Bijušajā padomju armijas bāzē atrastas aptuveni 1 250 000 paciņas ar tabakas izstrādājumiem. Lielākās policijas atklātās nelegālo tabakas izstrādājumu noliktavas atrašanās pāris kilometru attālumā no Rīgas–Daugavpils šosejas, Jēkabpils pilsētas robežas un Krustpils dzelzceļa mezgla bija izdevīgs un drosmīgs kriminālo aprindu solis, savukārt pārsteigums – ne tikai kārtības sargiem vien.
Jēkabpils lidlauka noslēpumi (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ēkām un komunikācijām viens īpašnieks Notikušais sabiedrībā atkal radījis interesi, kas norisinās bijušajā padomju armijas slēgtajā zonā pavisam vairāk nekā 500 hektāru platībā? Turpat desmit gadus postītu un neapsaimniekotu, to pamazām nodod privātīpašnieku rokās. Neatkarīgā pārliecinājās, ka no gandrīz visām bijušajā Jēkabpils lidlaukā esošās teritorijas ēkām, kas jau sen ir avārijas stāvoklī, aizvākts viss, kas vēl bijis noderīgs. Nu sākts nojaukt arī lidmašīnu novietņu angārus, bet pati milzīgā teritorija aizvien vairāk aizaug. Neatkarīgā jau informēja, ka 15. jūlijā Krustpils pagastā Jēkabpils rajona policijas pārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomikas policijas pārvaldes darbiniekiem netālu no apdzīvotas vietas Sankaļi, kādā no bijušajā padomju armijas lidlaukā esošajiem angāriem atklāja nelegālu tabakas izstrādājumu glabātavu, kur atrada un atsavināja aptuveni 1 250 000 paciņu ar tabakas izstrādājumiem bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem un LR akcīzes marķējuma. Minētais ir lielākais atklātais daudzums tabakas izstrādājumu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, ko izdevies atsavināt Valsts policijas darbiniekiem, kopš Latvija atguvusi neatkarību. Angārā atrasta arī vieglā automašīna Audi, divu kravas automašīnu numuru zīmes un vairāku kravas automašīnu tehniskās pases ar viltojuma pazīmēm, kā arī kravas furgons, kurā atradās 78 kravas automašīnu numuru zīmes ar viltojuma pazīmēm. Neatkarīgo piesaistīja fakts, ka pēc nelegālo cigarešu atrašanas Krustpils pagasta padome 21. jūlijā pieņēmusi lēmumu fiziskām un juridiskām personām lietošanā piešķirt valsts brīvās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības vairākās vietās pagastā, tajā skaitā arī bijušā lidlauka teritorijā. Šajā platībā 10–15 hektārus lielas teritorijas atdotas lietošanā piecām fiziskām personām, kā prioritāti ņemot vērā to, ka viņu īpašumi robežojas ar prasīto teritoriju, kā arī to, ka tie vēlas paplašināt pagastā esošas saimniecības vai maksā nodokļus pagastam. Kā Neatkarīgajai pastāstīja Krustpils pagasta padomes priekšsēdētāja Mirdza Zirnīte, pašvaldība lidlauka zemi lietotājiem piešķīrusi jau agrāk. Tā kā Jēkabpils rajona padome 2000. gadā atteikusies no lidlauka zemes, ko savulaik pārņēmusi no Aizsardzības ministrijas, šīs platības iekļautas valsts brīvajās zemēs. Bijušā Jēkabpils lidlauka zemes lietotāju vidū ir arī SIA Reka, kurai pieder visas objekta ēkas un komunikācijas, tajā skaitā arī angārs, kurā atrasti nelegālie tabakas izstrādājumi. SIA Reka lietošanā piešķirti pavisam 83,5 hektāri zemes, kas atrodas zem bijušā lidlauka ēkām un būvēm. Nelikumības