Īsa pamācība pirmkursniekiem (19)

Mājokļa meklējumos Kad iestājeksāmenu drudzis pāri, jāsāk domāt par dzīvesvietu, tā jāmeklē laikus. Liepājniece Ieva Kupše studē žurnālistiku Rīgas Stradiņa universitātē 2. kursā: „Var dzīvot kopmītnēs, tur ir jautrāk un lētāk. Pirmajā gadā kopā ar grupas meiteni apmetāmies pie paziņām. Mājas darbus dažreiz pildījām kopā, taču bieži bija jādala dators. Tagad meklēju dzīvokli, jo savs ir savs." Kuldīdzniece, Rīgas uzņēmējdarbības koledžas 3. kursa studente Fanija Putniņa mācās mārketingu: „Ja nav vietas kojās, dzīvoklis jāmeklē, konsultējoties ar draugiem, radiem vai paziņām, kaktu aģentūras jāaizmirst. Mājvietu var meklēt, izlīmējot sludinājumus. Daži mani paziņas labus dzīvokļus atraduši, staigājot pa Rīgu un skatoties, kuros logos nav aizkaru. Taču uz to pārāk nevajadzētu paļauties." Dzīvot var arī pie kādas vecākas kundzes, kas labprāt jums izīrēs vienu istabiņu. Taču, var gadīties, ka jūsu traukus, drēbju pakarināmos un citus priekšmetus lietos arī viņa. Iespējams, kādreiz ienāks istabā brīdī, kad esat koncentrējies mācībām, un pajautās, ko pasūtīt no Anttilas kataloga. Varbūt gatavos arī brokastis, kas vēlāk jums šķitīs pat apgrūtinoši. Mācieties un apmeklējiet lekcijas Kuldīdznieks Artūrs Cinis studē uzņēmējdarbību Banku augstskolā 3. kursā: „Pirmās lekcijas jāapmeklē, tajās pasniedzēji stāsta par mācību priekšmetu, konsultāciju laikiem, darbu nodošanas termiņiem utt." Kuldīdznieks Ģirts Pavlovs, Rīgas Tehniskās universitātes 3. kursa students: „Mācos tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, taču parādus nevajadzētu taisīt, pašiem būs vieglāk. Noteikti apmeklējiet lekcijas, kurās var dabūt automātisku ieskaiti." „Augstskolas dzīve krasi atšķiras no vidusskolas, kur viens otru aprunāja un apsmēja. Ja vidusskolā varēja viegli izsisties uz augšu, šeit tas nākas daudz grūtāk. Pasniedzēji vairs tā neauklējas," uzskata Zanda Megne no Gudeniekiem. Viņa Ventspils augstskolā otro gadu mācās ekonomiku. Studēšana nebeidzas tikai ar lekciju apmeklēšanu, jāmācās arī mājās. Artūrs neiesaka mācīties naktīs, jo pēc tam lekcijās nākot miegs. Zanda cenšoties izmācīties tūlīt pēc lekcijām, lai vakars brīvāks, iesaka to darīt arī pārējiem. Ievai šķiet, ka labākais laiks mājas darbu pildīšanai ir tumšās, klusās nakts stundas. Dienā gan nedaudz nākot miegs, bet izturēt varot. Rīdziniece Agrita Bikaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes komunikāciju zinību 2. kursa studente: „Naktīs neesmu mācījusies, tās domātas miegam. Ja neesi izgulējies, dienā nevar labi justies un produktīvi strādāt." Labākie padomdevēji mācībās, iespējams, ir pasniedzēji. Ja rodas neskaidrības, jautājiet viņiem, nevis paļaujieties uz citu studentu zināšanām, uzskata Zanda. Artūrs iesaka nebojāt attiecības ar pedagogiem. „Neļaujiet, lai pasniedzēji jūs noniecina. Par sevi jācīnās," brīdina Ieva. Par eksāmeniem kuldīdzniece Līva Rone, kura otro gadu mācās Latvijas kultūras koledžā moderno deju kolektīvu vadītāja specialitātē, saka: „Nevajag uztraukties, tad viss būs labi." Ja apmeklētas lekcijas, zināšanām jābūt, domā arī Artūrs. „Pirms eksāmeniem nav vērts mācīties, pati to vairākas reizes esmu pārbaudījusi," apgalvo Ieva. Garnadži un burkšķoši konduktori Studējot Rīgā, daudz naudas nāksies tērēt sabiedriskajam transportam. Ja skola ir netālu no dzīves vietas, to var uzskatīt par lielu priekšrocību. Pa zaķi jaunajiem studentiem Ieva neiesaka braukt. Ja kontrolieri noķer, sods – divi lati. „Ja tomēr gadās aizmirst savu braukšanas kartiņu vai gribas ietaupīt, tad tas iespējams, braucot lielākā bariņā. Kad kursa biedri jau parādījuši savas kartītes, konduktors nodomā, ka jums arī tāda ir." „Centieties izmantot katru iespēju nebraukt ar autobusu uz Rīgu vai mājup, tā ietaupot. Ja varat braukt par brīvu, izmantojiet to," ierosina Fanija. Kuldīdzniece, Latvijas Universitātes 4. kursa un Latvijas Mākslas akadēmijas 2. kursa studente Anna Orniņa atgādina: „Sargājiet savas mantas visur, īpaši sabiedriskajā transportā! Garnadžu netrūkst. Man reiz no somas nozaga mobilo