Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Peldēšana noteikti nav tikai izprieca – lai gan atbrīvošanos no stresa, muguras sāpēm, liekā svara un daļēji arī celulīta, kas panākams, veicot regulārus treniņus, varētu dēvēt tieši tā.
Kā skaidro sporta kluba “Ķeizarmežs” baseina menedžere Evita Žvarte, peldēšanu vai drīzāk peldēšanos var uzskatīt par labu atpūtu. Taču, domājot par savu fizisko formu un veselību, priekšroka noteikti dodama regulārām peldēšanas nodarbībām. Svarīga ir arī paša peldētgribētāja apņemšanās – vai es eju laiski paplunčāties, vai izvingrināt ķermeni, izmēģinot dažādus peldēšanas stilus, ātrumu un vingrojumus.
Peldēšanas priekšrocības
Peldēšana veicina imūnsistēmas uzlabošanos, stiprina sirdi, asinsvadu un elpošanas sistēmu. Tā kā ūdenī cilvēks neizjūt savu svaru un viņam “nav jānes savs smagums”, peldēšana īpaši ieteicama cilvēkiem, kurus vajā muguras sāpes. Ņemot vērā ūdens pretestības spēku un to, ka tajā nav iespējams izdarīt asas kustības, mazāks ir arī risks gūt kādas nejaušas traumas.
Ar regulāras peldēšanas palīdzību var mazināt paplašināto vēnu problēmu, jo ūdenī kājām nav jāiztur tik liela slodze kā, piemēram, skrienot, tomēr tā ir pietiekama, lai veicinātu asinsriti. Peldēšanai kā vienam no harmoniskākajiem sporta veidiem ir arī nomierinošs efekts, tāpēc to iesaka centrālās nervu sistēmas traucējumu, nervozitātes un bezmiega gadījumos. Un visbeidzot – regulāras ūdenspeldes attīsta plecu, roku un krūšu muskulatūru, uzturot ķermeni labā fiziskajā formā.
Vai ar peldēšanas palīdzību iespējams novājēt?
Kā jebkuras citas fiziskas aktivitātes, arī peldēšanas laikā tiek patērētas uzņemtās kalorijas – pusstundu ilga treniņa laikā tiek zaudētas aptuveni 330 kalorijas. Peldēšana veicina vielmaiņas procesus organismā, tāpēc cilvēkiem ar lieko svaru ieteicams nodarboties ar peldēšanu. Protams, arī šeit nozīme ir treniņu regularitātei un intensitātei. Jāpiebilst, ka ūdens vibrācija masē ādu, kas pastiprina asins mikrocirkulāciju un dod limfodrenāžas efektu, sekmējot taukaudu šķelšanos un celulīta izpausmju mazināšanos.
Ūdens aerobika – cik efektīvi tā ir?
Ūdens aerobika, līdzīgi parastajai aerobikai, noris ritmiskas mūzikas pavadījumā, sekojot trenera norādēm, taču šeit kustības jāizdara ūdenī. “Ūdens aerobikā liekam strādāt visiem muskuļiem, arī tiem, kuri ikdienā netiek izkustināti. Jāspēj noturēties ūdenī un vienlaikus jāpārvar tā pretestības spēks. Tas ir četrkārt lielāks nekā kustoties gaisā, tāpēc arī slodze ūdens aerobikā ir lielāka nekā parastajos aerobikas treniņos,” apliecina ūdens aerobikas trenere Tatjana Kuzmina. “Taču šī slodze nav tik ļoti jūtama, jo esot ūdenī, cilvēkam savs ķermenis liekas vieglāks. Līdz ar to šādiem treniņiem priekšroku labprāt dod, piemēram, cilvēki ar lieko svaru. Tāpat ūdenī droši var doties tie, kuriem iepriekš gadījusies kāda locītavu trauma – šeit savainoties nevar,” stāsta trenere.
