/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
1. janvārī stājās spēkā Komerclikums un likums, kas nosaka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību. Likums sastāv no trīs daļām - pirmajā ir atrunāti vispārīgie jautājumi, otrā skaidro komersantu atbildību, veidus, darbību, savukārt trešajā atrunāta komercsabiedrību reorganizācija.
Stājas spēkā Komerclikums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar Komerclikuma ieviešanu būtiski tiek samazināts uzņēmējdarbības formu skaits - pašreizējo 13-17 formu vietā paliks piecas - sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība, pilna sabiedrība, individuāls komersants un komanditsabiedrība. Komerclikumā mainīta terminoloģija, uzņēmējus turpmāk dēvējot par komersantiem. Savukārt uzņēmējdarbība turpmāk tiks saukta par komercdarbību. Paredzēti divi galvenie komersantu veidi - individuālie komersanti un komercsabiedrības, kas savukārt dalīsies personālsabiedrībās un kapitālsabiedrībās. Zemniekiem būs paredzēts reģistrēties atsevišķā reģistrā - arodnodarbināto reģistrā. Komerclikums arī paredz līdz šim dibinātu uzņēmējsabiedrību pārreģistrāciju, ko varēs veikt līdz 2005.gada 31.decembrim. Uzņēmumu reģistrs (UR) dokumentu pieņemšanu līdz šim dibinātu uzņēmumu pārreģistrēšanai Komercreģistrā sāk pieņemt no rītdienas, 2.janvāra. Līdz ierakstīšanai Komercreģistrā jebkurus grozījumus sabiedrības dokumentos varēs reģistrēt saskaņā ar līdz šim spēkā esošajiem likumiem. Valsts nodeva par uzņēmumu pārreģistrāciju ar Ministru kabineta lēmumu noteikta 15 lati, savukārt valsts nodevas jaunu uzņēmumu reģistrēšanai saglabājas līdzšinējās. Līdz ar Komerclikuma reformu UR ieviestas standartizētas pieteikuma veidlapas, kuras uzņēmējiem būs jāaizpilda, iesniedzot dokumentus UR. Tie uzņēmumi, kuri lēmumus par jaunu uzņēmumu dibināšanu pieņēmuši līdz šā gada 31.decembrim, dokumentus UR varēs iesniegt līdz 31.janvārim, un UR tos reģistrēs, nepiemērojot Komerclikuma prasības. Tāpat janvārī UR varēs iesniegt pieteikumu reorganizācijai pēc līdzšinējiem likumiem, ja lēmums par to pieņemts līdz 2001.gada 31.decembrim. Komerclikuma reforma neskar kooperatīvās savienības, zemnieku un zvejnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, kuru galvenais darbības veids ir amatniecība, un mazos individuālos uzņēmumus. Tāpat Komerclikuma reforma neattiecas uz jaunu bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību un bezpeļņas akciju sabiedrību dibināšanu un reģistrēšanu UR. Komerclikuma spēkā stāšanās līdz šim ir atlikta trīs reizes. Sākotnēji bija noteikts, ka likums stāsies spēkā no šā gada 1.janvāra, tad - no šā gada 1.aprīļa, bet vēlāk - no šā gada 1.jūlija. Kā iepriekš skaidrojis UR, Komerclikums ir nepieciešams, jo līdz šim uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti saturēja vairākas pretrunas un bija nepārskatāmi, kā arī pastāvēja pārāk sadrumstalotas uzņēmējdarbības formas. Līdz ar Komerclikuma ieviešanu tiks arī ievērotas Eiropas Savienības prasības.