Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/09/03/11373530t1h07c5.jpg)
Likumos nepieciešams paredzēt stingrākas prasības naudas uzskaitē azartspēļu zālēs, pēc vairāku Vecrīgas un Pārdaugavas azartspēļu vietu apmeklējuma atzīst Saeimas deputāti. Pērn šā biznesa apgrozījums bija 41 miljons latu un valstij nodokļos tas ienesa krietni lielu summu.
Svētdienas vakars. Spēļu zāle Vecrīgā. Tikai pāris cilvēki izmēģina laimi, lai gan spēļu automātu šeit ir pāris desmiti. Līdzīgs tukšums ir arī citās spēļu zālēs. Vienīgi Pārdaugavā, kur ir viens no jaunākajiem modernākajiem kazino un par kuru līdz šim nav saņemtas sūdzības, svētdienas vakarā ir visvairāk spēlētāju.
Latvijā kopumā ir 440 spēļu zāles, 1765 vietas, kur ir līdz pieciem spēļu automātiem, un 21 kazino.
Lai saņemtu atļauju sākt azartspēļu biznesu, uzņēmējs valstij maksā 300 tūkstošus latu. Un vēl katru gadu jāmaksā 50 tūkstoši latu par licences pārreģistrāciju. Viens kvalitatīvs spēļu automāts maksā 5 – 10 tūkstošus eiro. Vairāki deputāti izbrīnīti par to, ka spēļu zālēs apmeklētāju nav, bet bizness it kā sokas.
Jānis Strazdiņš, narkologs, Saeimas deputāts: “Mūs ļoti mulsina šīs tukšās zāles. Kā tās var eksistēt? Tas ir ļoti mīklaini. Izskatās, ka tiek veikta netīrās naudas atmazgāšana. Daudzajās spēļu zālēs.”
Report.: Pērn azartspēļu apgrozījums bija 41 miljons latu. Valstij nodokļos nomaksāti 10 miljoni. 19 firmu oficiāli uzrādītā peļņa kopā ir bijusi 2 miljoni latu. Deputāti uzskata, ka azartspēļu bizness būtu jāuzrauga vēl stingrāk. Viņuprāt, nav normāli, ka likums atļauj azartspēļu vietu apmeklētāju atstāto naudu uzskaitīt rūtiņu kladē, lai pēc tam reizi 10 dienās sagatavotu atskaiti. Tāpat tautas kalpi domā, ka azartspēles būtu jāaizliedz veikalos un mazās izklaides vietās.
Viena no problēmām ir tā, ka azartspēles ir iecienījuši jaunieši. Likums nosaka – cilvēki līdz 18 gadu vecumam spēļu zālēs vispār nedrīkst uzturēties. Bet bārus un kafejnīcas, kurās ir spēļu automāti, var apmeklēt, bet nedrīkst spēlēt.
Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece: “Lielākā problēma ir vairāk ārpus Rīgas un tajās vietās, kur ir tā saucamie bāri, kafejnīcas, kur nav konkrētie spēļu zāles operatori, kas tikai un vienīgi nodarbojas ar azartspēļu uzraudzību. Parasti bāros, kafejnīcās ir bārmenis vai bufetnieks, kurš ir aizņemts ar savu pamatdarbu.”
Report.: Ne mazāk kā 80 procenti, ko cilvēki atstāj spēļu zālēs, ir jāizmaksā laimestos. Lielākais oficiāli reģistrētais laimests ir 50 tūkstoši latu, taču ne visiem tā veicas. Narkologs Jānis Strazdiņš zina stāstīt, ka viņa praksē bijis gadījums, kad kāds cilvēks nospēlējis 80 tūkstošus latu – firmu, dzīvokli, arī zaudējis ģimeni.
Arī “LNT ziņu” arhīvā ir atrodami materiāli, kā no azartspēlēm atkarīgie cilvēki izpostījuši savu dzīvi.
No azartspēlēm atkarīgais: “500 latus vinnēju, pa maz. Vēl pāris stundas nospēlēju - un nav arī tie 500. Ja arī iestādi slēdz ciet, no rīta sēžu pats pirmais pie durvīm. Tā ir pavisam cita pasaule. Tur varētu piezvanīt, pateikt, ka vecākiem slikti vai nelaime kāda gadījusies, mani tas neinteresēja. Tur raudādams varētu kāds stāvēt blakus. Robeža ir tikai viena – kad vairs nekā nav. Kad esi visu nospēlējis, gan naudas vērtībā, gan ģimenes kad vairs nav.”
Report.: Jānis Strazdiņš skaidro - atkarība sākas tad, kad pēc pirmā lielā laimesta cilvēki sāk cerēt, ka atkal veiksies. Atkarība izveidojas arī tad, kad tiek zaudētas lielas summas un cilvēks par visu vari cenšas tās atspēlēt. Visbiežāk tas neizdodas un sākas vēl lielākas problēmas, kuru atrisinājums ir pašnāvība.
Cik cilvēku regulāri spēlē azartspēles, valstij uzskaites nav. Likums nosaka, ka ir jāreģistrē kazino apmeklētāji. Tas tiekot darīts, taču, cik viņu ir, skaidrības nav. Taču ir zināms, ka par šo klientu sarakstu bieži vien interesējas drošības iestādes, sākot ar Ekonomikas policiju un beidzot ar Militārās pretizlūkošanas pārstāvjiem.