Īpaši neierastas un interesantas izjūtas iespējams gūt, ūdens aerobikai nododoties pirmoreiz. Skriešana, lēkāšana, visa veida vēzēšanās un kūļāšanās ūdenī citu pulkā pati par sevi var šķist jocīga un aizraujoša. Par slodzi un grūtumu liek aizmirst dažādie palīglīdzekļi, piemēram, garas un lokanas peldoša materiāla nūdeles. Iesaistot tās, vingrinājumi liekas saistošāki, un atkārtojot pie baseina malas vingrojošā trenera kustības, vaigos nemanot uzplaukst sārtums. “Ūdens aerobikas treniņš ir intensīvs, tā laikā tiek patērēts četrreiz vairāk kaloriju nekā parastajā aerobikā,” skaidro Tatjana Kuzmina. “Dažreiz atnāk sievietes, kas domā: “Peldēšana – tas jau nav nekas nopietns.” Taču pamazām, zaudējot lieko svaru, viņas redz peldēšanas nodarbību rezultātu. Pat nemanot viņas pārvar lielu slodzi, un arī rezultāti neizpaliek,” klāsta trenere, tūliņ piemetinot: “Tas nenozīmē, ka pēc nodarbības var atkal iet saēsties bulciņas, lai nākamajā reizē atnākot teiktu – gan jau atkal dabūšu nost lieko svaru. Saku uzreiz – ja gribat noturēt sasniegto, būs jāievēro arī diēta.”
Baseina durvis verot
Ja vien neesat roņu jeb ziemas peldētāju starpā, lai nodarbotos ar peldēšanu, aukstajā laikā, visticamāk, dosities uz baseinu. Lielākajā daļā no tiem iespējams iegādāties biļeti kā vienreizējam apmeklējumam, tā abonementu ilgākam laika posmam. Tā cena parasti atkarīga no iecerēto apmeklējumu skaita un izvēlētā nodarbību laika – no rīta cenas ir lētākas, bet vakarā un brīvdienās – dārgākas.
Dodoties uz baseinu, līdzi jāņem ne tikai peldkostīms, bet arī gumijas čības un peldcepure. Šīs prasības daudzviet ir obligātas un ne bez pamata – iedzīvoties nagu sēnītē vai peldēt ūdenī, kur staipās kāds izkritis mats, negribētos nevienam. Turklāt baseina ūdenim pievienotie dezinficējošie līdzekļi nogalina baktērijas, taču tie nav īpaši draudzīgi matiem, tāpēc, lai tos pasaudzētu, jāvelk jau minētā cepure.
Atsevišķos baseinos aizliegta ieeja šortos. Šāda kārtība ir, piemēram, Daugavas sporta nama peldbaseinā. Kā skaidro tā vadītāja Anita Rudzīte, šāds lēmums izskaidrojams ar to, ka nereti puiši ar šiem pašiem šortiem iet uz treniņiem, sasvīst, kaut ko atstāj kabatās, un tas viss paliek ūdenī. Rūpēs par higiēnu, pirms lēkšanas baseinā obligāts ir dušas apmeklējums. “Jāsaprot, ka baseins – tā ir liela kopīga vanna un tajā nedrīksti kāpt sasvīdis vai netīrs,” norāda “VEF sporta kluba” peldbaseina direktore Velta Upmale.
Visbeidzot uz baseinu jāiet veselam, ar labu pašsajūtu, lai ūdenspriekus izbaudītu bez liekām raizēm. Peldēšana, lēkšana un niršana ūdenī – tas viss var kļūt par aizraujošu nodarbi. Pēc ķermeņa izkustināšanas jūtams patīkams atslābinājums un vienlaikus možums – kā lāse jaunības eliksīra.
Vai hlora klātbūtne baseina ūdenī nav kaitīga veselībai?
