«Pēc pagājušā gada uzvaras Robinsonu spēlē gribēju kopā ar sievu doties uz Malaiziju, taču naudu izlietoju praktiski – sava kluba jumta remontam. Ceļošanas ideju realizēju šobrīd,» tā lidostā Rīga mirkli pirms izlidošanas uz Austrāliju sacīja kultūrists Māris Šveiduks, kurš no 5. līdz 12. oktobrim piedalīsies Pasaules veterānu sporta spēlēs. Šoreiz ne savā ampluā, bet gan pludmales volejbola sacensībās.
Šveiduks dodas uz pasaules veterānu sporta spēlēm.
Lozungs ar hanteli Šveiduks divdesmit piecus gadus jūras krastā caurām dienām spēlējis pludmales volejbolu un, kad saņēmis uzaicinājumu piedalīties sacensībās, uzreiz arī piekritis. «No Latvijas uz šīm sporta spēlēm brauc aptuveni divsimt cilvēku. Es dodos pirmo reizi un neko nezinu. Vienkārši cīnīšos,» uzsver Māris. Par vārdiņu veterāns Māris smejas: «Vai es jūtos kā veterāns? Itin nemaz! Mans dzīves moto skan – katrs cilvēks ir tik vecs, cik vecs viņš jūtas! Esi redzējusi astoņdesmitgadīgu vīru kāpjam kalnos? Es esmu. Es arī sportošu līdz sirmam vecumam. Man ir lozungs kā vikingam – nomirt ar zobenu rokā. Tikai manā gadījumā – ar hanteli!» Šveiduks, kas ar kultūrismu aizrāvies jau piecpadsmit gadu vecumā, atzīst, ka stereotipi par trulajiem kultūristiem, kas knapi kustas un stāv pie spoguļiem, nāk no padomju laikiem – tagad modē vairs neesot monstri ar milzīgiem muskuļu kalniem. Uzsvars tiekot likts uz proporcionalitāti, samērīgumu un skaistumu, uzsverot fitnesa pamatmērķus – veselīgs dzīvesveids, pareizs uzturs un aktīva sportošana. «Jau grieķi teica, ka muskuļi domāti spēkam, nevis apbrīnošanai,» atzīst kultūrists, kuram esot sporta klases aptuveni trīsdesmit sporta veidos. Veiksmi nevar izskaitļot Stereotips, ka kultūrists ir bezjēdzīga muskuļu masa, tika acīmredzami lauzts spēles Robinsoni laikā, kad Šveiduks guva uzvaras citu pēc citas. «Tas bija milzīgs piedzīvojums,» atzīst Māris, piebilstot gan, ka stratēģiski šajā spēlē neko nevarot izplānot, jo tā esot laimes spēle, kas vienkārši jābaudot. «Veiksmes formulas nav – izskaitļot neko nevar, jo brīdī, kad sāc par to domāt, spēles organizatori pēkšņi var mainīt spēles noteikumus. Parasti šādās spēlēs stiprākos izbalso vispirms, tādēļ es domāju, ka ilgi salās nenoturēšos, taču galu galā nodzīvoju tur 37 dienas,» atzīst Robinsonu čempions. Tā kā bērnībā tēvs viņam nav ļāvis skatīties televizoru, viņš lasījis grāmatas par dabu un piedzīvojumiem. Mīļākie autori bijuši Žils Verns un Džeralds Darels. «Vidusskolā ļoti aizrāvos ar bioloģiju un domāju pat to studēt, tomēr izvēlējos sportu. Kad pēc kārtējām sacensībām Robinsonu laikā kā balvu ieguvu iespēju nirt – tā man bija vislielākā balva. Par dabu es joprojām aktīvi interesējos.» Joprojām pusbadā Robinsonos par ēšanu vien domājis, bet tagad Šveiduks Latvijas Televīzijā vada raidījumu Pikantā mīkla. Var beidzot paēst? Māris smejas: «Nevar! Vadot raidījumu, dzīvoju pusbadā, jo uzfilmē šo, tad tūlīt to, viss notiek tempā.» Taču šā raidījuma vadīšana esot likumsakarīgs turpinājums iepriekšējai darbībai – viņš agrāk pat esot vadījis reģionālos Mis konkursus. «Pikantajai mīklai bija vairāki vadītāju pretendenti, mani paaicināja, es pamēģināju, un tā tas aizgāja. Katrā ziņā gribu uzsvērt, ka esmu amatieris, tāpēc lai skatītāji mani pārāk kritiski nevērtē.» Šveiduks divas līdz trīs reizes mēnesī braukā pa Latvijas skolām, lasīdams bērniem lekcijas par veselīgu dzīvesveidu. Viņš ir gan kāpis kalnos, gan braucis ar indiāņu laivām pa Amerikas ezeriem, piedalījies simts un vienā avantūrā. «Man šķiet, ka esmu labs stāstītājs – vismaz manās lekcijās miegs nevienam nenāk. Turklāt fitnesa šovi ir skaisti – ne pūš, ne elš. Kopš piedalīšanās Robinsonos, protams, daudzi bērnu jautājumi ir tieši par šo spēli. Robinsoni neapšaubāmi veicina popularitāti, tikai jāpaspēj un jāmāk to izmantot. Katrā gadījumā šī spēle sarkano paklāju dzīvei nedod, bet iegūto mirkli var izmantot savā labā.» *** Māris Šveiduks Dzimis 1959. gada 8. decembrī. Šobrīd sver 90 kg. Ar sievu Gitu precējies jau 19 gadu un dzīvo Liepājā. Ģimenē aug divas meitas. Ilze (18 gadu) pasaules čempionātā junioriem fitnesā ieguvusi 3. vietu. Jaunāko meitu Zani (17 gadu) vairāk interesējot ekstrēmie sporta veidi. 1982. gadā absolvējis Sporta pedagoģijas akadēmiju. Četrus gadus strādājis par skolotāju Kalvenē. Kopš 1984. gada fitnesa kluba Lāčplēsis dibinātājs un vadītājs. 1994. gadā sarakstījis grāmatu Kultūrisms no A–Z. 2000. gadā pasaules čempions fitnesā pāriem. 2001. gadā pasaules čempions fitnesā Athletic klasē. Jau divpadsmit gadu sacensībās Latvijā savā klasē nepiedalās – neesot interesanti. Starptautiskās kategorijas tiesnesis.