Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11358698t1h198c.jpg)
Rīga ir gana piesātināta ar interneta pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc tagad uzņēmumi skatu vēršot arī uz lauku reģioniem. Pagaidām gan ārpus Rīgas dzīvojošajiem ir ne vien stipri ierobežotas iespējas izvēlēties interneta pakalpojumus, bet tas arī izmaksā ievērojami dārgāk nekā Rīgā.
Interneta lietotāju skaits gadu no gada palielinās un šogad, pēc Latvijas Interneta asociācijas (LIA) prognozēm, tas sasniegs jau 750 tūkstošus. Arī interneta pakalpojumu sniegšana ir visai ienesīgs bizness, jo apgrozījums būtiski audzis — no 3,5 miljoniem 1999. gadā līdz 12,6 miljoniem latu pērn. Šogad interneta pakalpojumu sniedzēji prognozē 17,4 miljonu latu apgrozījumu. Tiesa, pagaidām interneta pakalpojuma sniedzēji koncentrējās uz Rīgu. Rīdziniekiem interneta pieslēgumu piedāvā gan «Lattelekom», gan kabeļtelevīzijas firmas un citi interneta pakalpojumu sniedzēji, bet ārpus Rīgas izvēles iespējas ir ļoti ierobežotas. Lielākajās Latvijas pilsētās ir pāris pakalpojumu sniedzēju, bet lauku iedzīvotājiem jārēķinās ar augstām interneta ierīkošanas izmaksām, ja vien vispār kāds uzņēmums gribēs piedāvāt savus pakalpojumus.
Saredz tirgu ārpus Rīgas
Kopš telekomunikāciju tirgus liberalizācijas pagājis pusotrs gads un beidzot gaismā parādās tie interneta pakalpojumu sniedzēji, kas pirms tam bija savilkuši tīklus, bet reāli nestrādāja. Licenci interneta pakalpojumu sniegšanai saņēmušas vairāk nekā 100 firmas, taču, kā atzīst LIA valdes loceklis, «Euro data» direktors Viesturs Plešs, reāli kaut ko dara 70 firmas, bet faktiski ir aptuveni 50 firmas, kuru pakalpojumi ir pieejami iedzīvotājiem. No 46 interneta pakalpojumu sniedzēju firmām, kas apskatītas LIA sagatavotajā interneta pakalpojumu sniedzēju tirgus apskatā, tikai 14 savus pakalpojumus piedāvā ārpus Rīgas teritorijas. Kopumā lielākie interneta pakalpojumu sniedzēji ir «Lattelekom», «Latnet», «Telia Latvia» un «Microlink».
«Rīgā interneta pakalpojumu sniedzēju ir gana daudz, un parasti kādas četras piecas firmas cīnās par klientu. Līdz ar to pakalpojumu sniedzēji vēl var izvērsties lauku rajonos. Tur ir samērā liels lietotāju skaits, bet problēma tā, ka tie ir izkaisīti. Savukārt, ja klienti nav koncentrēti, nevar piedāvāt lētus pakalpojumus,» atzīst V. Plešs.
Interneta pieslēguma iespējas atkarīgas no tā, kurā vietā atrodas konkrētā māja un dators. Lētāk ir tad, ja kāda interneta pakalpojuma sniedzēja tīkls ir netālu vai arī ja, piemēram, daudzdzīvokļu mājā kaimiņam internets jau ir ievilkts. Lauku privātmājās internets ir ļoti dārgs prieks, jo pašam būs jāmaksā gan par līnijas izveidi, gan arī par internetu. Turklāt jāsameklē vēl tāds pakalpojumu sniedzējs, kas būs ar mieru piedāvāt savu pakalpojumu vietā, kur ir tikai viens vienīgs klients.
Maza izvēle un augsta cena
Pēc V. Pleša teiktā, viens vai divi pakalpojumu sniedzēji ir lielākajās Latvijas pilsētās, savukārt ārpus tām, ja nav neviena lokālā interneta pakalpojuma sniedzēja, esot pieejami vai nu «Lattelekom» piedāvātie interneta pakalpojumi, vai arī interneta pieslēgums ir tikai skolā, bibliotēkā un pašvaldībā.
Praktiski jebkurā Latvijas vietā ir iespēja internetam pieslēgties caur mobilo telefonu, taču izmaksas esot diezgan lielas, bet ātrums mazs. Ja mājās ir fiksētais telefons, internetam var pieslēgties caur to. Vairāk nekā 80% no fiksētās telefonijas līnijām ir pieejami «Apollo» («Lattelekom») piedāvātie interneta pakalpojumi, un par iezvanpieeju nav ne ierīkošanas, ne abonēšanas maksas. Jāmaksā tikai par internetā pavadīto laiku, bet reizēm, saņemot rēķinu, iespaidīgā summa var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc V. Plešs gan atzīst, ka iezvanpieeja ir izdevīga tikai tad, ja internetu lieto maz vai neregulāri. Šobrīd iezvanpieeju tāpēc, ka nav nepieciešams pastāvīgais pieslēgums vai arī nav citas iespējas, izmanto mazliet vairāk nekā 20% interneta lietotāju.
