Dienvidslāvijas parlamenta augšpalāta trešdien apstiprināja likumu, kas atļauj kara noziegumos aizdomās turētos nodot ANO starptautiskajam kara tribunālam Hāgā. Tādējādi Dienvidslāvijai paveras iespēja saņemt pagaidām iesaldēto ASV palīdzību.
Dienvidslāvijas parlamenta augšpalāta apstiprina likumu par kara noziegumos apsūdzēto izdošanu Hāgas tribunālam.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Augšpalāta likumu pieņēma ar 25 balsīm par un septiņām pret. Strīdi par attiecīgo likumu par sadarbību ar Hāgas tribunālu ilgst gandrīz kopš dienas, kad tika gāzts Slobodans Miloševičs. Valdības koalīcijas partneri šonedēļ beidzot vienojās par kompromisa likumprojektu, kas tika apstiprināts, pastāvot draudiem par starptautiskās izolācijas atjaunošanos. Likumam vēl jāgūst apakšpalātas apstiprinājums, un tās deputāti apsolījušies to izskatīt steidzamā kārtā, tomēr balsojums nav gaidāms agrāk par trešdienas vakaru vai ceturtdienu. Gaidāms, ka to apstiprinās, par spīti nacionālistu iebildumiem. Piekāpjoties koalīcijas partnerim, kas šādus likumprojektus nobloķēja iepriekš, valdības likumprojekts tika mīkstināts, lai ļautu izdot tikai tādus aizdomās turētos, kuriem tribunāls jau ir izvirzījis apsūdzību. Saskaņā ar likumu izdošanai ir jānotiek divu nedēļu laikā. Hāgas tribunāls trešdien pauda neapmierinātību ar likumprojekta mīkstināto versiju. "Sadarbībai jābūt pilnīgai un beznosacījumu," paziņoja tiesas pārstāvis Džims Landeils. Belgrada jau ir palaidusi garām uz 31.martu noteikto beigu termiņu, kuru ASV Kongress bija noteicis sadarbības noregulēšanai ar ANO tiesu. Vašingtona, reaģējot uz Dienvidslāvijas kavēšanos, apturēja 40 miljonus dolāru lielu palīdzību un vairs neatbalsta Dienvidslāviju starptautiskajās finansu institūcijās lielāku aizdevumu saņemšanai. ASV vadība ir skaidri pateikusi, ka Belgradai jāizdod aizdomās turētie, lai tā izbeigtu līdzekļu iesaldēšanu, neatkarīgi no tā, vai likums ir vai tā nav. Kavēšanās sadarboties ar ANO tiesu Dienvidslāvijai rada milzīgas finansiālas problēmas, jo tā ir lielā mērā atkarīga no ārvalstu palīdzības, lai varētu atjaunot savu ekonomiku, kuru iepriekšējos desmit gados sagrāva kari, sankcijas un Miloševiča nesaimnieciskā un nevērīgā vadība. Taču daudzi serbi Hāgas tiesai pārmet netaisnīgu attieksmi pret viņu tautu un radikāli iebilst pret kara noziegumos apsūdzēto izdošanu, kurus daži uzskata par Balkānu karu varoņiem. Šis jautājums ir viens no lielākajiem strīda objektiem cīņā par varu starp Serbijas premjerministru Zoranu Džindžiču un Dienvidslāvijas prezidentu Vojislavu Koštuņicu. Mērenais nacionālists Koštuņica pretojas prasībām izdot kara noziegumos aizdomās turētos, apgalvojot, ka tam ir nepieciešams speciāls likums, lai arī Vašingtona un Hāgas prokurori saka, ka tāds nav vajadzīgs. Džindžičs izpelnījās pragmatiķa reputāciju, kad viņš pagājušajā gadā Hāgas tribunālam izdeva Miloševiču bez šāda likuma. Taču viņš nevēlas rīkoties vienatnē atkal, tā vietā izvēloties piespiest Koštuņicu izstrādāt likumu un dalīties politiskajā atbildībā. Pavisam tribunāls meklē 33 aizdomās turētos, no kuriem lielākā daļa, kā tiek uzskatīts, atrodas Dienvidslāvijā vai Bosnijas Serbu republikā. Vismeklētākie ir Bosnijas serbu kara laika līderi Radovans Karadžičs un Ratko Mladičs, kuri abi ir apsūdzēti genocīdā. Tomēr ticamākie kandidāti uz ātru izdošanu būtu trīs Miloševiča laika amatpersonas, kas līdz ar gāzto prezidentu apsūdzētas kara noziegumos saistībā ar Kosovas konfliktu, - bijušais Dienvidslāvijas vicepremjers Nikola Sainovičs, bijušais bruņoto spēku štāba priekšnieks Dragoļubs Ojdaničs un bijušais Serbijas iekšlietu ministrs Vlajko Stojiļkovičs.