Atbild Inese Smiltena, ftiziopneimonoloģe, pulmonoloģe: "Peldēšana ļoti vēlama plaušu veselībai, krūškurvja muskuļu attīstīšanai, cilvēkiem, kuri slimo ar astmu. Taču alerģiskiem un jūtīgiem cilvēkiem nevajadzētu peldēties baseinā, kur ūdens dezinficēšanai izmantots hlors, jo hloram piemīt kairinoša iedarbība. Tas var radīt acu un deguna gļotādas iekaisumu, atsevišķos gadījumos pat alerģisku dermatītu, ko tautas valodā sauc par pumpām. Tomēr jāatzīmē, ka katrs gadījums ir individuāls – viens hlorūdenī var iet katru dienu, citam labāk meklēt baseinus, kur hloru neizmanto, vai arī – gaidīt sezonu, lai peldētu dabīgās ūdenstilpnēs."
Cik liels ir risks baseinā iegūt nagu sēnīti?
Atbild Astrīda Krakope, dermatoloģe: "Ādas infekciju slimību ierosinātājas – sēnītes – vairojas siltumā un mitrumā, līdzīgi kā sēnes, kuras aug mežā. Tādēļ, apmeklējot baseinu, drošības nolūkos noteikti jāvelk gumijas čības. Tām jābūt kājās ģērbtuvēs, kā arī ejot dušā. Var gadīties, ka uz grīdas nokritis sīks gabaliņš no sēnītēm klātās ādas virskārtas. Nokļūstot uz veselās ādas, sēnīšu slimība pārceļo tālāk. Baseinos parasti gan tiek veikta nepieciešamā dezinficēšana, lai šādu iespēju novērstu. Zinu, ka dažviet ārzemēs pie baseina ieejas novieto īpašas vannas, lai katrs iekšā nācējs vispirms dezinficētu kājas. Bet vienkāršākie profilakses līdzekļi pret sēnītēm ir ūdens un ziepes. Labi der arī kas skābs – ūdenim pievienota citrona sula vai etiķis. Šim nolūkam nopērkami arī speciāli pretsēnīšu krēmi un losjoni, tādus ražo, piemēram, mūsu pašu "Dzintars". Bet tiem, kuriem sēnīšu slimību gadījies iemantot, noteikti jāgriežas pie ārsta un no baseina kādu laiciņu labāk atteikties. Ārstēšanai pieejami dažādi līdzekļi – gan ziežu, gan tablešu veidā. Var gadīties arī tā, ka cilvēkam ir sēnītēm līdzīga slimība, kas nav lipīga. Tad ārsts var uzrakstīt zīmi, kas apliecina, ka baseinu apmeklēt ir atļauts."
Interesanti
– Peldēšanai ir tūkstošiem gadu sena vēsture. Jau 2500 gadu pirms mūsu ēras ēģiptiešu hieroglifi attēlo peldēšanu. Arī senajā Grieķijā peldēšana bija lielā cieņā. Par to liecināja tas, ka lielākais aizvainojums vīrietim bija dzirdēt, ka viņš “nezina, ne kā skriet, ne kā peldēt”. Senie grieķi bērniem esot mācījuši trīs lietas: lasīt, rakstīt un peldēt, uzskatot, ka peldētprasme ir viens no izdzīvošanas principiem.
– Pirmā zeme, kurā peldēšana tika iecelta audzinoša sporta vingrinājuma godā, bija Japāna. Tas notika jau vairāk nekā pirms 400 gadiem. 1515. gadā Venēcijā notika vienas no pirmajām sacensībām peldēšanā. Latvijā pirmās peldēšanas sacensības notika 1905. gadā Lielupē. Dalībnieki veica 1200 metru distanci no Dubultiem līdz Majoriem.
– Nosaukums kraula peldēšanas stilam radies, vērojot, kā Ziemeļamerikas indiāņi peld ūdenī, it kā viņi pa to rāpotu (crawl over the water – angļu valodā), rokas kustinot kā vējdzirnavu spārnus. Novērots, ka vīrieši un jaunieši iecienījuši peldēt kraulā, bet sievietes un cilvēki gados vairāk peld brasā.