Lielvārdē Daugavas krastā tapušās senlatviešu guļbaļķu pils, kas iekļauta Ogres rajona un Latvijas tūrisma ceļvežos, iespējams, vairs nebūs, vēsta laikraksts "Diena". Pils idejas autors un cēlājs karikatūrists Agris Liepiņš pieļauj iespēju to nojaukt. Pils atrodas uz pašvaldības zemes, kuru Liepiņš vairs nevēlas nomāt.
Lielvārdes senlatviešu pils autors draud to nojaukt (21)
Pašvaldība ir neizpratnē par šādu mākslinieka soli un vēlas, lai viņš savus iemeslus izskaidrotu, gan atzīstot, ka pils ir viņa īpašums. Uldevena pils tapa pirms astoņiem gada Rembates pils dārzā, kuru Liepiņš no pašvaldības iznomāja uz 50 gadiem. Tās pamatā tika izmantoti arheoloģiskos izrakumos atrasti fragmenti, seni zīmējumi un teikas par Lielvārdes pilsnovada virsaiti Uldevenu. Ar pili un blakus tai tapušo kompleksu Liepiņš, pēc toreiz stāstītā, vēlējies radīt interesantu etnogrāfisko centru, lai izglītotu apmeklētājus par latviešu dzīvi XIII gadsimtā. Patlaban viņa domas ir mainījušās - domei viņš uzrakstījis iesniegumu, kurā pauž vēlmi lauzt nomas līgumu. Laikrakstam viņš teica, ka līdz ar to jaukšot nost arī pili. Neko sīkāk mākslinieks nestāstīja, aizbildinoties, ka vēl nav iemeslus izklāstījis saviem kolēģiem no "Dienas Biznesa" un nebūtu lojāli, ja viņš tos pirms tam teiktu citām avīzēm. Iemesli nav zināmi arī Lielvārdes domes priekšsēdētājam Aivaram Troskam. Viņš noliedza, ka Liepiņam būtu kāds nopietns pamats būt neapmierinātam ar pašvaldību. Piemēram, pēc priekšsēdētāja teiktā, Liepiņam noteiktā zemes nomas maksa ir viena no zemākajām visā pilsētā. Savulaik mākslinieks pašvaldībai pārmetis, ka pilsēta neiesaistās pils finansēšanā, bet dod naudu Andreja Pumpura muzejam, taču tas pieder pašvaldībai, norāda Troska. Viņš cer, ka situācija tomēr vēl mainīsies un Liepiņš pārdomās. Jautāts, vai pašvaldība sliktākajā gadījumā būtu gatava pili pārpirkt, Troska atteica, ka par to būtu jālemj domes deputātiem, neizslēdzot iespēju, ka tāds arī ir Liepiņa mērķis. "Es negribu to nogrūst uz kakla citiem," savā skopajā komentārā Liepiņš to noliedza.