2001. gada septembrī Ņujorka no skaistas lielpilsētas pārtapa par gigantiska šova galveno varoni, televīzijā to varēja redzēt biežāk kā laika ziņu pieteikumus. Ar Ņujorku cilvēki modās un gāja gulēt. Ja spēja aizmigt.
Tirgošanās ar Ņujorkas sakropļoto miesu .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau otrajā dienā pēc traģiskajiem uzbrukumiem Savienotajās Valstīs sākās patriotisma bums. Katrs sevi un valsti cienošs pilsonis izkarināja zvaigžņoti svītraino karogu pa mājas logu, līmēja to uz savas mašīnas vai vienkārši sprauda sev pie krūtīm. Tikpat drīz parādījās atklātnes ar “I Love NY” vai “We Believe” tekstiem. Cilvēki tās pirka, tā mēģinādami apliecināt savu piederību nācijai un zināmā mērā pabalstīt cietušos un iedragāto valsts ekonomiku. Fotogrāfijas vecmeistars Džoels Maiorovics, pavadīdams Dvīņu torņu tuvumā nakti un dienu, uzņēma ap 8000 kadru, ko uz sava rēķina izsūtīja neskaitāmām iestādēm un privātām personām. Tagad viņš ir parādā vairākām bankām ap 72 000 dolāru. Ņujorkas vēstures muzejs mēģina palīdzēt Maiorovicam, rīkojot viņa fotogrāfiju izstādes, nu tās jau bijušas daudzās pasaules valstīs, taču atdota ir vien niecīga parāda daļa. Tai pašā laikā ar Republikāņu partijas vadības ziņu sāka izplatīt retu 11. septembrī uzņemtu fotogrāfiju komplektu. Uz vienas no tām iemūžināts Džordžs Bušs, kurš no prezidenta lidmašīnas pa telefonu sazinās ar viceprezidentu Diku Čeiniju dažas minūtes pēc tam, kad saņēmis ziņu par uzbrukumu Ņujorkai. Komplekta cena – 150 dolāri. Iegūto naudu republikāņi grasījās ieskaitīt priekšvēlēšanu fondā. Demokrāti nepalaida garām izdevību paziņot, ka šāda akcija uzskatāma par mēģinājumu komercializēt nacionālo traģēdiju. Alberts Gors pat sāka publiski kaunināt savus politiskos pretiniekus. Līdzekļus terora aktos cietušajiem vāca milzīgos apmēros. Kamēr amerikāņu tehnoloģisko kompāniju dibinātais interneta saits "American Liberty Partnership", ko veido vairāk nekā 30 labdarības organizācijas un fondi, savāca 58 miljonus dolāru un garantēja, ka visa šī nauda tiks izlietota medicīniskajai un finansu palīdzībai terora aktos cietušajiem, kā arī traģēdijas vietas atjaunošanai, citi bija nadzīgāki. Vairāki desmiti krāpnieku zvanīja ierindas amerikāņiem un deva sava bankas konta numuru, pārliecinot lētticīgos un palīdzēt gribošos ļautiņus ziedot. Līdzjūtīgo un apkrāpto izrādījās vairāki tūkstoši. Var vien nojaust, kur palikuši līdzekļi, ko vai katrs modes names un pat vienkāršs T-kreklu ražotājs sapelnīja, pārdodot neskaitāmus apģērba gabalus ar patriotisku simboliku, Donnas Karanas, Tomija Hilfigera vai Ralfa Lorēna vārdi ir vien daži, kuri mīlestībai pret Ņujorku veltīja veselas kolekcijas. Pilnīgi skaidrs ir tas, kur nopelnīto lika tie mudīgie tirgoņi, kas turpat pie Svētā Pāvila baznīcas, kur joprojām siena ir piemiņas uzrakstu un zīmju klāta, vēl šā gada aprīlī (iespējams arī joprojām) tirgojās ar beisbola cepurītēm par 5 dolāriem ar uzrakstiem “Ņujorkas policija” vai “Ņujorkas ugunsdzēsības dienests”. Par 20 dolāriem piedāvāja arī mākslas foto, kur Dvīņu torņi bija redzami pirms un pēc. Kāds pat esot redzējis pārdodam tualetes papīru ar bin Ladena attēliem par 3 dolāriem rullī. Bojā gājušo radinieki gan pieprasīja šādus tirgoņus “izdzīt no dievnama”, bet neviens īpaši to neņēma vērā. Un pat ja visi sapelnītie līdzekļi par iespēju uzkāpt uz speciāli būvētas platformas, lai ielūkotos, piedodiet, masu kapā, tika ieskaitīti labdarības fondā, šāda veida pelnīšana diez vai dara godu. Vistālāk šai komercializācijā pat negribot aizgāja Ņujorkas varasvīri, iztirgojot sagruvušo ēku metāla konstrukcijas Indijas un Ķīnas komersantiem par 120 dolāriem tonnā ar piegādi. Tālāk pārkausētais metāls tikšot pārdots virtuves trauku sīkražotājiem. Abas puses nekā nepareiza šādā darījumā nesaskatīja. Pircēji norādīja, ka viņus ne pārāk interesē izejvielu izcelsme, viņi jau vairākus gadus iegādājas dažādās katastrofās cietušu lidaparātu vai tiltu paliekas un uzskata tās tikai par atkritumiem, kurus iespējams pārstrādāt un tādējādi nopelnīt. Savukārt ASV vadība neuzskata par grēka darbu šādu atkritumu iztirgošanu, jo kaut kur taču tie ir jāliek. Un ja vēl šādi ir iespējams nopelnīt… Tikai kā viņiem patiktu iegādāties veikalā un nest mājās, piemēram, pannu, kas savulaik bijusi balsta konstrukcijas daļa kādā no torņiem? Uzreiz pēc traģiskajiem uzbrukumiem Ņujorkai un Vašingtonai speciālisti sāka lēst, cik lielus zaudējumus valsts cietīs, uzskaitīja nozares, kurām būs jāpiedzīvo vislielākie zaudējumi. Tomēr tika minētas arī dažas, kuras terora aktu rezultātā labi nopelnīs. Piemēram, celtniecības firmas vai jau minētie būvgružu savācēji. Arī reklāmas kompānijas, liekot uzsvaru uz patriotisko tēmu, par zaudējumiem diez vai varētu sūdzēties. Šodien Manhetenas dienvidu piestātnes tuvumā pulcēsies daudzi. Netrūks arī visu veidu komercijas, kas vismaz manā saprašanā pārklāj ar lētām mielēm tās patiesās bēdas, kuras vienos upuru tuviniekus. Bet, kamēr būs pircēji, tirgotāju netrūks. Un pārdot, kā zināms, var gandrīz visu.