Krievija trešdien pārmetusi Savienotajām Valstīm "destruktīvu jaukšanos" Nikaragvas lietās, sasaucot ANO Drošības padomes sēdi par krīzi šajā Centrālamerikas valstī.
Krievija pārmet ASV jaukšanos Nikaragvas iekšējās lietās (2)
Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas apgalvo, ka Nikaragvā četrus mēnešus ilgušajos nemieros un protestos pret valdību gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēki.
Krievija, Ķīna un Bolīvija iebilda pret ANO Drošības padomes sēdi Nikaragvas situācijas apspriešanai, taču ASV sūtne ANO Nikija Heilija uzsvēra, ka ANO augstākajai instancei "nevajadzētu - tā nedrīkst - būt pasīva novērotāja", kamēr Nikaragva kļūst par korumpētu diktatūru.
Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Ņebenzja savukārt sacīja, ka Drošības padome pārvēršas par tiesnesi Nikaragvai, un paziņoja, ka ASV lēmums apspriest Nikaragvas situāciju Drošības padomē ir "uzkrītošs un drūms piemērs destruktīvai ārvalsts intervencei".
Ņebenzja arī pārmeta Vašingtonai, ka tā cenšas vairot sašķeltību Nikaragvā.
Krievija apgalvoja, ka situācija Centrālamerikas valstī jau stabilizējas un domstarpības starp valdību un oponentiem būtu jāatrisina caur miermīlīgu dialogu.
Heilija savukārt norādīja uz līdzību ar Venecuēlu, apgalvojot ekonomisko un politisko krīzi šajā valstī izraisīja prezidenta Nikolasa Maduro neveiksmīgā politika.
Nikaragvas prezidents "Daniels Ortega un Nikolass Maduro (..) abi ir vienas un tās pašas neveiksmīgās ideoloģijas skolnieki. Un viņi abi ir diktatori, kuri dzīvo bailēs no pašu tautas," sacīja Heilija.
Kopš krīzes sākuma Nikaragvu ir pametuši un uz kaimiņvalsti Kostariku devušie vairāk nekā 25 000 cilvēku. Daudzi citi devušies uz Hondurasu, Panamu un Meksiku.
Ķīna, Krievija un Bolīvija apgalvo, ka krīze Nikaragvā nerada draudus starptautiskajam mieram un drošībai.
Nikaragvas ārlietu ministrs ANO Drošības padomei paziņoja, ka šīs sēde ir acīmredzama jaukšanās Nikaragvas iekšējās lietās un ANO statūtu pārkāpums.
ANO augusta beigās publicēja ziņojumu par nemieriem Nikaragvā, kurā konstatēts, ka kreisā valdība organizējusi represijas pret demonstrantiem plašā diapazonā – no ielu vardarbības līdz tiesu iestādēm.
Ziņojumā ir aprakstīti nelikumīgi aresti, spīdzināšanas un prāvas aiz slēgtām durvīm. Ārsti, tiesneši un citu profesiju pārstāvji, kas piedalījušies protestos vai pauduši atbalstu tiem, ir atlaisti no darba.