Vai jaunā valdība tiek veidota jau šobrīd?.

Paziņojumu par iespējami TP "brāļošanos" ar "bitēm" otrdien pēc valdes sēdes izplatīja TB/LNNK. Paziņojumā arī teikts, ka "TP priekšsēdētāja paziņojums par TP deputātu atbalsta liegšanu valdībai liecina, ka valdības koalīcija LC un TP ķildu dēļ faktiski ir izjukusi". Apvienība pauž pārliecību, ka valstī jāsaglabā stabilitāte un valdības gāšana priekšvēlēšanu situācijā un valsts starptautiskā prestiža dēļ nav pieļaujama. TB/LNNK arī nosoda "netīru" priekšvēlēšanu paņēmienu lietošanu - gan konkurentus apmelojošu ziņojumu izplatīšanu, gan ministram padoto struktūru izmantošanu politisko rēķinu kārtošanai. Apvienība uzsver, ka vēlētāji ir tiesīgi iegūt skaidrību par vainīgajiem skrejlapu skandālā līdz vēlēšanām. Tautas partija paziņojusi, ka "Latvijas Ceļa" (LC) priekšsēdētāja Andra Bērziņa vadītā valdība vairs nevarēs rēķināties ar koalīcijas partnera Tautas partijas (TP) Saeimas deputātu atbalstu, taču TP ministri turpinās strādāt valdībā. TP līderis Andris Šķēle norādīja, ka "sliktā ziņa ir tā, ka premjers vairs nevarēs rēķināties ar Tautas partijas deputātu atbalstu, bet labā ziņa ir tā, ka pēc četrām dienām ir vēlēšanas un Latvijā vairs nebūs šis un šāds premjers - vēlēšanas saliks visu savās vietās." Savukārt premjers, komentējot Šķēles paziņojumu, sarunā ar BNS bija visai izvairīgs. "Pašlaik mēs esam ļoti nopietnā situācijā un veicam sarežģītas diskusijas, bet LC savu viedokli jau iepriekš ir paudis, skatīsimies, kam izrādīsies taisnība," viņš sacīja. Tikmēr sociologi valdības gāšanu neprognozē. Sociologs Arnis Kaktiņš sacīja, ka "politiķi ir pārāk aizņemti ar tiešo vēlēšanu kampaņu organizēšanu, lai viņiem būtu laiks nodarboties ar kaut ko tik apjomīgu". Savukārt politologs Andris Runcis norādīja, ka līdzīgi piemēri bijuši Beniluksa valstīs (Benilux - Beļģija, Nīderlande, Luksemburga), bet Latvijā šāda precedenta nav bijis. "Palikušas tikai dažas dienas [līdz jaunās Saeimas vēlēšanām], nedomāju, ka kaut kas tāds notiks," teica Runcis. Viņš šādu iespēju vērtē kā negatīvu. Uzziņai: Kā skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, Ministru kabineta iekārtas likums un Satversme nosaka - lai valdība pildītu savas pilnvaras, tai nepieciešama Saeimas uzticība. Izsakot valdībai neuzticību, tā turpina pildīt savus pienākumus, līdz tos uzņemas jaunā valdība. Taču Ministru kabineta iekārtas likums nosaka arī gadījumu, kad Saeima var lemt citādi un iecelt valdības amatos personas, kurām uzdod šo amatu pagaidu pildīšanu. Juridiskajā literatūrā šādas valdības tiekot apzīmētas ar terminiem "tehniskā valdība" un "lietpratēju jeb speciālistu valdība". Minētā situācija esot vienīgā iespēja Saeimai pašai bez Valsts prezidenta starpniecības izraudzīties pagaidu valdību un pagaidu valdības vadītāju. Kusiņš sacīja, ka no tā brīža, kad izteikta neuzticība valdībai, Valsts prezidentam rodas tiesības aicināt jaunu pilnvērtīgu valdības vadītāju. Kusiņš sacīja, ka pēc Satversmes atjaunošanas un pirmo četru Saeimu darbības laikā tā saucamā "tehniskā valdība" nav veidota. Parasti tā tiekot veidota no bezpartijiskiem cilvēkiem un kalpojot kā risinājums dziļas parlamentārās krīzes laikā, kad politiskās partijas nevar vienoties par citu variantu.