Latvijā slēdz vēlēšanu iecirkņus.

Kad pēdējais vēlētājs ir atstājis iecirkni, vēlēšanu komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, slēdz balsotāju sarakstus un saskaita reģistrētos vēlētājus. Pēc tam vēlēšanu kaste tiek atvērta un kastes saturs tiek sašķirots derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs. Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Derīgās vēlēšanu aploksnes tiek saskaitītas un salīdzinātas ar vēlētāju skaitu balsotāju sarakstā. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš. Tad derīgās aploksnes tiek atvērtas un tiek pārbaudīts, vai katrā aploksnē ir tikai viena attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīme. Tiek saskaitītas visas derīgās vēlēšanu zīmes un sašķirotas pa kandidātu sarakstiem. Pēcāk tiek saskaitītas par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. Iegūtos rezultātus ieraksta balsu skaitīšanas protokolā un paziņo CVK. CVK apkopo no visiem iecirkņiem saņemtos rezultātus un informē sabiedrību par vēlēšanu rezultātiem, kā arī jau vēlēšanu naktī rezultātus publicē CVK mājas lapā internetā. Iecirkņos vēlēšanu materiāli tiek iesaiņoti, apzīmogoti un atstāti policijas vai Zemessardzes uzraudzībā līdz nākamajai dienai, kad tiek skaitītas par katru deputātu kandidātu nodotās balsis. Lai nekļūdītos, katru skaitīšanu veic vairākkārt, visus skaitīšanā iegūtos rezultātus paziņo klātesošajiem, bet skaitīšanas gala rezultātus ieraksta tabulā un izliek iecirknī redzamā vietā. Vēlēšanu komisiju protokolu oriģināli tiek nogādāti CVK, vēlēšanu zīmes tiek glabātas vēl 10 dienas pēc 8.Saeimas darbības uzsākšanas. Četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas CVK noteica katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. 8.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā jāievēl 28 deputāti, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 26, Latgales vēlēšanu apgabalā - 17, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 15 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 14 deputāti. Pavisam Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti. Šā gada 5.jūnijā Latvijā un ārvalstīs kopā bija 1 391 734 vēlētāji, no tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā 396 198 vēlētāji, Vidzemes - 355 689, Latgales - 237 419, Zemgales - 211 587, bet Kurzemes - 190 841 vēlētājs. Lai partijas vai partiju apvienības pārstāvji tiktu ievēlēti Saeimā, politiskajam spēkam jāiegūst vismaz 5% no visu vēlēšanās nodoto balsu kopskaita. Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību. Nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu. Visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā. Deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem. Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts par deputātu vairākos vēlēšanu apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos vēlēšanu apgabalos no attiecīgā kandidātu saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu.