/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Dienvidslāvijas parlaments otrdienas vakarā apstiprināja jauno premjerministra Dragiša Pesiča federālo kabinetu, izbeidzot krīzi, ko radīja iepriekšējā kabineta atkāpšanās pagājušā mēneša beigās.
Apstiprināta Dienvidslāvijas jaunā valdība .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pesiča ministru kabinetu atbalsta viņa priekšteča Zorana Ziziča koalīcija, kas, protestējot pret bijušā Dienvidslāvijas prezidenta izdošanu ANO kara noziegumu tribunālam Hāgā, 29.jūnijā atkāpās. Pirms balsojuma Pesičs par galvenajiem valdības uzdevumiem nosauca Dienvidslāvijas sadarbību ar Hāgas tribunālu, pamatojoties uz likumu, kas vēl ir jāpieņem, un reformas Dienvidslāvijas federācijā. Agrāk, iesniedzot savu programmu federālajai valdībai, Pesičs solīja, ka Dienvidslāvija respektēs tās starptautiskās saistības un centīsies panākt tās lielā ārējā parāda Parīzes un Londonas kreditoru klubiem un citām organizācijām norakstīšanu. Jaunajā kabinetā ir par sešiem ministriem mazāk nekā Ziziča valdībā, gan Demokrātiskajai Serbijas opozīcijai (DOS), gan "Kopā Dienvidslāvijai" ieņemot piecas vietas. DOS atkārtoti premjera vietnieka ekonomiskos jautājumos amatam izvirzīja Miroļubu Labusu, ārlietu ministra amatam Goranu Svilanoviču, iekšlietu ministra amatam Zoranu Zivkoviču un ministra minoritāšu jautājumos Rasimu Ljajiču. DOS nosauca tikai vienu jaunu amatpersonu - finansu ministru Jovanu Raskoviču. Bez Pesiča, kas ir melnkalnietis un Ziziča kabinetā bija finansu ministrs, jaunajā kabinetā aizsardzības ministra amatu saglabāja Slobodans Krapovičs. Satiksmes un telekomunikāciju ministra amatā tika iecelts Bozidars Milovičs, tieslietu ministra amatā - Savo Markovičs un ekonomikas ministra amatā iecelts Petars Trojanovičs. Jaunā valdība ir piektā kopš Dienvidslāvijas jaunās konstitūcijas pieņemšanas 1992.gadā.