Junkers rosina atteikties no ES dalībvalstu veto tiesībām ārpolitikas jautājumos (3)

(Papildināta ziņa.)

"Mums jāuzlabo mūsu iespējas runāt vienā balsī, kad tas attiecas uz ārpolitiku," savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli ES uzsvēra Junkers, piebilstot, ka EK ar attiecīgu priekšlikumu oficiāli nāks klajā vēl trešdien.

Minot piemērus, kad dalībvalstu veto tiesības traucējušās pieņemt nepieciešamos lēmumus, viņš nosauca ES nespēju nosodīt cilvēktiesību neievērošanu Ķīnā, Baltkrievijai noteiktā ieroču embargo pagarināšanu, kuru nobremzēja viena vienīga dalībvalsts, un kavēšanos ar sankciju vēršanu pret Venecuēlu.

Junkers pauda viedokli, ka arī atsevišķi nodokļu politikas jautājumi būtu izšķirami ar vairākuma balsošanas procedūru.

Plāni ievērojami stiprināt robežapsardzi

Junkers arī paziņoja par plāniem tuvāko divu gadu laikā palielināt ES robežapsardzības aģentūras "Frontex" darbinieku skaitu līdz 10 000.

ES dalībvalstu viedokļi dalās jautājumā par to, kā labāk regulēt migrāciju, bet visas valstis ir vienisprātis, ka nepieciešams labāk aizsargāt bloka ārējās robežas no nelegālajiem imigrantiem.

Priekšlikums paredz līdz 2020.gadam palielināt "Frontex" darbinieku skaitu līdz 10 000 un palielināt aģentūras pilnvaras, lai tā varētu deportēt cilvēkus, kas iekļaujas ekonomisko migrantu kategorijā. Pašreiz "Frontex" ir nodarbināti aptuveni 1300 cilvēki.

Lai gan migrantu pieplūdums Eiropā kopš 2015.gada ir ievērojami samazinājies, nelegālā imigrācija joprojām ir akūta problēma.

EK ir ierosinājusi nākamajā ES septiņu gadu budžetā 2,2 miljardus eiro paredzēt jaunu lidmašīnu, kuģu un spēkratu iegādei un uzturēšanai, lai veiktu patruļas galvenajos maršrutos, pa kuriem nelegālie imigranti ieplūst no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Starptautiskās tiesības pieļauj tā dēvēto ekonomisko migrantu deportēšanu, bet liedz deportēt cilvēkus, kuriem ir pamatotas tiesības lūgt patvērumu.

ES amatpersonas uzskata lielāko daļu migrantu no Āfrikas par ekonomiskajiem migrantiem, kas pamet savu valsti darba un labākas dzīves meklējumos.

Lielbritānija pēc "Brexit" nevarēs baudīt ES brīvā tirgus priekšrocības

Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) nevarēs pilnībā vai daļēji izmantot ES brīvā tirgus priekšrocības, trešdien brīdināja Junkers. 

Viņš norādīja, ka respektē Lielbritānijas lēmumu atstāt ES. "Bet mēs arī lūdzam britu valdību saprast, tas, kurš izstājas no [Eiropas] Savienības, nevar būt tādā priviliģētā stāvoklī, kāds ir dalībvalstij," uzsvēra EK prezidents.

"Ja jūs izstājaties no Savienības, jūs protams, neesat daļa no brīvā tirgus un neesat [atsevišķās brīvā tirgus] daļās," sacīja Junkers.

Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas plāns par izstāšanos no ES paredz, ka pēc bloka atstāšanas Apvienotajai Karalistei būtu piekļuve ES brīvajam preču un pakalpojumu tirgum. Taču ES pārstāvji "Brexit" sarunās norādījuši, ka Lielbritānijai jāvienojas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ES kā ārpus kopīgā tirgus esošai valstij.

Lielbritānija izstāsies no ES nākamā gada 29.martā.

Iespējama jauna alianse ar Āfriku

Junkers aicināja veidot "jaunu aliansi" ar Āfriku, radot miljoniem darbavietu un noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu. "Mums būtu jāvirza daudzie tirdzniecības līgumi starp Āfriku un Eiropas Savienību pretī brīvās tirdzniecības līgumam starp kontinentiem," uzsvēra Junkers.

Jauna ekonomiskā partnerība starp kontinentiem "radītu līdz desmit miljoniem darbavietu Āfrikā nākamajos piecos gados," norādīja Junkers.

Viņš norādīja, ka uz ES attiecībām ar Āfriku vairs nevar skatīties tikai no attīstības palīdzības perspektīvas.

"Āfrikai nevajag labdarību, tai nepieciešamas līdzsvarotas partnerattiecības, un Eiropai šīs partnerattiecības ir tikpat ļoti nepieciešamas," piebilda Junkers, kura runa adresēta arī Āfrikas valstu galvaspilsētām, kur Eiropas valdības vēlas ciešāku sadarbību, lai iedrošinātu migrantus palikt savās valstīs.

Eiro lomas stiprināšana starptautiskajos norēķinos

Jāpanāk, lai eiro būtu lielāka loma starptautiskajos norēķinos, teica Junkers.

Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli Eiropas Savienībā (ES), Junkers par absurdu nodēvēja situāciju, ka ES valstis par iepirktajiem energoresursiem norēķinās ASV dolāros.

Eiro jākļūst par ES ekonomiskās suverenitātes aktīvu instrumentu, uzsvēra EK prezidents.

Viņš solīja, ka tuvākajā laikā EK nāks klajā ar priekšlikumiem, lai palielinātu eiro lomu starptautiskajos norēķinos.