Apsūdzētais Ziediņš atkal augstā amatā (13)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Bijušais Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) vadītājs Ziedonis Ziediņš janvārī kļuvis par valsts Mājokļu aģentūras direktora vietnieku, lai gan prokuratūra ierosinājusi pret viņu krimināllietu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Z. Ziediņam, Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) ģenerāldirektoram Mārim Ēlertam un Valsts zemes dienesta Jūrmalas filiāles bijušajam vadītājam Kasparam Hermanim izvirzīta apsūdzība saistībā ar LAA vasarnīcu Jūrmalā, Puķu ielā, privatizāciju. Valsts kontrole atklājusi arī neatbilstības likumam vairāku Rīgas bēniņu kā mākslinieku darbnīcu iznomāšanā un privatizācijā – arī tas daļā gadījumu noticis ar CDzMPK ziņu. Šie Mājokļu aģentūras (MA) direktoram Normundam Pēterkopam nav šķituši pietiekami nopietni argumenti, lai Z. Ziediņu neieceltu par savu vietnieku, kuram jāpārzina visas valsts mājokļu attīstības, apsaimniekošanas un tupmākās privatizācijas lietas. Z. Ziediņš pirms gada, kad prokuratūra turpināja izmeklēšanu, iesniedza ekonomikas ministram lūgumu atbrīvot viņu no amata CDzMPK, bet jau martā kļuvis par N. Pēterkopa padomnieku stratēģiskos jautājumos. Šaubas par Z. Ziediņa godprātību neesot radušās, jo viņš vēl nav notiesāts – tātad nevar uzskatīt, ka pie kaut kā vainīgs, RB skaidroja N. Pēterkops. Ierosinājumu ieņemt direktora vietnieka amatu izteicis pats Z. Ziediņš, un N. Pēterkops piekritis, novērtējot viņa pieredzi un zināšanas mājokļu nozarē un veikumu likumu izstrādē un ieviešanā. Līdz šim sūdzību par viņa darbu nav. "Vasarnīcu lietā" apsūdzētie savu vainu neatzīst. Jūrmalas tiesa krimināllietu sāks skatīt rīt, un N. Pēterkops nolēmis izdarīt secinājumus, kad būs zināms spriedums. To gaida arī Z. Ziediņš, kurš pēc sprieduma pasludināšanas RB apsolīja garāku interviju. Viņš ir pārliecināts, ka tā notiks viņa kabinetā MA. Ētikas problēma Mājokļu aģentūras darbību pārrauga Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Kamēr aģentūrā nebūs radušās problēmas, sūdzības par likumu ievērošanu, tikmēr ministrs Andrejs Radzevičs neplāno neko uzsākt – darbinieku reputācija ir N. Pēterkopa atbildība, RB teica ministrijas pārstāvis Ansis Pūpols. Kā RB sacīja bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, kura laikā Z. Ziediņš sāka strādāt MA, ziņa par to bijusi "neliels pārsteigums". Tas noticis ministrijas vadīšanas pēdējās nedēļās, tāpēc I. Gaters neesot uz to paguvis reaģēt - citādi būtu mēģinājis noskaidrot MA direktora izvēles motivāciju un nianses. Pat ja MA amatpersona būtu valsts ierēdnis, krimināllietas ierosināšana nav pamats atlaišanai no darba – kamēr nav notiesājoša sprieduma, darbinieku par vainīgu nevar uzskatīt, RB sacīja Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vecākā speciāliste Inga Juhņeviča. Darbinieku var vienīgi atstādināt. Vai pieņemt darbā speciālistu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta, arī ir vairāk ētikas jautājums. To izlemjot, jāizvērtē, par ko ir apsūdzība un kādus pienākumus vajadzēs veikt jaunajā amatā, saka I. Juhņeviča. MA vadība laikam nav novērtējusi, kā no malas izskatās Z. Ziediņa pieņemšana – pat ja sprieduma nav, krimināllieta pret viņu met ēnu uz aģentūru, jo direktora vietnieks nav tas zemākais amats, uzskata Ētikas padomes pārstāvis Ivars Ijabs. Viņš pieļauj, ka MA droši vien nav padomājuši, vai argumenti par CDzMPK bijušā vadītāja zināšanām un pieredzi neradīs aizdomas. "Jocīgi, ka valsts aģentūra nedomā, kā tās rīcība izskatīsies sabiedrības acīs." Vasarnīcas savējiem Krimināllieta saistībā ar Puķu ielas vasarnīcu privatizāciju ierosināta pēc 2000. gadā veiktās pārbaudes par dzīvokļu izīrēšanu. Ar LAA lēmumu tur izīrēti mājokļi vairākiem Ekonomikas ministrijas, Privatizācijas aģentūras (PA) un LAA darbiniekiem vai viņu radiem, piemēram, PA ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sievai Ilonai, LAA ģenerāldirektora Māra Ēlerta meitai. Vēlāk vasarnīcas privatizētas. Kā secinājusi prokuratūra, šajos notikumos valstij radušies vairāk nekā 330 000 latu zaudējumi. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāve Vineta Vilistere-Lāce RB pastāstīja, ka Puķu ielas bāze aģentūras bilancē bijusi līdz 2002. gadam. Pēc tam nodota fiziskām personām. Kā liecina informācija "Lursoft" datu bāzē, Puķu ielā 7 reģistrēta SIA "Kāpa M", kas nodarbojas ar īpašumu pārvaldīšanu. Tās īpašnieki ir 30 privātpersonas, no kurām vismaz daļai pieder arī vasarnīcas.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu