Ballītēm vairs laika neatliek – LU kojās studentu dzīve rit mierīgāk (1)

Šobrīd Latvijas Universitātes paspārnē ir septiņas dienesta viesnīcas – divas atrodas Maskavas forštatē, divas Teikā un pa vienai – Imantā, Āgenskalnā un Iļģuciemā. Kopumā Latvijas lielākā augstskola savās kopmītnēs spēj uzņemt 2800 studentu, taču, kā atzīst LU infrastruktūras departamenta daļas vadītājs Marģers Počs, viesnīcās parasti mitinās vidēji ap 2000 studentiem. Maksas diapazons šeit svārstās no 52 eiro studiju laikā par trīsvietīgo istabiņu Teikas, Imantas, Āgenskalna, Iļģuciema viesnīcās līdz pat 270 eiro par vienvietīgo istabiņu studentu viesnīcā Prima Maskavas forštatē.

Jaunas mācību ēkas pieprasa jaunas kopmītnes

Infrastruktūras departamenta vadītājs atzīst, ka pēdējos gados īpaši aktuālas ir studentu viesnīcas Pārdaugavā, kas skaidrojams ar Universitātes jaunās ēkas atrašanās vietu, drīzumā šeit atradīsies arī jaunā Zinātņu māja. Savukārt retāk studenti izvēlas dzīvot Teikā – tur kopmītnes esot pārāk tālu no augstskolas fakultātēm un Vecrīgas. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Universitāte aktīvi plāno jaunu kopmītņu būvniecību Torņakalnā. “Mēs pavisam noteikti neplānojam uzcelt kopmītnes, kurās varam izmitināt visas Universitātes studentu svītu. Plānotajās kopmītnēs būs vieta aptuveni 500 studentiem – tā būs moderna infrastruktūra, izdevīga lokācijas vieta un, galu galā, tā būs pilnībā no jauna uzcelta ēka. Neizbēgami, šādas kopmītnes būs dārgas – šā iemesla dēļ jaunās kopmītnes būs kā eksperimentāls projekts, pēc kura noteiksim, kāda ir studentu atsaucība un pieprasījums, skatīsimies un būvēsim vēl,” stāsta Marģers Počs.

Kopmītne, kas maskējas par viesnīcu

Tvnet šoreiz viesojās Maskavas forštates kopmītnēs – nezinātājam šī studentu viesnīca spētu krietni sajaukt galvu. Kopmītnes līdzinās hostelim, kur nakti var pārlaist ekonomiskie ceļotāji, turklāt ieeja viesnīcā un administrācijas galdiņš pretim ieejai īpaši aizdomas nekliedē. Ieskaitoties detaļās, drīz vien top skaidrs – esam nonākuši pareizajā ēkā un šeit patiešām mitinās studenti.

Prima patiešām bija celta viesnīcas nolūkiem, taču laika gaitā pārtapa par kopmītnēm. Tiesa gan, studentu viesnīcā dažkārt mēdz uzturēties arī tūristi – tieši šā iemesla dēļ studentus pie durvīm sagaida administrators, kas uzņem gan tūristus, gan atbild par dažādiem saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, atslēgu izsniegšanu. Tāpat šeit darbojas arī dienesta viesnīcas vadītāja, kas uzpasē kārtību koplietošanas telpās un studentu istabiņās. Kopmītņu ēkā atrodas kafejnīca, atpūtas telpa un veļas telpa, taču papildu izklaides studenti meklē paši – daži dodas uz sporta zāli netālu no humanitāro zinātņu fakultātes, citi dodas izklaidēties uz Rīgas centru, bet citi laiku pavada studentu pašpārvaldē vai bibliotēkā.

Šeit studentus neviens vairs nepieskata – katrs nāk un iet, kad pašam gribas vai darbs sauc. “Studenti vairs nav mazie bērni. Te ir divas lietas – daudzi beidzot ir izrāvušies no vecāku azotes un dodas baudīt nakts dzīvi Vecrīgas virzienā vai arī strādāt. Nav jēgas durvis slēgt ciet, jo praktiski visu nakti notiek kustība pa kopmītnes gaiteņiem,” stāsta LU dienesta viesnīcas Prima vadītāja Vita Krīpena.

Mamma vairs nepieskata – par kārtību jācīnās

“Ar kārtības uzturēšanu ir kā ir,” stāsta viesnīcas vadītāja Vita. “Principā pirmās divas nedēļas, kamēr jaunie studenti sāk iedzīvoties savās jaunajās mājvietās, vienlaikus viesnīcas personāls veic tādus kā audzināšanas darbus.

Daži studenti ir pieraduši, ka mamma visu aiz viņiem satīra, tāpēc šādu apkalpošanu gaida arī kopmītnēs. Ienākot no rīta virtuvē, dažkārt galvu var saķert – izlietne pilna ar putrām un citām ēdiena atliekām, bet trauki salikti un gaida mazgāšanu.

Mēs netīrām, bet traukus paņemam un noslēpjam. Ja meklē traukus, audzinām un atdodam. Ja nedēļu nenāk, tad izmetam ārā,” atklāj studentu viesnīcas vadītāja. Protams, spīdošu kārtību un tīrību ne vienmēr izdodas uzturēt – dažkārt studentu dzīvesveids pieaicina nelūgtus ciemiņus – prusakus un citus mošķus. “Ja dienesta viesnīcas numuriņā jau nedēļu stāv ēdiena atliekas, tad tarakānu invāzija ir neizbēgama. Profilaksei veicam indēšanu, taču tas atkal sadusmo studentus,” stāsta Marģers Počs.

Viesnīcas vadītāja neslēpj, ka kuriozu šeit netrūkst – tikko bija viens puisis, kas mainīja  istabu, jo viņam iedotajā numuriņā kāds bija izjaucis divstāvu gultu un otro gultas stāvu nocēlis nost un nolicis uz grīdas, tādējādi aizņemot teju visas istabas platību. Taču vienlaikus šeit mitinās arī ļoti kārtīgi studenti, tāpat katrā dienesta viesnīcā ir savs vecākais – students, kas ir studentu kontaktpersona saziņai ar vadību. 

Remontus veic pat paši studenti

Infrastruktūras departamenta vadītājs Marģers Počs atzīst, ka kopmītnes strauji noveco – te apgrozās liels skaits cilvēku, notiek strauja studentu rotācija un neizbēgami dažas istabiņas gan fiziski, gan morāli noveco. Šis ir iemesls, kādēļ daži no studentiem apņemas uzlabot savu istabiņu izskatu. “Mums nav iebildumu par istabiņu labiekārtošanu, taču bieži vien studenti par padarīto darbu prasa kompensācijas un nes čekus. Mēs esam pret šādu pieeju, jo ar mums viss ir jāsaskaņo un augstskolai ir jāsniedz piekrišana par kompensāciju, taču daži mēdz nostādīt mūs fakta priekšā. Taču ir arī studenti, kas neko neprasa apmaiņā pret nelielu remontu – vecāki atbrauc un kopīgi uztaisa nelielu labiekārtošanu un, saprotams, mums pret to nav iebildumu,” smej Marģers. Remontus veic arī pati Universitāte, regulāri uzklausa studentu ieteikumus un veic uzlabojumus kopmītnēs. Drīzumā plānota arī visas studentu viesnīcas jumta un ārējās fasādes siltināšana.

Studenti kļuvuši apzinīgāki

Ballītes un pasākumi kopmītņu teritorijā nenotiek – studentu pašpārvalde visai bieži rīko dažādas aktivitātes, kā pikniki, ekskursijas un spēles, bet studenti ir diezgan kūtri un pasākumi tiek rīkoti tikai pēc kopmītņu vecāko iniciatīvas.

Viesnīcas vadītāja ir novērojusi, ka arī ballītes kopmītnēs notiek arvien retāk – pirms desmit gadiem kojās dzīres sita augstu vilni, bet tagad studenti ir kļuvuši apzinīgāki – strādā un vairāk koncentrējas uz nākotnes iespējām.

“Esmu ievērojusi, ka studenti bieži rīko tējas dzeršanas atpūtas telpās. Mums Wi-Fi ir pieejams tikai pirmajā stāvā, tāpēc te studenti visai bieži sanāk, runājas un gatavojas mācībām,” stāsta viesnīcas vadītāja Vita. Ierobežotais internets ir ieviests apzināti – tas novērš potenciālas ballītes. “Ja studenti grib tusēt, tad viņi ir spiesti nonākt uz pirmo stāvu un būt administratora redzeslokā,” atklāj Vita.

Dzīve kopmītnēs – kā nu kuram

Paši studenti par dzīvošanu kopmītnēs izsakās divējādi – dažam te patīk, bet cits jūtas kā ar aukstu ūdeni apliets. “Mēs neesam pārāk apmierinātas ar kopmītnēm, taču tas ir lētākais variants dzīvošanai Rīgā,” stāsta apmaiņas studentes no Čehijas, 

“Manā vannasistabā ir pelējums – pašas dabūjām berzt un tīrīt dušu tikko pēc ievākšanās.”

“Par kopmītnēm parasti nav tās labākās atsauksmes, taču, manuprāt, šeit ir ļoti jauki un te var iegūt jaunus draugus, prasīt palīdzību mācībās. Istabiņas ir plašas, ērtas un sakārtotas,” vērtē komunikācijas zinātņu 2. kursa studente Agnese Gončarova. Studente atklāj, ka kopmītnes  izvēlējusies tieši finansiālu apsvērumu dēļ, taču savu izvēli nenožēlo. “Sākot dzīvi kopmītnēs, galvenais ir nebaidīties no vārda “kopmītnes”, iepazīties ar visiem un mēģināt atrast kopīgu valodu ar jaunajiem studentiem. Savukārt no praktiskā viedokļa kopmītnēs palīdzēs iejusties kādas fotogrāfijas no mājām, izlaidumiem un notikumiem. Obligāti vajadzētu līdzi paņemt savu pledu un spilvenus – tas uzreiz padara istabiņu mājīgāku,” atklāj Agnese.