Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kuru gan nav aizkustinājuši filmu skati ar skaistām lēdijām vai spēcīgiem jaunekļiem auļojošu zirgu mugurā? Tajā mirklī dažs nodomā – ak, es arī tā gribētu! Jāt ar zirgu, pēc «Bauskas Dzīves» rīcībā esošās informācijas, Bauskas rajonā piedāvā SIA «Lielmežotne» Mežotnē un Mārīte Škapare Pilsrundālē.
Ielūkojoties internetā, var izlasīt, ka citviet Latvijā vairākums uzņēmēju, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, pakalpojumu klāstā ietvēruši izjādes ar zirgiem. Taču speciālisti aicina jāšanu uztvert nopietni, jo šis ir viens no riskantākajiem sporta veidiem pasaulē, apgalvo Latvijas Reitterapijas* asociācijas prezidente Nacionālā rehabilitācijas centra «Vaivari» reitterapijas nodaļas dibinātāja Olga Bērziņa. Cilvēki, saskatījušies kovboju filmas, domā, ka tas ir skaisti un viegli. Viņi vēlas jau pirmajā reizē paauļot gar jūru vai doties izjādē pa mežu. Par sekām atbildīgs pats Gadās, ka gribētājus ir grūti atrunāt pirmajā reizē sēsties zirga mugurā bez trenera pavadības. Tad viņiem tiek lūgts parakstīt dokumentu, ka paši ir atbildīgi par sekām, kas var rasties pēc šādas neapdomīgas rīcības. Zirgkope Vanda Ribčenko skaidro, ka arī SIA «Lielmežotne» šādu dokumentu paraksta cilvēki, kuri izmanto jebkuru ar zirgiem saistītu pakalpojumu. Tie ir šādi – vizināšanās pajūgā; bērnu vizināšana, vadot zirgu ar pavadu; izjāde instruktora uzraudzībā; apmācība jāt kordā (garš striķis, ar kuru treneris savalda zirgu); pajūga izmantošana dažādos pasākumos. Ingrīda Reliņa, SIA «Lielmežotne» zirgu trenere, vēstī, ka cilvēkam jāapzinās risks, kāds var rasties, atrodoties zirga mugurā. Tas var satrūkties, piemēram, pat ieraugot vardi. «Es atbildu par apmeklētāju veselību – sagatavoju zirgus izjādei. Taču, ja ar cilvēku notiktu nelaime un viņš vērstos pie manis ar pretenzijām, es nezinu, kā varētu pierādīt, ka zirgs ir bijis sagatavots?» spriež I. Reliņa, kura ar zirgu trenēšanu nodarbojas 23 gadus. Akmeņi var radīt kāju traumas I. Reliņa stāsta, ka interesentam, kurš nolēmis kāpt zirga mugurā, tas jādara profesionāļa klātbūtnē. Jāklausa un jāuzticas trenerim, kurš sagatavos jātnieku tā, lai viņš varētu droši pārvietoties pa iežogotu teritoriju, mācētu aprīkot zirgu ar visu, kas nepieciešams, kā arī atrastu kopīgu valodu ar dzīvnieku. I. Reliņa uzsver, ka jātnieks nekad viens pats laukumā netiek atstāts, jo zirgiem, tāpat kā bērniem, kas tikuši laukā no mājas bez uzraudzības, ir tieksme draiskoties. Mežotnē individuāli piedāvā izjādes ar zirgu tikai laukumā, jo nav piemērota apvidus, kur bez bažām to var darīt. Traucē arī akmeņainie ceļi, kas zirgiem var radīt kāju traumas. Dzīvnieku var nobaidēt mašīnas. Apkārtnē nav mežu, kas derētu individuālajām izjādēm. Uzticieties profesionāļiem O. Bērziņa skaidro, ka pašlaik Latvijā ir situācija, kad jebkurš, kam nav slinkums, piedāvā izjādes ar zirgu. Šī joma valstī ir nesakārtota. Izstrādes procesā ir likumprojekts, kas noteiks, ka šādus pakalpojumus varēs piedāvāt tikai profesionāļi. «Jūs taču neejat pie sētnieka zobus raut? Kāpēc cilvēki iedomājušies, ka ikviens var piedāvāt izjādes ar zirgiem?» vaicā O. Bērziņa. Viņa stāsta, ka neprofesionāļu rokās nonākušie jātgribētāji vēlāk ir viņas pacienti. «Latvijā ir tikai divas vietas, kur pacientu ārstē ar reitterapijas palīdzību, t. i., ar zirga lēnu soļošanu. Tie ir rehabilitācijas centrs «Vaivari» Jūrmalā un sociālās aprūpes centrs «Baldone» Baldonē. Jūs jautājat, kāpēc, piemēram, Mežotnē neizmanto reitterapiju? Latvijā ir maz šīs nozares speciālistu ar medicīnisku izglītību,» skaidro Olga Bērziņa. Reitterapija Latvijā pazīstama astoņus gadus, pasaulē – kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. * Reitterapija – kad pacientu ārstē zirga mugurā.