Dienvidslāvijas prezidents Vojislavs Koštuņica ceturtdien nosodīja Horvātiju par serbu apcietināšanu, apsūdzot viņus genocīdā, un raksturoja šo lēmumu kā politisku vajāšanu.
Horvātijā arestē deviņus kara noziegumos apsūdzētos serbus; Dienvidslāvijas prezidents arestus nosoda.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Horvātijas valsts informācijas aģentūra HINA trešdien ziņoja, ka policija Osijekas pilsētā arestējusi deviņus kara noziegumos apsūdzētos serbus. Serbi arestēti saskaņā ar 1996.gadā izdoto apsūdzības rakstu par neserbu genocīdu un etnisko tīrīšanu Horvātijas austrumu reģionā Baranjā, ko no 1991. līdz 1996.gadam kontrolēja Horvātijas serbi, pasludinot savu valsti. Policija arestējusi arī divus horvātus, kuri tolaik bija serbu paramilitāro vienību locekļi. "Šie aresti, tāpat kā iepriekšējie, liecina, ka serbu politiskā izstumšana Horvātijā turpinās," teica Koštuņica, piebilstot, ka šoreiz tikuši apcietināti ne vien serbi, bet arī citu tautību pilsoņi. "Serbu aresti nopietni kavē Dienvidslāvijas un Horvātijas attiecību normalizāciju, sēj bailes Baranjas un Horvātijas pilsoņu vidū un piespiež serbu etnisko kopienu atkal glābties bēgot," teica Koštuņica. Pēc sociālistiskās Dienvidslāvijas sabrukuma deviņdesmitajos gados no Horvātijas tika izsūtīti aptuveni 270 tūkstoši serbu. Daudzi aizbēga 1995.gadā, kad horvāti sāka atgūt serbu kontrolētās teritorijas. ANO Bēgļu lietu pārvalde ir izteikusi bažas par pagājušajā gadā Horvātijā atgriezušos serbu bēgļu arestiem.