"To, ka esi ģērbts nevis masu produkcijā, bet mākslinieka idejā, noteikti pamana apkārtējie. Laba sajūta," saka Vineta Vilistere- Lāce, r/s "Labvakar" projektu vadītāja.
Vilistere vairs nedraudzējas ar modes māksliniekiem.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Savulaik modes mākslinieku pakalpojumus esmu izmantojusi samērā daudz, man tērpus ir šuvusi Dzintra Ernstsone, arī manu kāzu kleitu. Dzintra man bija laba paziņa, man patika tas, kā viņa strādā, turklāt viņa labi tika galā ar manu specifisko izmēru – esmu tieva un gara, un tāpēc nereti, ja man apģērbs der auguma proporciju ziņā, tad piedurknes noteikti būs par īsu un otrādi… Šobrīd ir citādi. Varu pateikt, kāpēc vairs nedraudzējos ar modes māksliniekiem. Individuāla tērpa tapšana tomēr ir process – auduma izvēle, izvēlēties modeli, iet mērīt, saskaņot laikus… Diemžēl mans darba ritms ir tāds, ka dažkārt nezinu savu plānu visai dienai, kur nu vēl nedēļai, lai varētu ieplānot sev gājienu pie šuvējas. Tieši šobrīd man buksē viena kostīma šūšana, kas bija paredzēts uz pasākumu oktobrī, bet, visticamāk, taps uz Ziemassvētkiem. No otras puses – esmu tāds cilvēks, kas izvēlas gatavus tērpus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka man ir nepieciešams rezultāts uzreiz. Savukārt mans vīrs pavisam nesen uzšuva divus uzvalkus pie tērpu mākslinieces Žanetes Auziņas. Arī viņa augums ir specifisks, proti, parasti žakete un bikses ir jākomplektē no dažādiem izmēriem, tāpēc labāk izvēlēties individuālu pieeju… Ja ir kāds īpašs notikums vai arī pavisam konkrēti esmu iedomājusies kādu tērpu un zinu, ka to nevar nopirkt gatavu, tad man nekas cits neatliek, kā pasūtīt pie meistara.