Rīgā internets kļūst arvien lētāks. V. Plešs atzīmē, ka cenas krītas, gan pateicoties konkurencei, gan arī tāpēc, ka sāk atpelnīties investīcijas infrastruktūras izveidē. Pozitīvā ziņa ārpus Rīgas dzīvojošajiem ir tāda, ka top arvien jauni risinājumi, lai gala lietotājiem būtu ne tikai iespēja piekļūt internetam, bet piekļūt un izmantot to par normālu cenu.
Būs jaunas iespējas
Ir vairāki uzņēmumi, kas pagaidām vēl nepiedāvā savus pakalpojumus, bet, kā stāsta V. Plešs, rudens pusē to sāks darīt. Līdz ar jaunajiem risinājumiem faktiski jebkurā vietā būs pieejams internets par samērā zemu cenu. Viens no jaunajiem risinājumiem ir radiopieslēgums. Tiks uzstādīta antena un interneta pakalpojumam varēs piekļūst nevis nelielā rādiusā ap to, bet diezgan lielā diapazonā. Nebūs vairs jāvelk kabelis, kas ir ļoti dārgi un ko gala lietotājs lauku teritorijā nemaz nevar atļauties. Līdzīgi ir ar satelīta pieslēgumu, kad interneta lietotājam būs tikai jānopērk neliela iekārta, kas turklāt dārgi nemaksāšot.
V. Plešs atzīst, ka, lai arī Rīgā par klientu cīnās vairākas firmas, interneta pakalpojumu tirgus vēl ir samērā brīvs un labvēlīgs jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanai. Investīcijas, lai sāktu piedāvāt interneta pakalpojumus, nav nepieciešamas lielas, un tas ir labvēlīgi mazām firmām. LIA gan jau saskārusies ar tā saucamo mazo firmu klientu servisa problēmu. Visbiežāk šo firmu klienti ķibeļu gadījumā var zvanīt uz kādu mistisku telefona numuru, kur diemžēl neviens neatbild. Turklāt ir arī parādījušies nelegālie interneta pakalpojumu sniedzēji. Viņi paši ir klienti kādam interneta pakalpojuma sniedzējam, bet uzliek serveri un sadala pieslēgumu. Šo firmu pakalpojumi ir ļoti lēti, bet kvalitāte klibojot, un no tā cieš gala lietotājs.
Jāpilnveido saturs un jāmācās lietot
Tehnoloģiski ātrāku un labāku interneta pieeju varētu nodrošināt, taču viens no iemesliem, kāpēc interneta lietotāju skaits nepieaug vēl straujāk, ir tā trūcīgais saturs. Internetā latviešu valodā pieejamās informācijas klāsts ir salīdzinoši mazs un pāris portālu lasīšana diendienā var visai ātri apnikt.
Turklāt, ja runā par interneta izmantošanu ārpus Rīgas, jāvelk paralēles starp interneta lietošanu un pašvaldību aktivitātēm. Ja ir iespēja skolā, bibliotēkā, pašvaldībā vai publiskā interneta piekļuves punktā iepazīties ar internetu un saprast, kāda no tā jēga, tad interneta izmantošana kļūtu populārāka. Informācijas sabiedrība ir uz zināšanām balstīta sabiedrība, kas informāciju tehnoloģijas un to piedāvātās iespējas māk izmantot arī savas labklājības celšanai. Cilvēkiem jāsaprot, kāds viņiem personīgi labums no globālā tīmekļa un kā viņi tur pieejamo informāciju var izmantot savām vajadzībām. Un tad jau darbojas senā patiesība — ja ir pieprasījums, ir piedāvājums, kas šajā gadījumā nozīmē, ka parādīsies arī pakalpojumu sniedzēji. «Neviens cilvēks laukos vai pilsētā nebūs gatavs maksāt par internetu, ja viņš nezina, kas tas tāds ir,» secina V. Plešs.
***
Mēneša maksa par internetu
Mēneša maksa, Ls %
10–20 50%
20–50 18%
50–100 13%
virs 100 11%
zem 10 8%
Avots: LIA pētījums, 2003. g. beigas
***
Ārpus Rīgas pakalpojumus sniedz
Pakalpojumu sniedzējs; Reģions
Apollo 83% no fiksētajām telefonu līnijām Latvijā
MicroLink Latvia visa Latvija
Telia Latvia visa Latvija
Datori un Datortīkli visa Latvija
DEAC visa Latvija
VITA visa Latvija, bet tikai valsts institūcijām
Telecentrs Ventspils, Liepāja, Jelgava, Daugavpils, Valmiera, Rēzekne
Aircom Daugavpils
Arcus tīkls Liepāja
BVB Madona
Datorcentrs Jelgava
Dautkom Daugavpils
DPU Net Daugavpils
FIX Ventspils
OgreLand Ogre
SIGNEST Ogre
Terradats Liepāja
Norel IT Valmiera
Zed Net Jēkabpils
EzerNet Liepāja
Ilva Dobele
Avots: LIA pētījums, 2003. gada beigas