Nākamgad durvis sola vērt bijusī sanatorija “Ķemeri” – ne vairs ārstniecības iestāde, bet kā septiņu zvaigžņu viesnīca. Toties pilnīgi viss debesu zvaigznājs labi redzams caur kādreizējās sanatorijas “Latvija” jumtu un tukšajām logu ailēm. Deviņus gadus ilgā privatizācijas procesa laikā ēka pārvērtusies par šaušalīgu betona monstru. Tās īpašnieki, mazpazīstama firma no Daugavpils - “Siktons” – vairās arī no publicitātes.
Bet mēneša beigās sola paziņot ēkas tehniskā stāvokļa izpētes rezultātus un izlemt tās nākotni. Ēka apdraud no brīža, kad jūs tajā ienākat. Betona bluķi, kas karājas no griestiem. Tukšas lifta šahtas. Kāpnes bez margām. Neviena uzraksta "privātīpašums" vai "apdraud dzīvību".
Atceras vietējā iedzīvotāja Alla, kuras māja ir tieši pretī sanatorijai. Tagad viņa korpusu paēnā šķin zarus savai kaziņai. Lūk, kāda izskatījās "Latvija", ja apskata savulaik par trim kapeikām pirkto pastkarti “PSRS kūrorti” un salīdzina ar šodienas skatu.
Sanatorijā ārstējās tie, kam bija asinsrites orgānu saslimšanas un kustību traucējumi. Ēkā bija kinozāle ar 500 vietām, savs pasts, starptautiskā telefonu centrāle, biljarda zāle un tenisa korti. Sākoties neatkarībai, sanatoriju brutāli izlaupīja. Daudzu ķemernieku mājās tagad ir te zagtās flīzes, grīdas segumi. Alla pat zvanījusi policijai, bet velti.
Tikai deviņus gadus pēc privatizācijas sākšanas ēka beidzot ir ieguvusi īpašnieku. Sanatoriju “Latvija” ar Ministru kabineta lēmumu privatizācijai nodeva 1995.gadā. Un tikai šā gada 23.marta Privatizācijas aģentūras valdes lēmums liecina, ka tās privatizācija ir pabeigta. Ēkas sākotnējā cena – 600 tūkstoši latu - kritusies dramatiski. Viesnīca nopirkta par 12 tūkstošiem latu, pie tam - 5% summas maksāti naudā, 95% sertifikātos, un tās īpašnieks ir SIA "Siktons".
Kā liecina "Lursoft" datu bāzē atrodamā informācija, šai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību adrese ir Daugavpilī, Raiņa ielā 28. Sazinoties ar juristu, kurš uzņēmumam palīdzēja privatizācijas procesā, viņš skaidroja, ka intervija par sanatorijas nākotni ar tās īpašniekiem līdz pirmdienai nav iespējama. Bet ēku nākotne atkarīga no patlaban sāktās pārbaudes atzinuma. To pašu zina arī būvvaldē.
Ķemeru nacionālā parka administrācija, kas atrodas netālu no bijušās viesnīcas, tās nākotni redz tikai nojaukšanā.
Sanatorija uzcelta uz purva. Tās pamatu būvēšanā inženieri izmantoja ļoti netipisku ideju. Grunts urbumos iesūknējot gāzi - freonu, plūstošās smiltis ir sasaldētas. Nav zināms, kas notiktu, ja to visu tagad mēģinātu sagraut.
Tikmēr no nopostītās sanatorijas jumta redzama otra sanatorija “Ķemeri”. Tā pēc dažādiem skandāliem ap privatizāciju, īpašnieku vilcināšanos un vietējo iedzīvotāju piketiem beidzot ir gandrīz atjaunota un būs gatava uzņemt atpūtniekus. 30 kilometrus garā Jūrmala attīstās nevienlīdzīgi. Dzintaros, Bulduros un Majoros zemesgabalu vērtība sasniedz miljonus latu. Kamēr pilsētas galējā punktā – Ķemeros – atdzimšana notiek klusi. Un no četrām savulaik visā Padomju Savienībā slavenām sanatorijām tikai vienas nākotne vīd gaišās krāsās.