“Deva” tiem, kam melnais humors nav svešs (1)

“Deva” ir klipu režisora zviedra Jūnasa Akerlunda pirmā lielfilma Amerikā. Līdz šim viņa kontā ir spilgti un skandalozi klipi Madonnai, Prodigy un U2. Akerlunda filmu apdzīvo nožēlojamākās Amerikas pilsētas nomales padibenes, kuru mazie prieciņi tālāk par narkotikām, seksu un pornogrāfiskām videospēlēm nesniedzas. Šos tipus gardi un ar aizrautību izspēlē ļoti interesanti aktieri.

Kopolu klana atvase un Nika Keidža brālēns Džeisons Švarcmans ir Ross, kurš izlidināts no koledžas un ar savu sagrabējušo zviedru lepnumu “Volvo” kļūst par noslēpumainā Pavāra – narkotiku mājas laboratorijas turētāja - šoferi. Šaubīgā alķīmiķa lomā par savām neskaitāmajām plastiskajām operācijām pašironizējošais Mikijs Rurks.

Citās lomās – Eminema sirdsdāma “8.jūdzē” Britānija Mērfija, “Mulenrūžas” Tulūzs-Lotreks Džons Leguzamo, “Blondija” Debija Herija. Turpat figurē arī divi nonarkojušies policisti, realitātes šova zvaigznes – Aleksis Ārkets un Pēters Stormare no “Dejotājas tumsā” un “Īpašā ziņojuma”.

Pēc saldi pareizajām varoņfilmām, kas jo biezi saradušās pēc 2001.gada 11.septembra, “Deva” ir kas asāks kārtīgai kuņģa dezinfekcijai. Šī filma pieved skatītāju tik tuvu narkotisko vielu izraisīta reibuma efektam, cik vien tas vispār iespējams, pašam šīs vielas nelietojot. Lai ko autors ar to visu ir gribējis teikt, skaidrs ir viens – arī kino ir apreibinoša un atkarību izraisoša viela, no kuras obligāti nav jāārstējas.