/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2018/09/05/11390558t1h92ae.jpg)
Pieņemoties spēkā Ķīnas un ASV tirdzniecības karam un ņemot vērā kopš gada sākuma vērojamo Ķīnas ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos, Ķīnas rūpnīcas zaudē eksporta pasūtījumus un ir spiestas sākt atlaist darbiniekus, vēsta “CNN Money”.
Tirdzniecības kara ēna Ķīnas rūpnīcās (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar šonedēļ publiskotajiem datiem Ķīnas milzīgais rūpniecības sektors augustā piedzīvoja zemāko aktivitātes līmeni pēdējo 14 mēnešu laikā.
Rūpniecības sektora veselību raksturojošais indekss «Purchasing Managers' Index» Ķīnā šā gada augustā samazinājās līdz 50,6 punktiem salīdzinājumā ar 50,8 punktiem jūlijā, liecina Ķīnas mediju grupas «Caixin» un pētniecības uzņēmuma «Markit» apkopotā informācija.
Indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par rūpniecības augšupeju, bet indekss zem 50 punktiem – par lejupslīdi.
Neskatoties uz to, ka indekss augustā liecināja par rūpniecības izaugsmi, tas bija zemākais kopš pagājušā gada jūnija.
Ķīna ir otra lielākā ekonomika pasaulē un jau gadiem tā ir arī viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē, tomēr šogad Ķīnas ekonomiskā izaugsme ir palēninājusies un vērojamas pazīmes, kas liecina par turpmāku ekonomiskās situācijas vājināšanos.
«Ķīnas ekonomika šobrīd saskaras ar visai acīmredzamu lejupvērstu spiedienu,» teikts tirgus izpētes uzņēmuma «CEBM Group» analītiķu paziņojumā.
Ķīnas rūpniecības uzņēmumu saņemto eksporta pasūtījumu apjoms augustā samazinājās jau piekto mēnesi pēc kārtas, un šis samazinājums sakrīt ar Ķīnas un ASV tirdzniecības karu, kas aizsākās šā gada martā.
Kā liecina «Caixin» un «Markit» veiktās Ķīnas rūpniecības uzņēmumu aptaujas rezultāti, tirdzniecības karš negatīvi ietekmē vispārējo pārliecību nozarē.
Ķīna un ASV līdz šim abpusēji piemērojušas importa tarifus importam no otras valsts vairāk nekā 50 miljardu dolāru apmērā, un ir piedraudējušas ar to vien neapstāties.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija jau tuvākajā laikā varētu noteikt jaunu 25% tarifu preču importam no Ķīnas 200 miljardu dolāru vērtībā.
Savukārt Ķīna solījusi uz šo ASV soli atbildēt, sākotnēji nosakot jaunu tarifu 60 miljardu dolāru vērtam importam no ASV.
Paralēli tirdzniecības karam ar ASV, Ķīnas valdībai ir pietiekami daudz citu izaicinājumu un problēmu ekonomikā, kam nepieciešams rast risinājumu.
Ķīnas rūpniecības sektoru padraud arī infrastruktūrā veikto investīciju apjoma samazināšanās un kreditēšanas izaugsmes bremzēšanās, norāda analītiķi.
Investoru bažas par Ķīnas ekonomikas veselību ir arī veicinājušas kritumu Ķīnas fondu tirgū un Ķīnas valūtas vērtības samazināšanos.
Ķīnas valdība izskata vairākus iespējamos ekonomiskās izaugsmes veicināšanas līdzekļus, tostarp nodokļu samazināšanu, valsts investīcijas infrastruktūrā un monetārās politikas atvieglošanu. Kā uzskata eksperti, tas varētu apturēt Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu kritumu, tomēr būtiska situācijas uzlabošanās Ķīnas ekonomikā tuvākajā laikā ir mazticama.
«Izaugsme būs ar negatīvu trajektoriju arī nākamajā gadā,» uzskata tirgus izpētes kompānijas «Capital Economics» ekonomists Džūljens Evanss-Pričards.