Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/01/11359792t1h4967.jpg)
Vidzemē Gaujas augštecē par dabai draudzīgu saimniekošanu nevar būt ne runas. Šeit viena no straujākajām Latvijas upēm pārvērtusies par peļņas avotu mazo hidroelektrostaciju īpašniekiem. Par visiem 150 Latvijas mazajiem HESiem Pasaules dabas fonds veicis pētījumu un nākotni zīmē visai drūmās krāsās. Bet amatpersonas bezspēcībā plāta rokas.
Aptuveni 90 kilometru garš Gaujas posms. No Drustiem līdz Sinolei. Šeit pēdējo gadu laikā uzbūvētas deviņas mazās HES. Tas nozīmē – viena uz aptuveni 10 kilometriem. Piemēram, no Drustiem netālu esošā Augstāres HES. Tās celšanas laikā iepriekšējais zemkopības ministrs Atis Slakteris, solīja, ka upi tas neietekmēs un tā paliks tāda pati kā iepriekš.
Šodien, lidojot virs Gaujas, pirms šīs HES var redzēt pavisam citu ainu. Vietām pat upes vidū aug daudzi pusnokaltuši koki. Tur kādreiz atradies upes krasts. Savukārt uzreiz pēc HES ir pavisam maza tērcīte. Pie spēkstacijas vēl papildus izrakti krasti, lai tieši pie slūžām būtu lielāks ūdens lauks. Tieši tāpat izskatās arī pirms Ilzēnu HES.
Šīs abas HES pieder Jānim Razminovičam. Viņš ir 7. Saeimas Tautas partijas deputāta Arņa Razminoviča brālis.
Ilzēnos sastopam tikai stacijas pārvaldnieku, kurš piedraud arī ar suņiem. Sazvanām saimnieku, kurš izbraucis uz Cēsīm. Staciju filmēt viņš neļauj, jo esot pārāk liela nekārtība, bet runāt atsakās, jo šajās lietās neesot kompetents.
Pēc Ilzēniem Gauja paspēj izmest piecus nelielus līkumus un klāt nākamā – Variņu HES. Tai seko Rankas, Gaujas, Lācītes, Pilskalna, Sinoles un arī Paideru stacija. Šie ir deviņi no gandrīz 150 mazajiem Latvijas HESiem. Un tikai diviem valstī ir tā saucamie zivju ceļi.
Olte to sauc par nacionālo tuvredzību – kādēļ jāpērk dārgā elektrība no mazajiem HESiem, ja var kaimiņzemēs to izdarīt daudz lētāk.
Pasaules dabas fonds vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs, lai noskaidrotu, vai "Latvenergo" no mazajiem HESiem iepērk elektrību, kas saražota zivju nārstu laikā, kas ir likuma pārkāpums. Mazo HES idejas autors Indulis Emsis, būdams vēl deputāts, laikrakstā "Diena" pirms četriem gadiem uzsvēra: “Latvijā grūti atrast gadījumus, kad mazās HES atjaunošana un pareiza ekspluatācija varētu kaitēt upei. Mazo HES nīdēji aizstāv monopolista "Latvenergo" intereses.” Šodien viņš ir daudz strupāks. Pirms tam atceramies, ko viņš teica uzreiz pēc apstiprināšanas amatā.
Galvenais veids, kā situāciju labot, būšot izmaiņas likumos. Bet tas varētu notikt tikai tuvāko 3-5 gadu laikā. Un galvenās problēmas būs, kā īpašniekiem izmaksāt kompensācijas. Tikmēr dabas draugiem nav skaidrs, vai, HESus nojaucot, zivis upēs atgriezīsies.