Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Loģistikas un muitas brokeru asociācija (LMBA) ir nosūtījusi vēstules premjeram un Valsts prezidentei, lūdzot sniegt politisku atbalstu Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās seku likvidēšanai, ceturtdien raksta "Dienas Bizness" (DB).
LMBA prezidents Aivars Tauriņš laikrakstam pastātsījis, ka muitas brokeri ir uzņēmējdarbības nozare, kuru ļoti kritiski ietekmēs Latvijas pievienošanās ES, jo aptuveni pieci tūkstoši muitošanas procesā iesaistīto darbinieku var palikt bez darba. Pēc DB rakstītā, gan prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan premjers Einars Repše tuvāk izvērtēt Latvijas dalības ES ietekmi uz muitas brokeru darbu un iespēju veicināt to konkurētspēju ir uzdevuši Finanšu ministrijai. Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Melnace atzinusi, ka jautājums ir sarežģīts un situācijas izvērtēšanā ir iesaistīti speciālisti gan no ministrijas, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un muitas. Tauriņš laikrakstam uzsvēris, ka visiem muitošanas procesā iesaistītajiem aptuveni 25 tūkstošiem speciālistu darbs būs nodrošināts tikai līdz pēdējai nākamā gada aprīļa dienai, bet jau no 1.maija, kad ir plānota Latvijas iestāšanās kopienā, pēkšņi zudīs vajadzība pēc 15-20% speciālistu. Pēc LMBA domām, ņemot vērā, ka darba zaudēšana notiks, jo izzudīs iekšējā ES muitas robeža, valstij būtu jāsniedz atbalsts šo draudošo sociālo problēmu atrisināšanai, arī piesaistot ES fondu līdzekļus. Tauriņš paudis viedokli, ka valstij būtu jāiesaistās darbinieku pārkvalifikācijā, kas vidēji izmaksātu līdz 1000 latiem, rēķinot uz vienu darbinieku. Tas ietvertu gan nepieciešamo programmu izstrādi, gan arī administratīvos pārkvalifikācijas izdevumus. Tāpat valstij būtu jāgarantē iespējas Latvijas muitas brokeriem līdzvērtīgi konkurēt ES - nodrošinot nepieciešamo atļauju izsniegšanu, kā arī nodrošinot attiecīgo elektronisko datu apmaiņas sistēmu pieslēgumu ar ES dalībvalstu tīklu un to stabilu darbību. Muitas brokeru kompānijas SIA M&B direktore Ināra Urnika DB atzinusi, ka uzņēmumam 1. maijs patiešām var kļūt par kritisku datumu, jo muitas pakalpojumi ir tās vienīgā darbības joma. Viņa sacīja, ka M&B darbību sāka pirms desmit gadiem ar četriem darbiniekiem, bet tagad to skaits ir palielinājies līdz 42. "Tāpēc būtu ļoti žēl, ja pēc 10 darba gadiem un milzīgā ieguldītā darba būtu jāpaliek pie sasistas siles," sacījusi Urnika. M&B vadītāja uzsvērusi, ka pašreiz nav skaidri "spēles noteikumi", kas būs jāievēro Latvijas muitas brokeriem, lai darbotos ES. Līdzīgu viedokli DB paudis arī kompānijas "DFDS Transport Latvia" direktora vietnieks Jānis Meikulāns, uzsverot, ka pašreiz katastrofāli trūkst informācijas par to, kā muita Latvijā darbosies pēc Latvijas iestājas ES. Viņš atzinis, ka no firmas 47 darbiniekiem astoņi sniedz muitas brokeru pakalpojumus un viņu darbs pašreizējā apjomā vairs nebūs nepieciešams. Bet, tā kā uzņēmums sniedz arī loģistikas un transporta pakalpojumus, kur pēc iestājas ES ir paredzams darba apjoma pieaugums, tad darbinieki atbilstoši varētu tikt pārkvalificēti. Savukārt muitas brokeru kompānijas "ZP direktors" Vilnis Borskis atzinis, ka situācija pēc iestājas ES muitas brokeriem ir ļoti neskaidra. Bet jau tagad ir skaidrs, ka izdzīvos un konkurētspējīgi būs tikai tie, kas spēs piesaistīt ārvalstu partnerus ar pieredzi ES dalībvalstīs un dažādot savu pakalpojumu klāstu. Tauriņš DB skaidrojis, ka apdraudētajiem muitas brokeriem visvienkāršāk būtu pārkvalificēties par loģistikas speciālistiem. Loģistikai pēc iestājas ES ir prognozējams pieaugums vidēji par 15% gadā. Lai palielinātu kravu plūsmu caur Latviju, izšķiroša ir robežpārejas jautājuma sakārtošana ar Krieviju, jo uz robežas veidojas garas transporta rindas.