nelikumību galā M. Zirnīte sacīja, ka par iespējamo kontrabandu lidlauka teritorijā pašvaldība neko nav nojautusi un bijusi nepatīkami pārsteigta par policijas atradumu. Arī lēmumi par lidlauka zemes nomu sākti gatavot jau divus mēnešus pirms minēto nelikumību konstatēšanas. Pēdējā gada laikā ar lūgumu piešķirt lietošanā pagasta teritorijā esošās brīvās lauksaimniecības zemes, par ko iespējams uzzināt no Zemes dienesta informācijas internetā, Krustpils pašvaldība no Latvijas malu malām saņēmusi aptuveni 10–15 iesniegumu mēnesī. Tas liecina, ka interese par Krustpils pagastā esošo zemi ir liela. Pašlaik brīvās zemes pagasta teritorijā vairs nav. Krustpils pagasta vecākā piebilda, ka pagasta padomes kompetencē nav interesēties, kā lidlauka ēku un komunikāciju īpašnieks SIA Reka izmanto savu īpašumu. Dažādu valsts kontroles dienestu interese rodas tikai tad, kad sākta ražošana, kā tas noticis ar vienīgo lidlauka teritorijā esošo ražotni, diemžēl bēdīgu slavu iemantojušo kokogļu ražotni, kas jau četrus gadus darbojas izmēģinājuma statusā un netiek nodota ekspluatācijā. Ražošana tajā ir haotiska bez normālu darba apstākļu nosacījumiem, pārkāpjot ražošanas un darba ētikas noteikumus. Ne būvvaldes aicinājumi uz pārrunām, ne protokoli, ne sodi situāciju nav mainījuši. Vaino kontroles trūkumu Jēkabpils rajona padomes pašvaldības īpašuma nodaļas galvenā speciāliste Rasma Mazulāne Neatkarīgajai sacīja, ka padomju armijas atstāto Jēkabpils lidlauka teritoriju pavisam 547,8 hektāru platībā tās īpašumtiesību pārmantotāja Aizsardzības ministrija (AM) bez jebkādām saistībām nodeva Jēkabpils rajona padomes valdījumā. Ne Aizsardzības ministrija, ne Jēkabpils rajona padome nezināja, kā objektu izmantot. Ēkas un komunikācijas, tajā skaitā munīcijas noliktavas, komandpunktu, tehniskās un saimnieciskās būves un citas, pēc AM rajona padomei nodotā saraksta arī privatizētas, izņemot 500 skrejceļa plāksnes, kas sadalītas rajona pašvaldībām. Rajona padomes izpilddirektors Jānis Subatiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka visas lidlauka ēkas, būves un komunikācijas, no kurām par vērtīgākajām uzskatītas pievadceļa plāksnes un skrejceļš, nodotas SIA Reka īpašumā 2000. gada 21. martā, starp pašvaldību un SIA Reka noslēdzot nomaksas pirkuma līgumu. SIA Reka vēlējās privatizēt lielāku lidlauka teritorijas zemes platību nekā vienīgi zem ēkām esošo, taču Krustpils pagasta padome tam nepiekrita, sadalot šo teritoriju vairākās daļās. Tas neapmierināja SIA Reka, un darījums izjuka. Lidlauka teritorija, kurā esošās ēkas jau padomju armija nodeva avārijas stāvoklī, ilgstoši stāvēja neizmantota, aizaugot un tiekot izdemolētai aizvien vairāk. Tikai nesen Krustpils pagasta padome pieņēmusi lēmumu nodot to lietošanā vairākiem īpašniekiem. J. Subatiņš atzina, ka lidlauka privatizācija bijusi neveiksmīga jau sākumā. Nupat atklātās nelikumīgās darbības tā teritorijā liecina, – pār objekta teritorijas izmantošanas likumību nebija pietiekamas valsts dienestu kontroles. Savukārt baumas par iespējamu kontrabandu lidlauka teritorijā klīda jau zināmu laiku, kas visdrīzāk pievērsa arī policijas uzmanību.