Vanesa divos cēlienos.

Rīgā Vanesa Meja uzstājās ar sava jaunā albuma “Subject to change” programmu, kas vietu vietām likās stipri garlaicīga un vairāk līdzinājās fona mūzikai kādā saviesīgā vakarā. Vijolniece savu instrumentu pārvaldīja pietiekami iespaidīgi, lai gan, lieku reizi pārdomājot šo fenomenu, rodas šaubas par Vanesas izslavēto ģenialitāti. Pieļauju, ka mūsu pašu māsiņas Skrides spētu to pašu vai pat uzrādītu labākus panākumus. Runājot par Vanesu, jaunajā albumā vairāk nekā jebkad ir dzirdama Vanesas solo dziedāšana, ko, iespējams, tomēr nevajadzēja darīt, jo uz divu profesionālu dziedātāju balss fona Vanesas balss līdzinājās karaoke. Nevar noliegt, ka Vanesas kustības uz skatuves ir perfekti izstrādātas un reizēm pat nav iespējams ar acīm izsekot tam, ar kādu ātrumu vijolniece pārvietojas no vienas skatuves malas uz otru, lai pēc iespējas vairāk iekustinātu sastingušos skatītājus - lielisks darbs ar publiku. Pūlis bija sajūsmā, kad Vanesa izspraucās caur VIP zonas galdiņiem un atļāva sevi tuvāk apskatīt kājās stāvošajai publikai. Par Vanesu Meju secinājums ir viens - lieliski izveidota izrāde, ar kuru pelnīt naudu, bet šī izrāde noteikti nav paredzēta tādām telpām kā Ķīpsalas halle. Iespējams, ka vispiemērotākā vieta būtu kas līdzīgs Kongresu namam, bet mums trūkst lieliem koncertiem paredzētu koncertzāļu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šoreiz atkal jāpeļ skaņu aparatūras uzstādītāji, jo skaņa metāla hallē bija traģiska - iespējams, mūzikas spēku izjuta tikai tie, kas atradās sēdvietu pirmajās rindās, bet pārējiem bija jābauda vāji dzirdama, nepiesātināta mūzikas skaņa, kas vienlaikus jaucās ar troksni un atbalsīm no skārda jumta. Ar šādu apskaņošanas aparatūru var lepoties lielāki klubi, bet ne koncerti, kas paredzēti lielām skatītāju masām. Ar šo aparatūru pietiktu, lai apskaņotu tukšu halli, bet ne pilnu ar cilvēkiem, kas, ja atceramies fizikas principus, absorbē skaņu. Kā jau mums koncertos ierasts, trūka videoekrāna, kurā aizmugurē stāvošie arī varētu redzēt to, ko paši klausās. Attapīgākie skatītāji nebija piemirsuši visu koncertu nelaimi un bija paņēmuši līdzi savus binokļus. Novērojumi Lai arī kā būtu bijis, bet koncerta vidusdaļā pie garderobēm bija novērojama vīlušos cilvēku pulcēšanās - viņi gatavojās doties prom, jo nebija guvuši gaidīto. Pacietīgākie veidoja rindas pie bāriem un karoja ar apsargiem par smēķēšanu. Halles beigu daļā bija novietotas metāla mucas, ko liela daļa cilvēku bija uztvērusi par smēķētājiem atvēlētu zonu, bet tajā pašā laikā apsardze visus dzina smēķēt ārā. Starp skatītājiem un apsardzi bija izcēlies strīds, jo izrādījās, ka ārā var tikt, tikai nopērkot aproci, bet iekšā neļāva smēķēt apsargi ar cigaretēm zobos. Cīņā ar vējdzirnavām pūlis uzvarēja un turpināja smēķēt pie metāla mucām. Vēl jāmin kāda problēma, kas, iespējams, ir attiecināma uz koncerta organizatoriem, ceļu policiju vainot nav pamata, jo citu koncertu laikā viņi ir organizējuši satiksmi, bet šoreiz iebraukšana Ķīpsalā bija tā nobloķējusies tieši neorganizētības dēļ, ka šis sastrēgums pirms koncerta ietekmēja satiksmi Valdemāra ielā vēl tālu aiz Mākslas muzeja. Pareizāko lēmumu bija pieņēmuši tie, kas uz Ķīpsalu no centra devās ar kājām, lai arī ārā valdīja nepatīkams sals.