/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/09/07/11396559t1h08b4.jpg)
Serbijas sarunvedējs Eiropas Savienības (ES) rīkotajās Serbijas-Kosovas attiecību normalizācijas sarunās piektdien paziņoja, ka, pretēji cerētajam, abu valstu prezidenti Briselē netiksies.
Briselē plānotā Serbijas un Kosovas prezidentu tikšanās nenotiks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs "šodien ar Prištinas pārstāvjiem netiksies", piektdien Briselē sacīja Serbijas valdības amatpersona Marko Džuričs.
"Nav minimālo nosacījumu, lai šodien runātu ar Prištinas pārstāvjiem," sacīja amatpersona. Visi Kosovas puses "draudi un viltus" tikšanos padarījuši neiespējamu, viņš piebilda.
Vučičs jau ticies ar ES augsto ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni, kas ir šo sarunu vidutāja. Viņai paredzēta arī tikšanās ar Kosovas prezidentu Hašimu Tači.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.
Ar ES starpniecību Serbija un Kosova 2013.gadā noslēdz vispārējo vienošanos par attiecību normalizāciju, tomēr abas puses apsūdz viena otru tās svarīgāko noteikumu neievērošanā.
Joprojām pastāv nopietnas domstarpības gan enerģētikas, gan izglītības, gan Kosovā dzīvojošo serbu minoritātes tiesību jautājumos.
Lai rastu izeju no strupceļa Vučičs nesen nāca klajā ar ideju par teritoriju apmaiņu, Serbijai pievienojot pamatā serbu apdzīvoto Ziemeļkosovu un Prištinai apmaiņā saņemot pamatā albāņu apdzīvotās teritorijas Serbijas dienvidos.