšanas biļete man netiks piešķirta. Vai tādā gadījumā man ir tiesības atteikties no darba šajā otrajā objektā, ja darba līgumā tas nav minēts. Strādājot darbā, pirmos darba gadus strādāju tikai vienā vietā. Taču uzņēmumā bija štatu samazināšana un man tagad jāapkalpo divi objekti, bet alga nav palielināta.»
Atbilde: Jums ir pienākums veikt darba līgumā paredzēto darbu. Darba devēja atteikšanās piešķirt darbiniekam papildu garantijas jeb piekrist darba līguma grozījumiem nevar būt par pamatu darbinieka tiesībām nepildīt nolīgto darbu.
Jautājums: «Man piedāvā iet strādāt par sargu — vienu nakti (no pulksten 17 līdz 8 no rīta) jāstrādā, otra ir brīva. Bet brīvdienās jāstrādā visa diennakts — no 8 rītā līdz nākamās dienas pulksten 8. Esmu dzirdējis, ka citās darbavietās uz šādu slodzi strādā trīs cilvēki. Cik stundas nedēļā (mēnesī) pēc likuma drīkst strādāt?»
Atbilde: Šajā situācijā lietderīgi ir noteikt summēto darba laiku. Darba likuma 140. panta otrā daļa nosaka: summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt 56 stundas nedēļā un 160 stundas četru nedēļu periodā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts citādi.
Jautājums: «Strādāju līguma darbu — par tulku. Saņemu minimālo algu, pārējo visu man maksā par padarīto. Kad atgriezos no atvaļinājuma, izrādījās, ka gandrīz visus manus klientus, ar kuriem iepriekš biju strādājusi, pārņēmusi mana kolēģe. Kādas ir manas tiesības?»
Atbilde: Saskaņā ar Darba likuma 94. panta pirmo daļu darbiniekam ir tiesības savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā iesniegt sūdzību uzņēmumā attiecīgi pilnvarotai personai.
Jautājums: «Esmu beigusi vidusskolu un vēlos atrast darbu. Aizgāju pēc sludinājuma uz vienu darbavietu, nostrādāju tur trīs mēnešus, un tad mani atlaida no darba, aizbildinoties ar to, ka man neesot darba stāža. Bet kāds man var būt darba stāžs, ja es tikai šogad beidzu vidusskolu? Tagad baidos, vai arī nākamajā darbavietā mani nepaņems tikai uz trim mēnešiem — laiku, kad darba devējs var atļauties maksāt nepilnu darba algu. Varbūt, stājoties darbā, man ir kā citādi jānoformē savas darba attiecības, lai pēc trim mēnešiem atkal netiktu atlaista no darba?»
Atbilde: Ikvienam darba devējam, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, ir tiesības noteikt pārbaudes laiku, kas nav garāks par trim mēnešiem, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Darba likuma 47. panta otrā daļa nosaka, ka, uzteicot darba līgumu pārbaudes laikā, darba devējam nav pienākums norādīt šāda uzteikuma iemeslu. Arī pārbaudes laikā darba devējam ir pienākums maksāt vismaz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Prakse rāda, ka pārbaudes laiks, dibinot darba attiecības, tiek noteikts gandrīz vienmēr, taču tāpat kā pie jebkura civiltiesiska līguma slēgšanas arī pie darba līguma slēgšanas puses var nākt ar saviem priekšlikumiem par līguma saturu.
Jautājums: «Paņēmu mācību atvaļinājumu, kas pēc likuma man pienākas kā maģistrantūras studentam. Kā man apmaksās šo atvaļinājumu? Vai to apmaksā tāpat kā citus atvaļinājumus, un kad darba devējam jāizmaksā nauda — pirms atvaļinājuma, pēc vai algas dienā?»
Atbilde: Darba likuma 157. panta pirmā daļa nosaka: saskaņā ar darba līgumu vai koplīgumu darbiniekam piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās. Ja darbinieks un darba devējs vienojušies, ka mācību atvaļinājuma laikā algu saglabās, tad, ja darbiniekam noteikta mēnešalga, izmaksā līgumā noteikto mēnešalgu, bet, ja noteikta stundas tarifa likme, tad izmaksās līgumā noteikto stundas tarifa likmi par tām noteiktajām darba stundām, kas iekrīt mācību atvaļinājuma laikā. Savukārt, ja noteikta akordalga, darbiniekam izmaksās vidējo izpeļņu, kuru aprēķina, ņemot vērā pēdējo sešu mēnešu darba samaksu (to paredz Darba likuma 75. panta noteikumi).
Darba likuma 69. panta ceturtā daļa nosaka: samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.