Ceturtdien 87 gadu vecumā miris pasaulslavenais norvēģu ceļotājs un pētnieks Tūrs Heijerdāls. Nedēļu pirms nāves viņš atteicās no cīņas ar neārstējamu smadzeņu vēzi un pameta slimnīcu, lai savas pēdējās dienas aizvadītu savas ģimenes mājās Itālijas ziemeļos.
Viņš nomira ceturtdienas pēcpusdienā Kolamišeri pie Alasio pilsētas. "Viņš nomira klusi un mierīgi, un pie viņa nāves gultas atradās ģimenes locekļi, viņu vidū trešā sieva Žaklīna. Viņš tā arī neatmodās pēdējo triju dienu laikā," aģentūrai "Reuters" sacīja viņa vecākais dēls Tūrs Heijerdāls jaunākais. Heijerdāla ģimene piektdien paziņos, kur viņš tiks apbedīts. Savus pēdējos gadus Heijerdāls aizvadīja Tenerifē. Viņam paliek četri bērni, astoņi mazbērni un seši mazmazbērni. Heijerdālam vēzi sāka ārstēt pagājušajā vasarā, kad viņš rakstīja grāmatu "Odina meklējumi", kurā apgalvo, ka Odins - dievs norvēģu mitoloģijā - tomēr pastāvējis kā reāls karalis, kurš pirms 2000 gadiem valdīja pašreizējā Dienvidkrievijā. Daži vēsturnieki kritizēja Heijerdāla secinājumus, apgalvojot, ka tie pamatoti ar nepietiekamiem pierādījumiem. Tomēr neskaitāmu cilvēku acīs Heijerdāls ir un paliks varonis, kuru īpaši saistīja jūras. "Es domāju, ka esmu parādījis, cik kļūdaini ir uzskatīt, ka pasaules okeāns pagātnē izolējis cilvēkus vienu no otra," viņš stāstīja "Reuters" 1999.gadā. Heijerdāls savulaik ar indiāņu laivas kopiju šķērsoja Kluso okeānu, bet ar ēģiptiešu papirusa laivu - Atlantijas okeānu. Pirmais Heijerdāla sasniegums - 1947.gada ceļojums ar indiāņu niedru laivu "Kon-Tiki" pāri Klusajam okeānam - izpelnījās plašu pasaules uzmanību. Ar šo ekspedīciju viņš vēlējās pierādīt, ka Polinēzijas salu iedzīvotāji ieradušies no Dienvidamerikas, nevis Dienvidaustrumāzijas, kā domāja līdz tam. 101 dienu ilgā 6920 kilometru ekspedīcija no Peru uz Polinēziju beidzās ar pilnīgiem panākumiem, kaut gan lielākā daļa zinātnieku toreiz apgalvoja, ka viņu laiva bezcerīgi nogrims, bet viņš pats un viņa sešu vīru komanda noteikti noslīks. 1951.gadā viņš ieguva ASV Kinoakadēmijas "Oskara" balvu par dokumentālo filmu par "Kon Tiki" ekspedīciju. Grāmatu pārtulkoja 66 valodās. 1970.gadā viņš kopā ar starptautisku ekspedīciju šķērsoja Atlantijas okeānu ar papirusu laivu "Ra II", lai pierādītu, ka senie ēģiptieši varēja nokļūt Amerikā. Iepriekšējā ekspedīcija ar "Ra" beidzās pie Barbadosas, jo kuģis izjuka. 1978.gadā viņš ar niedru kuģi "Tigris" ceļoja no Tuvajiem Austrumiem uz Indijas okeānu, lai atkārtotu senos tirdzniecības ceļus. Viņš veicis vairākus citus ceļojumus dažādās pasaules malās. Savas teorijas viņš bieži pamatoja ar novērojumiem - piemēram, par acteku Meksikā un ēģiptiešu celto piramīdu līdzīgumu, vai arī par Klusā okeāna suņu un saldo kartupeļu apbrīnojamo līdzību ar suņiem un kartupeļiem Dienvidamerikā. Heijerdāls apgalvoja, ka pasaule kļūdaini izvēlējusies kuģu dizainus, un uzsvēra, ka arī vētras laikā daudz drošāk juties nelielā laivā nekā lielā kuģī. Šis viens no 20.gadsimta populārākajiem cilvēkiem ieguva daudzus zinātniskos un valsts apbalvojumus gan Norvēģijā, gan ārzemēs. 1994.gadā viņš piedalījās Lillehammeres ziemas Olimpisko spēļu atklāšanā. "Daudzi zinātnieki vienmēr mani uzskatīja par pārgalvi, kurš mucā šķērsojis Niagāras ūdenskritumu. Es daudzas reizes biju rūgtuma pilns. Kad jūs sauc par blēdi, tad jūs kļūstat rūgts. Bet ne tagad," reiz sacīja Heijerdāls. "Ja jūs esat zinātnieks, jūs nekuģojat niedru laivā. Ja jūs esat zinātnieki, jūs sēžat un citējat viens otru," viņš pazobojās par tradicionāli akadēmiskajiem zinātniekiem. Uz jautājumu, kā pat tik sirmā vecumā saglabāt jauneklīgumu un možumu, Heijerdāls atteica: "Nekad neaizej pensijā."