Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/02/11369252t1hebe2.jpg)
Balsojumā par šā gada Eiropas cilvēku Latvijā vēl joprojām līderos ir ārlietu ministre Sandra Kalniete un Latvijas futbola izlases uzbrucējs Māris Verpakovskis, informēja Eiropas kustībā Latvijā. Līdz pirmdienai aptaujā saņemti vairāk nekā 600 balsojumu, un starp līderiem ir arī dzejniece Māra Zālīte, latviešu izcelsmes Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde un premjerministrs Einars Repše.
Par Sandru Kalnieti aptaujas dalībnieki balsojuši tāpēc, ka viņa bija Atmodas laika un Tautas frontes darba dvēsele, ir veicinājusi Latvijas atpazīstamību, droši aizstāvējusi Latvijas intereses, kā arī aktīvi darbojusies NATO un Eiropas Savienības sarunās. Savukārt par Māru Zālīti iedzīvotāji raksta - "viņa aicināja Latvijas sabiedrību nepalikt kuslu novērotāju lomā, kad Latvijai bija jāizvēlas - būt vai nebūt Eiropā". Savukārt kā Māra Verpakovska labos darbus balsotāji min "Latvijas vārda nešanu pasaulē ar vēl nebijušu spēku". "Tagad par Latviju zina pat tie, kuri līdz šim neziņā raustīja plecus. Mums pašiem varbūt gribētos, lai ir citādi, lai tie ir diplomāti, ierēdņi vai kultūras cilvēki, bet Eiropas vidējam pilsonim ir citas prioritātes," paudis kāds aptaujas dalībnieks. Vienu balsi saņēmusi arī četrus gadus vecā Ieva Dušenkova, un meitenes atbalstītājs raksta: "Viņa izteiksmīgi spēlē klavieres, pirms vēl ir iepazinusi burtus. Ne tikai ārējie panākumi un sasniegumi, bet arī sevis iekšēja veidošana ir šobrīd tas nozīmīgākais, kas nepieciešams kā Latvijai, tā Eiropai." Nobalsot par Eiropas cilvēku Latvijā var vēl tikai pirmdien. Akcija, lai noteiktu Eiropas cilvēku Latvijā, notiek jau sesto gadu pēc kārtas, un iedzīvotāji, viņuprāt, piemērotākos balvas saņēmējus var pieteikt līdz 15.decembrim Eiropas kustībā Latvijā. 2002.gadā par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva dziedātāja Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja Marija Naumova, 2001.gadā titulu ieguva Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2000.gadā - mūziķis Renārs Kaupers un grupa "Prāta vētra", 1999.gadā - politiķis Valdis Birkavs, bet 1998.gadā - zinātnieks un publicists Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis.