Merkele Maķedonijā mudinās referendumā atbalstīt valsts nosaukuma maiņu

Merkele plāno apspriests ar Zaevu arī Balkānu reģiona attīstību un abu valstu divpusējo attiecību jautājumus, pavēstījis Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

Ceturtdien Maķedoniju jau apmeklēja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bet piektdien - Austrijas kanclers Sebastians Kurcs.

Abas amatpersonas aicināja maķedoniešus aktīvi piedalīties referendumā, un Stoltenbergs apsolīja pozitīva balsojuma gadījumā "atvērt durvis" Maķedonijas uzņemšanai NATO, bet Kurcs paziņoja, ka tas "nobruģēs ceļu" uz dalību arī Eiropas Savienībā (ES).

Vienošanās ar Grieķiju paredz, ka Maķedonija tiks pārdēvēta par Ziemeļmaķedonijas Republiku, un referendums par šīs vienošanās apstiprināšanu paredzēts 30.septembrī.

Šī vienošanās pieliktu punktu jau 27 gadus ilgušajam Skopjes Konfliktam ar Atēnām, kuras uzskata, ka kaimiņvalsts, sevi dēvējot par Maķedoniju, izsaka teritoriālās pretenzijas uz Grieķijas ziemeļu provinci, kas arī tiek saukta par Maķedoniju.

Grieķija šo domstarpību dēļ bloķēja Maķedonijas iestāšanos NATO, un solīja tāpat rīkoties arī ES gadījumā.

Pēc jūnijā panāktās vienošanās Grieķija jau jūlijā atcēla savu veto Maķedonijas dalībai aliansē, taču uzņemšanas līgumu ratificēs tikai pēc tam, kad kaimiņvalsts nosaukuma maiņa tiks apstiprināta referendumā un tiks izdarītas attiecīgas izmaiņas konstitūcijā.

Nacionālisti abās valstīs iebilst pret valdību panākto vienošanos, taču nesenās maķedoniešu aptaujas liecina, ka pieaug atbalsts dalībai NATO un ES.

Saskaņā ar aptauju, kuru augusta beigās veica ASV Starptautiskais republikāņu institūts, 57% maķedoniešu atbalsta valsts nosaukuma maiņu, lai tādejādi nodrošinātu tās uzņemšanu NATO un ES.

Tikai 22% aptaujāto izteikušies, ka balsos pret, kamēr 16% respondentu atzinuši, ka referendumā nepiedalīsies.