Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Panāk vienošanos par Lielvārdes senlatviešu pils nenojaukšanu

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Individuālais uzņēmums "Uldevens" un Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju dome vienojusies, ka senlatviešu Uldevena pils Lielvārdē netiks nojaukta.

Jau ziņots, ka pils idejas autors un cēlājs karikatūrists Agris Liepiņš iepriekš pieļāva iespēju nojaukt Lielvārdē Daugavas krastā tapušo guļbaļķu senlatviešu pils, kas iekļauta Ogres rajona un Latvijas tūrisma ceļvežos.

Kā norādīts Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju domes un IU "Uldevens" paziņojumā, šāda vienošanās ir panākta, apzinoties, ka pils ir ne tikai Liepiņa privāts īpašums, bet arī sabiedrībā atpazīstams objekts.

IU "Uldevens" direktors Liepiņš un Lielvārdes pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs Aivars Troska norāda, ka pils netiks nojaukta, "atzīstot vienādas attieksmes nepieciešamību pret visiem uzņēmējiem, panākot risinājumu pils maketa dokumentācijas sakārtošanā un izrādot labo gribu un situācijas sapratni".

Troska aģentūrai LETA atturējās detalizētāk stāstīt par panākto vienošanos starp domi un pils īpašnieku, jo tas, pēc viņa vārdiem, "radīs musinājumus presē". Domes priekšsēdētājs teica, ka šobrīd galvenais - ka ir panākta vienošanās par pils nenojaukšanu.

Viņš norādīja, ka pils paliks Liepiņa īpašumā un pašvaldība neplāno to no viņa atpirkt.

Kā LETA jau ziņoja, 1997.gada 19.jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Taču ar laiku, pēc Liepiņa vārdiem, domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Liepiņš minēja, ka bez viņa saskaņojuma uz viņam iznomātas zemes vairākkārt notika rakšanas darbi, kuriem piekrišanu deva dome. Turklāt, lai piešķirtu līdzās uzceltajam krogam papildu zemi, dome nolēma pārcelt servitūtceļu tur, kur pils īpašnieks bija izveidojis 12.gadsimta arheoloģiskus cepļus.

Svarīgākais
Uz augšu