Jūsu „brends” varbūt īstenībā ir lēts pakaļdarinājums (13)

Pirms pāris gadiem par viltotām auto detaļām mersedesam vai pakaļdarinātām rokassomiņām Pjēra Kardēna modes namā satraucās tikai luksusa preču tirgotāji. Pēdējos četros gados pirātisko preču apjoms būtībā taranē Eiropu. Tagad jau vismaz deviņreiz biežāka nekā 1998. gadā ir iespējamība, ka, pērkot veikalā pat pārtikas preces, tās varbūt nemaz nav īstas.

„Arvien biežāk pasaulē gadās, ka, lietojot viltotas baterijas, tās eksplodē. Iedomājieties, ka jūsu bērna rotaļlietā vai jūsu paša skuveklī ir pirātu baterijas. Būtībā jūs apdraudat gan mazuļa, gan savu dzīvību. Un traģiskākais ir tas, ka šie nelegālie ražotāji jau ir sasnieguši tādu līmeni, ka atšķirt, kura ir viltota "Duracel" baterija un kura īsta, ir gandrīz neiespējami.”

Vislielākais risks esot ar bērnu rotaļlietām. Rietumeiropā nu jau kādi 20%, bet Latvijā un citur Austrumeiropā varbūt pat 50% visu Bārbiju un LEGO klucīšu ir viltojumi. Plastmasas rotaļlietu īstumu ir arī salīdzinoši grūti noteikt.

„Šeit vienīgā redzamā atšķirība ir tikai LEGO zīmols, kura nav uz kopētās preces iepakojuma. Jo bieži pircējs lielveikalā pat nenojauš, ka viņam tiek iesmērēta neīsta prece, jo arī pārdevējs to ir iepircis kā oriģinālu. Vislielākā problēma nav tas, ka neīstās rotaļlietas salūst daudz ātrāk, bet gan tas, ka, piemēram, tajās ir 300 reižu lielāks pieļaujamais svina vai citas bērna dzīvībai draudīgas vielas daudzums.”

Tomēr ne vienmēr pirātiska prece nozīmē arī mazāku cenu. Bieži kopētās firmas zīmes cilvēki iepērk mazajos veikaliņos, kur cenas parasti ir nedaudz augstākas nekā lielveikalos.

Tirgotāju un tirdzniecības zīmju īpašnieki neslēpj, ka viņi ir tuvu panikai, jo ātrums, ar kādu Eiropā attīstās viltoto preču bizness, jau draud ar bankrotu. Lielākā daļa kopēto preču ar nelegāliem strādniekiem, neapmaksātiem dizaineriem, ražošanas atļaujām, drošības sertifikātiem un citām ražošanas izmaksām nosit cenu vismaz divkārt zemāku. Taču zaudētāji nav tikai oriģinālo preču ražotāji.

„Ja jūsu valstī ir nelegālās ražotnes, tātad to strādniekiem nav nekādu sociālo garantiju, nemaz nerunājot, ka viņi nemaksā nodokļus. Šie darboņi izkonkurē īstos uzņēmumus, kuri maksā nodokļus, un valsts budžetā vairs neienāk nauda. Es negribētu šo pirātu dēļ kādu dienu zaudēt iespēju ārstēties, jo valsts man vairs to nevarēs nodrošināt.”

Baltijas valstis un Poliju Eiropas preču zīmju īpašnieki tur aizdomās par viltotas trikotāžas un audumu nelegālām rūpnīcām. Taču tiešu pierādījumu tam neesot.

Lielākā daļa pirātu preču ir ražotas Ķīnā un citās Austrumu valstīs. Taču katru no Āzijas nākošo kravu tādēļ vien turēt aizdomās nevar, jo arī oriģinālās "Hugo Boss" jaciņas pārsvarā tiek šūtas Ķīnas fabrikās.

„Muitniekiem ir ļoti grūti bez īpaša eksperta palīdzības noteikt, kuras ir oriģinālās preces un kuras ir pakaļdarinājumi. Dokumentācija ir kārtībā un mums nav pamata šaubīties. Turklāt, ja agrāk kopēti pārsvarā bija tikai kompaktdiski, tagad kopēts varbūt pilnīgi viss.”

Pirātpreču tirgotāju dēļ gadā Eiropas Savienībā darbu zaudē vidēji 17 tūkstoši cilvēku. Pasaulē kopumā gadā melnā tirgus peļņa esot ap 500 miljardiem dolāru, kas jo bieži nonāk mafijas kontos. 11. septembra terora aktu organizatori Amerikā arī esot pelnījuši ar viltotu T-kreklu pārdošanu.