„Prāta vētra” un „Bi-2” dzied kopā (10)

Tā pērnā gada nogalē Maskavā tapa Latvijas grupas “Prāta vētra” un Krievijas dueta “Bi-2” dziesma "Slidenās ielas". Kopprojektu ierosināja grupa “Bi-2”, taču projekts īstenots, pateicoties abu grupu draudzībai un savstarpējai ieinteresētībai.

Kaupers: “Man ļoti iepatikās vārdi, un es uzreiz teicu – tā ir dziesma, kas man patīk!”

Report.: Laikā, kad Latvijas un Krievijas diplomātiskās attiecības ir tālu no ideāla, “Prāta vētras” puiši atsakās vilkt kādas paralēles starp politiku un kultūru. Viņi saka, ka vienmēr ir darījuši un darīs to, kas pašiem patīk.

Kaupers: “Tas ir radoši, interesanti... Nav svarīgi, kādā valodā...”

Roga: “Krievija nav tālu, un ar lielo brāli ir jādraudzējas!”

Report.: “Prāta vētras” un “Bi-2” sadarbība ar kopīgi ierakstīto dziesmu nebeidzas. Aprīlī līdztekus abu kolektīvu kopīgiem koncertiem Maskavā un Pēterburgā plānots uzņemt arī šīs dziesmas videoklipu.

Par to, ka Latvijas un Krievijas populārās mūzikas pārstāvju sadarbība kļūst arvien ciešāka, liecina arī biežā grupas “Mumij Troļļ” viesošanās Latvijā.

Februāra beigās Krievijā un Baltijas valstīs klajā nāca grupas jaunākais albums. Tā ieraksts tapis Latvijā, turklāt ierakstā piedalījušies arī daži pašmāju mūziķi. Albuma pirmajā singlā "Medvedica dzirdama" Lindas Leen un Janas Kay balss.

Jana: “Dažreiz viss ir atkarīgs no politikas, taču mūzikai jābūt ārpus tās, jo kultūra – tā arī ir brīvība.”

Report.: Latvijā - studijā "Vilks Productions" tapis skandalozais videoklips dziesmai "Medvedica". Krievijas mūzikas televīzijas kanāli atteikušies to pārraidīt diennakts stundās, kad videoklipu varētu redzēt nepilngadīga auditorija.

Lagutenko: “Studijas “Vilks” videoklipi drīzāk ir mākslas filma nekā reklāmas klips mūzikas ierakstam.”

Report.: Šāda mūziķu starpvalstu sadarbība vismaz pagaidām ir pašu mūziķu nopelns. Viņi atzīst, ka iekarot austrumu vai rietumu mūzikas tirgu ir grūti, turklāt dažbrīd mūziķiem šķiet, ka iekļūt plašajā Krievijas tirgū ir grūtāk.

Latvijas mūzikas industrijas pārstāvji, izvērtējot pašmāju mākslinieku panākumus ārvalstīs, uzskata, ka Latvijai ir nepieciešama, tā sakot, intelektuālo produktu eksporta aģentūra, kuru finansētu Latvijas valsts.

Dažās valstīs kultūras eksports kļuvis jau par oficiālu valsts politiku. Piemēram, Zviedrijā jau pēc grupas ABBA panākumiem tika izveidota Zviedrijas eksporta padome, kas cita starpā nodarbojas arī ar zviedru klasiskās un populārās mūzikas eksportu. Pērn Zviedrijas mūzikas eksports bijusi otra ienesīgākā nozare aiz tūrisma, aiz sevis atstājot pat tērauda industriju.