Bosnijas, Horvātijas un Dienvidslāvijas attiecības kopš Serbijas diktatora Slobodana Miloševiča gāšanas 2000.gadā ir ievērojami uzlabojušās. To prezidenti pirmdien tiksies Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā, kas ir pirmā šo valstu līderu tikšanās pēc bijušās Dienvidslāvijas sadalīšanās.
Bijušās Dienvidslāvijas prezidenti tiekas vēsturiskā samitā .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bijušās Dienvidslāvijas asiņainais sabrukums un Horvātijas un Bosnijas atdalīšanās no tās pirms desmit gadiem 90.gados gandrīz uz visiem laikiem izjauca šo valstu attiecības. Bet situācija mainījās, kad tika gāzts Miloševičs, kuru tagad Hāgas tribunāls tiesā par kara noziegumiem Horvātijā, Bosnijā un Kosovas provincē, un visās trijās valstīs pie varas nāca mērenie spēki. Bosnijas prezidentūras, kurā ietilpst viens musulmanis, viens horvāts un viens serbs, un Dienvidslāvijas prezidenta Vojislava Koštuņicas un viņa Horvātijas kolēģa Stipes Mesiča tikšanās noslēgumā paredzēts parakstīt vienošanos, lai veicinātu sadarbību starp valstīm. Kaut arī tā var būt tikai kāda dokumenta simboliska parakstīšana, tikšanās tiek uzskatīta par svarīgu soli sadarbības veicināšanai starp bijušajām Dienvidslāvijas republikām, bet sadarbība reģionā ir ārkārtīgi nepieciešama - daudzi no bēgļiem vēl joprojām nespēj atgriezties savās mājās, kuras viņi bija spiesti pamest, sākoties karam. Vienošanās arī palīdzēs sākt darbu pie vīzu režīma atvieglošanas starp valstīm, lai iedzīvotāji varētu reģionā ceļot daudz brīvāk. Apspriedes darba kārtībā paredzams izskatīt jautājumus arī par ekonomisko sadarbību, bēgļu atgriešanos un jautājumus par Dienvidslāvijas īpašumiem.