telefonu, tas nebija patīkami. Svarīgākais jātur iekškabatās." Nebrīnieties, ka pārpildītā transporta līdzeklī konduktors noteikti apsēdīsies vienīgajā brīvajā krēslā, kas nav paredzēts viņam, iesprauksies visšaurākajā vietā, uzkāps uz kājas un krievu valodā aizrādīs, ka stāvat viņam ceļā un neļaujat strādāt. Ja katrā nedēļas nogalē vēlaties būt ģimenē Kuldīgā un svētdienas vakarā vai pirmdienas rītā atgriezties Rīgā, atliciniet aptuveni 20 latus mēnesī autobusa biļetēm. Vēl pieskaitiet Ls 4–7 braukšanas kartiņai. Tā gadās Dzīvojot kopmītnēs, diez vai būs brīži, kad visapkārt valdīs klusums un miers, vienmēr parādīsies asprātis, kas centīsies kādu izjokot vai pavilkt uz zoba. Garlaicīgi nebūs! Artūrs atceras: „Iemācījāmies atmūķēt dušas durvis no ārpuses. Kad istabas biedrs, ko bieži izjokojam, mazgājās, viņam uzsita pa dibenu ar pannas lāpstiņu, tas laikam sāpēja. To pašu džeku reiz iestūma liftā un nosūtīja uz pirmo stāvu vienās apakšbiksēs." Ja jums patīk ciemoties un mieloties citās istabiņās, būs jāuzmanās. Artūrs stāsta: „Kādam džekam ļoti patika izdzert mūsu minerālūdeni. Pudelē ielējām ūdeni, piebērām daudz sāls un piparu. Sajūsmā viņš nebija." Studenta virtuve Kad mājvieta atrasta, lekcijas apmeklētas, mājas darbi izpildīti, jāpaēd. Kā saka Anna: „Nav vērts badoties, jo tas pie laba nenovedīs. Ja gribas ēst, jāēd." To lieciet aiz auss – ar tukšu vēderu nevarēs ne mācīties, ne izklaidēties. Ja būsiet vārgi, ātrāk ķersies slimības. Ēdiet! Aptaujājot studentus, noskaidrojās, ka nacionālā ēdiena godā varētu iecelt makaronus. Tie ir lēti, ātri pagatavojami un diezgan garšīgi. Tos var apbērt ar sieru vai sajaukt ar desu, kas jau pastāvējusi ledusskapī. Par tradicionālo maltīti var uzskatīt ceptus kartupeļus, iecienītas arī ķiplokmaizītes. Kā piedevu var ēst mammas ceptās kotletes vai pašu gatavotus salātus. Noteikti ēdiet zaļumus, lai uzkrātu vitamīnus. Ziemā noderēs. Artūrs bieži gatavo rīsus ar kečupu. Viņš atzīst: „Veselīgi nav, bet garšīgi." Vārot rīsus jāuzmanās, jo paciņas mēdz arī uzsprāgt. Fanija iesaka neēst paciņu zupiņas, kas maksā septiņus santīmus, apgalvojot, ka tā esot īsta ķīmija. Garšīgākas būs pankūkas ar vecmāmiņas gatavoto ievārījumu. Kuldīdzniece Maija pedagoģiju mācās nepilna laika studiju nodaļā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā 2. kursā, kā arī turpina strādāt. Viņa brokastīs ēd ceptu vai vārītu olu, tā uzņemot olbaltumvielas, kas vajadzīgas organismam. Īpašu ēdienu studenti parasti gatavo pirms došanās mājup. Tad vienā katlā tiek likts it viss, kas vēl saglabājies no atvestajiem labumiem, dažkārt pat makaroni ar ievārījumu. Jāpiebilst, ka studiju laikā daudziem ir lieliska iespēja ievērot īpašu diētu. Vēl daži padomi Artūrs uzskata, ka nevajag noslēgties sevī, jācenšas saieties ar citiem studentiem. Pēc iespējas ātrāk jāatrod draugi, jābūt izpalīdzīgam, komunikablam un pozitīvi noskaņotam. „Der apmeklēt pirmo grupas vakaru, pēc tā būs daudz vieglāk iejusties kolektīvā." Fanija: „Studenti, nelieniet no ādas ārā, lai jūs pieņemtu. Esiet tādi, kādi esat. Ja centīsieties izdabāt visiem, beigu beigās paliksiet muļķa lomā." Līva saka, ka jāiepērkas atlaižu laikā, tā var ietaupīt daudz naudas. Gan Maija, gan Anna apgalvo, ka divas augstskolas vai studijas ar darbu grūti apvienot, bet, ja grib, to var izdarīt. Taču, kamēr vien var, atpūtieties, jo visu mūžu pēc tam strādāsiet. Pieredzējušie studenti jaunajiem novēl nenobīties no grūtībām. Esiet stipri, izmantojiet visu, ko dod studiju laiks. Lai piepildās iecerētais! *** Kopmītņu dzīves divas puses + Plusi: sabiedrība un jautrība visapkārt; lēta dzīvošana; elektrību, gāzi, ūdeni var lietot neierobežotā daudzumā; gultas veļa nav pašam jāmazgā; gaiteņus uzkopj apkopēja; var saņemt kursabiedru konsultācijas; var iemācīties pavārmākslas knifiņus. – Mīnusi: istaba jādala ar prusakiem un pelēm; nolietots inventārs; dažkārt grūti koncentrēties mācībām; maza dzīvojamā platība; uz lielu iedzīvotāju skaitu viens sanitārais mezgls; naktīs nevar nākt un iet, kad gribas; atsevišķu studentu naids pret kārtību.